Lasīšanas laiks: 6 min
Inga Vīksna un Kavaliera Kinga Čārlza spaniels Džoij ir nešķirama komanda. Dienu dienā viņi ir kopā un palīdz bērniem, skolēniem, un uzlabo dienu pansionāta iemītniekiem. Inga ir sertificēta kanisterapeite un Džoij kanisterapijas suns. Abi apgūst kanisterapiju ik dienu, jo bērnu vajadzības ir ļoti dažādas. Inga aktīvi darbojas kā kanisterapijas speciāliste no 2023. gada 1. novembra, kad abi ar Džoij izveidoja arī savu Kanisstudiju “Radošumam un mieram”, kur vada kanisterapijas (terapijas ar suni) nodarbības bērniem. Inga jau 6 gadus ir jauniešu aprūpes speciāliste Valmieras SOS bērnu ciematā, kur viņa uzzināja, kas īsti ir kanisterapija. Satiekoties ar kanisterapeitiem (suņiem) un izzinot kanisterapijas speciālista ikdienu, viņa saprata, ka viņu tas interesē. Lai gan Inga bija daudz domājusi par kanisterapiju, Džoij ienākšana ģimenē bija dvēseles sauciens un tikai pēc tam sunītis kļuva par kanisterapeitu. Sevišķi liels atbalsts Ingas un Džoij pilnveidošanās posmā ir Ingūna Tihomorova (Latvijā zināma kinoloģe un kanisterapijas aizsācēja Latvijā), kas vēl šobaltdien “piespēlē” dažnedažādākās iespējas.
Džoij un Ingas ceļš uz kanisterapiju un savu studiju
Suņa ceļš uz kanisterapiju sākas jau no kucēna kājas. Katrs sunīts nevar būt kanisterapeits. Lai suns varētu darboties kanisterapijā, viņam jābūt ar augstu intelektu, paklausīgam, mierīgam ar līdzsvarotu nervu sistēmu. Vēl sunim jābūt viegli apmācāmam un apķērīgam. Obligāti reizi gadā atkārtoti jākārto sarežģītais kanisterapijas eksāmens. Tas sastāv no divām daļām – vispārīgās un specializētās. Vispārīgā daļā pārbauda suņa paklausību, sadarbību ar saimnieku, suņa veterināro kontroli, pēta sunīša socializēšanās prasmes, u.tml. Specializētā daļā suns tiek pārbaudīts nestandarta situācijās, piemēram, noturība, reakcija uz dažādām provokatīvām situācijām, kontakts ar ratiņkrēslā sēdošu cilvēku, kontakts ar guļošu klientu, medicīniskā aprīkojuma akceptēšana, smakas, smaržas vai kad cilvēks pārvietojas ar kruķiem u.t.t.
Inga savu ceļu uz kanisterapeita speciālistu sāka tikai pēc tam, kad Džoij bija saņēmis jau divus kanisterapijas sertifikātus. Viņa juta lielu atbildību pret kanisterapijas darbu, tādēļ neķērās pie nodarbību vadīšanas, pirms nav apguvusi nepieciešamās prasmes. Vērojot citu nodarbības un braukājot uz iepriekšminētajiem eksāmeniem, viņa lēnām sāka mācīties. Eksāmenu laikā varēja vērot priekšzīmīgus paraugdemonstrējumus no kā tad iegūt jaunas zināšanas. Tad Ingūna uzrīkoja apmācības, kurās Inga piedalījās, lai iegūtu zināšanas par kanisterapijas speciālista darbu. Apmācības ilga 2 mēnešus, taču saņemties uzsākt kanisterapijas ceļu Ingai aizņēma 2 gadus.
