Ārkārtējās situācijas dēļ valstī noteiktie ierobežojumi ir būtiski skāruši dažādas tautsaimniecības nozares, tostarp uz nekustamo īpašumu jomu. Uzņēmumu dīkstāve un slēgšana negatīvi ietekmē arī nekustamo īpašumu tirgu, taču ir uzņēmēji, kas šo krīzi saskata kā iespēju biznesa attīstībai.
Nekustamo īpašumu eksperts, kurš darbojas Valmierā un visā Vidzemē, portālam “Valmieras Ziņas” atzina:
“Nozarē panikas nav. Esmu piedzīvojis savā karjerā četras krīzes un droši vien piedzīvošu vēl vairākas. Tās ir ierasta parādība ekonomikā. Tikai, atšķirībā no cikliskajām krīzē, šoreiz to ir izraisījusi pandēmija.
Es situāciju tirgū salīdzinātu ar braucienu pa ceļu, kurā ir kārtējais līkums ar apledojumu un slidenu brauktuvi. Kā mēs katrs izbrauksim šo līkumu, ir atkarīgs no mūsu meistarības un no tā, cik laba mums ir automašīna, cik labas riepas un citiem faktoriem. Taču uz ceļa vismaz ir ceļazīmes, kas brīdina par līkumu un liek samazināt ātrumu. Dzīvē šādas ceļazīmes nav. Nav arī norādīts intervāls, cik garā posmā turpināsies bīstamie apstākļi. Tādēļ neviens nezina, kad šī krīze beigsies. Mēs vēl esam “līkuma” vidū. Sekojot līdzi situācijai pasaule, man ir sajūta, ka dažādi ierobežojumi turpināsies vismaz pusgadu vai gadu.
Katrā krīzē ir daudz jaunu iespēju, un katru krīzi dažādi ekonomikas sektori pārvar atšķirīgi, jo apstākļi katrā nozarē ir atšķirīgi.
Iepriekšējā globālā krīze no 2007. līdz 2010.gadam bija izteikti nekustamo īpašumu un finanšu sektora krīze. Savukārt šī ir visu ekonomikas sektoru vienlaicīga krīze, lai gan ietekme uz katru no sektoriem un atsevišķiem uzņēmumiem ir atšķiras. Piemēram, kā redzams arī pēc situācijas Valmierā sabiedriskās ēdināšanas jomā, aizvadītā gada laikā ir uzņēmumi, kas slēgti pavisam, ir tādi, kuri uz laiku ir pārtraukuši darbi, ir tādi, kas turpina strādāt, pielāgojoties jauniem apstākļiem, bet ir daži, kas ir no jauna izveidoti par spīti krīzei. Tātad, vienlīdzīgos apstākļos ir uzņēmumi, kur spēj darboties, bet citi to nespēja vai nevēlas. Līdzīga situācija ir skaistumkopšanas nozarē un citās jomās. Kāds izdzīvo, kāds pārtrauc darbību. Taču tas nenozīmē, ka tirgū neienāk jauni dalībnieki un neturpina biznesu.
Mana sajūta ir tāda, ka no slēgtajiem uzņēmumiem Valmierā netiks atvērti 10%, bet pārējie kaut kādā veidā turpinās darbu pēc ierobežojumu atcelšanas. Taču precīzi to mēs redzēsim, kad būsim izbraukuši “līkumu” un ierobežojumi tiks mazināti vai atcelti.”
Jānis Biernis atzina, ka tiek saņemti daudzi iesniegumi no nomniekiem ar lūgumu palīdzēt krīzes situācijā, samazinot nomas maksu. Taču katrs gadījums tiek izskatīts individuāli, izvērtējot iepriekšējo maksāšanas vēsturi, kā arī uzņēmuma potenciālu pārvarēt krīzi un vēlmi darboties turpmāk. “Katram ir jāpalīdz saprāta robežās. Taču ēkas īpašnieks nevar uzņemties risināt nomnieku problēmas. Atšķirībā no uzņēmējiem, telpu īpašnieki nav saņēmuši nekādu atbalstu no valsts. Pašvaldība 2020.gadā atlika nekustamā īpašuma nodokļa apmaksu uz līdz rudenim, taču beigās tāpat visa summa bija jāsamaksā.”
