Valmieras Ziņas

Ekspertu komentārs: Cukurs un saldinātāji. Ko lietot vai nelietot uzturā

Brūnais cukurs ir veselīgāks nekā baltais – tas ir apgalvojums, ko reizi pa reizei var dzirdēt no cilvēkiem, kuri mēģina ieviest savā ikdienā veselīgu uzturu. Par cukura lietošanu, dažādiem cukura un saldinātāju veidiem, to ietekmi uz mums un mītiem, kas saistīti ar šo tēmu, stāsta uztura speciāliste Liene Sondore un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes diabēta aprūpes māsa Jana Jaņeviča.

Mīts vai patiesība – brūnais cukurs ir veselīgāks nekā baltais

Uztura speciāliste Liene Sondore skaidro: “Cukurs ir cukurs. Ir ļoti maza atšķirība starp balto un brūno cukuru. Var pat teikt, ka niecīga.” Brūno krāsu cukuram piešķir kristāliņos atstātā melase – tumšs, biezs šķidrums, kas parasti paliek pāri baltā cukura ražošanas procesā, proti, pēc kristalizācijas. Brūno cukuru nevar saukt par īpaši veselīgāku nekā balto – abi cukura veidi satur vienādu kaloriju daudzumu kaloriju, tādēļ tie jālieto ar mēru.

“Jebkāda veida cukurs – brūnais cukurs (nerafinētais), baltais cukurs (rafinētais), augļu cukurs (fruktoze), kā arī medus paaugstina cukura līmeni asinīs diezgan strauji. Līdz ar to lietot to uzturā lielākos daudzumos nav ieteicams nevienam cilvēkam,”

norāda diabēta aprūpes māsa Jana Jaņeviča.

Kādus saldinātājus izvēlēties?

Jāņem vērā tas, ka dabīgo un mākslīgo saldinātāju lietošana nesamērīgos daudzumos ir saistīta ar liekā svara pieaugumu un aknu aptaukošanās risku. Piemēram, fruktoze ir tāds pats ogļhidrāts kā pārējie un cilvēka organismā pārvēršas par glikozi, līdz ar to paaugstinās cukura līmenis asinīs. Ja tomēr ir vēlme lietot saldinātāju pie tējas vai kafijas, tad tas jādara mazos daudzumos, piemēram, vienu reizi dienā 1-2 saldinātāja tabletītes, norāda diabēta aprūpes māsa.

“Ja vēlas, tad balto vai gaiši brūno cukuru var aizstāt ar muskavado cukuru jeb mitro cukuru. Tas ir cukurniedru produkts, kam ražošanas procesā nav “atņemta” melase, tādēļ tas ir lipīgs un mitrs. To var izmantot gan smalkmaizīšu, gan desertu, gan salātu mērču gatavošanai,” stāsta Liene Sondore.

Ieteicams izvēlēties arī kokosa ziedu cukuru, kam ir zemāks glikēmiskais indekss – ap 35, kas ir apmēram puse no niedru cukura glikēmiskā indeksa, vai bērzu cukuru ar vēl zemāku glikēmisko indeksu.

Šī izvēle būs ļoti laba cilvēkam ar paaugstinātu glikozes līmeni asinīs. Šo cukura veidu var droši izmantot, gatavojot kūkas, pankūkas, kokteiļus, desertus.

Jaņeviča iesaka priekšroku dot dabiskajam saldinātājam, piemēram, stēvijai, kuras lapas ir līdz pat 30 reižu saldākas par cukuru, bet no lapām iegūtais ekstrakts līdz pat 300 reižu saldāks par cukuru. Taču jāatzīmē, ka to ieteicams meklēt aptiekā vai ekoloģisko produktu veikalā, kur varēsiet atrast īsto stēviju, nevis mākslīgo saldinātāju, kam šis augs tikai pievienots. Vēl var izvēlēties tādus saldinātājus kā polioli – isomalts, sorbitols, eritrols u.c.. Šiem saldinātājiem nav negatīvas ietekmes uz veselību, kā arī tie minimāli paaugstina cukura līmeni asinīs, tomēr jāzina, ka viens grams poliolu vidēji satur divas ar pusi kilokalorijas (kcal). Salīdzinājumam – viens grams vienkāršo cukuru satur četras kilokalorijas. Taču, ja cilvēks aizraujas ar produktu lietošanu, kas satur poliolus, var rasties kuņģa un zarnu trakta traucējumi – visbiežāk tā ir caureja. Tāpēc arī šeit, kā jau visur uzturā, ir jāietur mērenība.

Kādu cukuru drīkst lietot cilvēks ar cukura diabētu?

“Ja cilvēkam ir cukura diabēts, no jebkāda veida cukura – brūnā, baltā, augļu, kā arī medus – būtu jāizvairās. Jāņem vērā, ka fruktozi nereti pievieno tā saucamajiem “diētiskajiem saldumiem”, uz kuru iepakojumiem ir uzraksts “bez cukura”. Līdz ar to šādiem produktiem nav nekādas saistības ar veselīgu un nekaitīgu uzturu. Bieži vien cilvēki uzskata, ka smadzeņu darbībai ir nepieciešams cukurs. Šeit jāprecizē, ka smadzeņu darbībai ir vajadzīga glikoze, kuru cilvēks iegūst no ogļhidrātiem. Cukurs pēc būtības ir ogļhidrāts, tāpēc, ja cilvēks savā uzturā iekļauj ogļhidrātus saturošos produktus – graudu produktus, augļus, dārzeņus, tad viņš pilnvērtīgi iegūst savai vielmaiņai un smadzeņu darbībai nepieciešamo glikozi. Veselības aprūpes speciālistu viedoklis var dalīties, taču es parasti savā praksē iesaku cilvēkiem atturēties no pievienota cukura lietošanas, vienalga, vai tas ir rafinēts vai nerafinēts cukurs. Taču uzreiz atradināties no saldās garšas nav nemaz tik vienkārši, tāpēc atkarībā no tā, cik svārstīgs un augsts ir glikozes līmenis asinīs, ieteicams pakāpeniski samazināt lietotā cukura daudzumu, tā ar laiku pārstājot lietot pievienoto cukuru vispār,” stāsta diabēta aprūpes māsa.

