Lasīšanas laiks: 2 min
Mūsu senču dzīvē liela nozīme bija dziesmām, dejām un ieražām. Folklorā iemiesota tautas uzkrātā pieredze, tradīcijas, ideāli un pasaules uzskats. Tā ir kolektīva daiļrade, ko radīja nevis viens, bet daudzi cilvēki. Dziesmas, dejas, pasakas, teikas un citus sacerējumus pārmanto no paaudzes paaudzē, taču pārstāstot tie tiek pārveidoti. Tāpēc gadās, ka folkloristi (cilvēki, kas pēta tautas daiļradi) dažādās vietās no dažādiem teicējiem iegūst atšķirīgus vienas un tās pašas dziesmas vai teikas variantus.
Savu stāstu dziesmās izteica Matīšu Tautas nama folkloras kopa “Pūrs” Latvijas Radio raidījuma “Greizie rati” ierakstā, kuru radio klausītāji varēs dzirdēt LR1 šogad 8. februārī plkst. 10.27. Folkloras kopas dalībniekus Radio mājā laipni sagaidīja raidījuma veidotāji Iveta un Vidvuds Medeņi un mums bija iespēja iepazīties ar telpām, ierakstu studijām, maestro Raimonda Paula kabinetu, iepazīt to, kā raidījums tiek veidots, kā notiek ieraksts. Pirms tam jau bijām savos mēģinājumos sacerējuši mīklas. Tās minēs nākamo raidījumu dalībnieki, bet mēs meklējām atminējumus mīklām, kuras bija sagatavojuši iepriekšējo raidījumu dalībnieki.
Ir izdota mīklu grāmata ģimenei “Greizie rati – lasāma un minama no abiem galiem” , kurā apkopotas mīklas 233 lapaspusēs. Par mūsu tautas garamantām trāpīgu raksturojumu devusi grāmatas “Celmus laidu mākoņos un citas senču gudrības” autore Ieva Auziņa Szentivanyi (izd. SIA VESTA – IK ,Rīga, 2019): “Dainas runā ar mums mūsu senču dzidrā un skaidrā valodā. Tur ir prieki un traģika, piedzīvojumi un atzinumi. Tur ir vēsture un vēstījumi. Mūsu senči arī saprata, ka tas raupjais un taustāmais, kam mēs uzticamies kā pastāvīgam, ir tikai šim brīdim. Tas garīgais, trauslais, gaisīgais pastāv ilgāk.”
Pašreiz Matīšu folkloras kopā “Pūrs” tā vadītājas Patricijas Siliņas vadībā Lieldienu programmu gatavo tās dalībnieki Iveta un Ainārs Līsmaņi, Ligita Jenča, Inga Bergmane, Anita Grīnšteine, Gundega Majore, Antra Pavloviča, piedaloties arī Andim Siliņam un Mārtiņam Roziņam. Lepojamies arī ar mūsu maizes cepēju Antru Pavloviču, siera gatavotāju Patriciju Siliņu, stāstnieci Anitu Grīnšteini, pirtnieci un latviskās dzīves ziņas nodarbību vadītāju Annu Paņinu.
Vietējā folkloras kopa vajadzīga ne tikai tad, kad ir tradicionālie gadskārtu svētki, vai, kad brauc viesi un jāparāda tautas tradīcijas. Tā ir vietējās folkloras (stāstu, nostāstu, joku, mīklu un notikumu) krājēja, cimdu, zeķu, tautas tērpu, jostu, izšuvumu, koka un pinumu darinājumu, galda kultūras mantojuma glabātāja un papildinātāja.