Nekustamo īpašumu nozares eksperts skaidroja, ka pandēmija ir mainījusi patērētāju ieradumus, kas liek mainīties arī uzņēmumiem, līdz ar to ietekmējot nekustamo īpašumu tirgu. Pieaugošie interneta tirdzniecības apjomi neizbēgami radīs izmaiņas pieprasījumā pēc tirdzniecības telpām. Daudziem pārejot uz attālinātu darbu, ir samazinājies pieprasījums pēc lielām biroju platībām, taču īpaši pieprasīti ir mazie ofisi. Taču Valmierā piedāvājums šajā ziņā ir ierobežots.
“Pirms gada masveidā sākās pāreja uz attālinātu darbu. Daudzi pa šo laiku ir “uzcepušies”, strādājot mājās, kad paralēli vēl ir jāpalīdz bērniem mācībās, un labprāt atkal strādātu birojā, taču tirgus nespēj tik ātri pielāgoties un apmierināt lielo pieprasījumu.”
Protams, ne visās jomās ir iespējams strādāt attālināti. Piemēram, skaistumkopšanas nozarē vienmēr būs nepieciešamas telpas klientu pieņemšanai, tādēļ šajā nekustamo īpašumu sektorā izmaiņas būs mazākas.
Rūpniecības uzņēmumi, izņemot dažus, Valmierā turpina darbu. Taču dažiem nācies pārtraukt darbību, jo pandēmijas dēļ tika būtiski ietekmēta izejvielu un detaļu piegāžu ķēde. Par produkcijas pieprasījumu sūdzēties gan nevar. Gluži pretēji, ir uzņēmumi, kas nespēj izpildīt visus pasūtījumus. Tomēr uzņēmēji ir nogaidoši, jo nav skaidrības, cik ilgi šāda situācija turpināsies. Ja šāds pieprasījums pēc produkcijas turpināsies pēc pandēmijas beigām, uzņēmēji būtu gatavi paplašināt ražošanu. Līdz ar to varētu palielināties pieprasījums pēc ražošanas telpām.
Pandēmija izraisījusi cilvēku paradumu maiņu arī mājokļu sektorā. Pēdējā gada laikā būtiski pieaugusi interese par privātmājām, brīvdienu mājām un mazdārziņiem. “Es to skaidroju ar prioritāšu maiņu. Ceļot uz ārzemēm nevar, daudzi veikali ir slēgti.
Nauda cilvēkiem ir, taču to nav kur tērēt. Tādēļ cilvēki sāk domāt, kā uzlabot savu dzīves apstākļus.
Daudzi vēlas tikt laukā no daudzdzīvokļu mājas ar daudzajiem kaimiņiem uz privātmāju, kur ir mazāk ierobežojumu un var brīvi iziet savā pagalmā. To it sevišķi spilgti daudzi izjuta pēc komandantstundas ieviešanas. Šī paša iemesla dēļ ir lielāka interese par lauku īpašumiem un mazdārziņiem, kur vismaz vasarā var gūt atelpu. Lai arī interese ir pieaugusi daudzkārt, piedāvājums ir saglabājies iepriekšējā līmenī, jo gandrīz nekas jauns būvēts netiek. Vēl viens faktors, kas liek cilvēkiem domāt par privātmāju, lielāku dzīvokli vai papildus dzīvokļa iegādi, ir attālinātais darbs un mācības.
Ja pirms pandēmijas parasti ģimene pavadīja laiku kopā vakaros un brīvdienās, tad pašlaik daudzi ir “iespundēti” četrās sienās gandrīz visu diennakti, kas jau apdraud psihisko un fizisko veselību.”
Eksperts gan norādīja, ka katrs savu mājokļa problēmu var risināt pieejamā budžeta robežās, jo bankas ļoti rūpīgi izvērtē katra klienta finansiālo situāciju un kredītus izsniedz piesardzīgi. Lai gan kopumā iedzīvotāju finansiālā situācija Latvijā ir daudz labāka, nekā iepriekšējās globālās krīzes laikā, taču daudzi atceras gūto mācību un nesteidz tērēt uzkrājumus. Tādēļ lielā interese par mājokļiem ne vienmēr materializējas reālos pirkumos.