Atšķirības starp dabīgo cukuru un cukura aizvietotājiem

Baltais un brūnais cukurs ir kalorijām bagāti, un tie uzskatāmi par ātro enerģijas avotu, kas ļoti strauji paceļ mūsu cukura līmeni asinīs. Lietojot tos nesamērīgos daudzumos, ir iespējams aptaukošanās risks. Uztura speciālisti dienā uzturā pieļauj 20-25 gramus vienkāršo cukuru, tajā skaitā arī pacientiem ar cukura diabētu. Tomēr jāzina, ka daļai produktu cukurs (saharoze) jau pievienots gatavošanas procesā, un jāatceras, ka arī augļi satur vienkāršos cukurus (fruktozi). Apēdot dienā divas augļu porcijas, būsim jau uzņēmuši apmēram 20 gramus fruktozes.

“Dažādi cukura aizvietotāji, tā saucamie saldinātāji – aspartāms, ksilīts, polioli vai dabiskais saldinātājs stēvija – nepaaugstina vai tikai minimāli paaugstina cukura līmeni asinīs. Stēviju bieži vien iesaka lietot diabēta pacientiem, tomēr nereti tās garša cilvēkiem nepatīk,”

stāsta diabēta aprūpes māsa, pieminot, ka iepērkoties jābūt uzmanīgam. Veikalā nopērkamajos pulveros ar stēviju nereti ir ļoti neliels stēvijas daudzums, bet pārējais ir kāds cits mākslīgais saldinātājs.

Lai informētu cilvēkus par cukura diabētu, tā simptomiem un ārstēšanu, ir izveidotas mājaslapas www.diabets.lv un www.diabetapacientiem.lv. Šajās vietnēs gan cilvēki ar cukura diabētu, gan arī ikviens cits interesents var uzzināt atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

Pārtikas un veterinārais dienests (reģistrācijas Nr. LV90000064301) izsludina konkursu uz vakanto darbinieka amatu VETERINĀRĀRSTS ZIEMEĻVIDZEMES PĀRVALDĒ  (1 amata vieta uz nenoteiktu laiku)  JA TEV IR: • augstākā izglītība veterinārmedicīnā vai saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma pārejas noteikumu 2.punktu vidējā speciālā izglītība, kas iegūta līdz 1992.gadam, vai pielīdzināma izglītība, kas iegūta citā akreditētā augstskolā; • vēlama pieredze gaļas veterinārās ekspertīzes veikšanā; • labas datorlietotāja prasmes (MS Office); • svešvalodu (krievu, angļu valodas) pamatzināšanas; • B kategorijas autovadītāja apliecība tiks uzskatīta par priekšrocību; • vēlme darboties komandā un prasme sadarboties; • prasme pieņemt atbildīgus lēmumus. JA VĒLIES IEGULDĪT SAVAS ZINĀŠANAS UN PRASMES ATBILDĪGĀ UN DINAMISKĀ DARBĀ, VEICOT: • dzīvnieku pirmskaušanas izmeklēšanu kautuvē; • pastāvīgu veterināro un higiēnas uzraudzību kautuvē; • pēckaušanas veterināro ekspertīzi kautuvē. PIEVIENOJIES MŪSU KOMANDAI UN IEGŪSI: • neatsveramu profesionālu pieredzi; • mācību iespējas profesionālajai pilnveidei; • summēto darba laiku un atalgojumu atbilstoši 10.mēnešalgu grupai, no 5,63 EUR/stundā līdz 7,71 EUR/stundā pirms nodokļu nomaksas; • normatīvajos aktos noteiktās sociālās garantijas; • nepilna noslogojuma gadījumā, amatu savienošanas kārtībā, veikt blakusdarbu (piem. privātprakse); • veselības apdrošināšanas polisi, pēc nostrādātiem 3 mēnešiem. Motivētu pieteikuma vēstuli, CV un izglītību apliecinoša dokumenta kopiju lūdzam nosūtīt vai iesniegt Pārtikas un veterinārā dienesta Personāla vadības daļai Peldu ielā 30, Rīgā, LV-1050 vai elektroniski nosūtīt uz e-pasta adresi: konkursi@pvd.gov.lv ar norādi – Ziemeļvidzemes pārvaldes veterinārārsts. Pieteikumus gadīsim līdz 2020.gada 16.februārim. Tālrunis uzziņām 67027529. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.2016/679, Pārtikas un veterinārais dienests informē, ka: 1) jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi; 2) iepriekš minētais jūsu personas datu apstrādes pārzinis ir Pārtikas un veterinārais dienests, kontaktinformācija: Peldu iela 30, Rīga, LV-1050. Profesija: VETERINĀRĀRSTS Darba vietas adrese: LATVIJA, Raiņa iela 21, Valmiera Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2020-02-16 Kontaktpersona: Zane Mūrniece

Mūsu partneri