Pēc veiksmīgām mācībām, Ingai SOS ciematā bija iespējas uzsākt kanisterapiju nodarbību praktizēšanu. Tās laikā Inga saprata, ka tas ir diezgan apgrūtinoši, ja katru reizi mašīna jāpiekrāmē pilna ar nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, konusiem, spēlēm, pērlītēm u.c., tad šis inventārs jāizkrāmē un atkal jāsavāc. Risinājums tam bija atvērt savu kanisterapijas studiju Valmierā. Parasti kanisterapijas speciālisti brauc uz nometnēm, bērnu centriem, skolām, pansionātiem, taču Inga ir jau otrā kanisterapijas speciāliste Latvijā, kas uzņem pie sevis studijā. “Kad es aizeju uz savu Kanisstudiju, es jūtos kā oāzē, jo esmu to iekārtojusi tā, lai man un klientiem ir patīkami, mierīgi, interesanti un ērti,” stāsta Inga.
Šobrīd Inga strādā arī par sociālo pedagogu. Kā Inga pati saka: “Esmu daudzpusīga personība.” Viņa ir pabeigusi Klusuma skolu, apgūstot pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu “Apzinātība un tās pasniegšanas un izmantošanas metodes mācību iestādē”, kā arī saņēmusi apliecību. Noteikti var secināt, ka viņai ir liela pieredze pedagoģijā. “Apmeklējot dažādas apmācības, iegūtās zināšanas un prasmes var izmantot kanisterapijas nodarbībās,” apgalvo Inga.
Kanisterapijas nodarbības
Viena nodarbība ilgst aptuveni 30 minūtes. Pirmā reize ir iepazīšanās nodarbība, jo ir svarīgi lai bērns pieņemtu terapeitu un suni. Ikdienā režīms ir sekojošs: radošā nodarbe, kad tiek strādāts pie galda vai uz grīdas (suns visu laiku ir klātesošs), tad ir aktīvā daļa, kur bērns darbojas ar suni, un tad atkal radošais, mierīgais. Kanisterapija ir ļoti daudzveidīga. Tā variē no vienkāršas saskarsmes ar suni, līdz dalībai rehabilitācijas procesā, kā laikā tiek pielāgoti kanisterapijas mērķi aktuālajam progresam. Vispārējais nodarbības mērķis ir sniegt atbalstu bērnam, lai viņš justos labi un pārliecināts par sevi, kā arī bērns tiek motivēts un iedrošināts darboties interesantās nodarbēs. Ar kanisterapijas palīdzību var nodrošināt neapzinātu mācīšanās procesu, piemēram, attīstot matemātikas prasmes, lūgt bērnam iedot vienu vai divus, vai trīs gardumiņus sunītim. Līdzīgi kā ar lasīšanu – Inga aicina palasīt sunītim. “Es uzskatu, ka kanisterapijā nav vecuma ierobežojuma,” atklāj Inga. Kanisterapija var veicināt runāšanu, attīstīt sajūtas, uzlabot koncentrēšanās spējas, mācīt rūpes par sevi un citiem un vēl daudz ko citu.
Bija bērniņš, kam nozīmētas 10 obligātās nodarbības DI projekta ietvarā, kurš sākotnēji suni nepieņēma. Pirmajās nodarbībās bērniņš staigāja tikai uz priekšu un atpakaļ un Džoij sekoja. Tad bērns staigāja pa apli un Džoij aiz viņa. Puika nosēdās uz zemes un Džoij nosēdās blakus, tomēr bērns vēl atgrūda sunīti. Vienā no pēdējām nodarbībām puika nosēdās pie galda, ļāva sunītim sēdēt blakus un papaijāja Džoij. Tad vēl viņš nogulās uz paklāja un pasniedza Džoij bumbiņu, ar ko spēlēties, un tajā paša laikā paijāja. Tas, ka šis puisēns soli pa solim ir pieņēmis suni, ir Ingas un kanisterapeita Džoij gandarījums un sasniegums.
Kanisterapijas speciāliste Inga ļoti daudz dokumentē fotogrāfijās nodarbību norisi. Tādējādi var salīdzināt kāds bērniņš bija pirmajā nodarbībā un kāds pēdējā, ievērot kā laika gaitā mainās bērna darbības un emocijas.
Inga stāsta, ka nesen ar Džoij bija ciemos Trapenes pansionātā. Tur Džoij rādīja trikus, ļāva samīļoties, apciemoja arī guļošos iemītniekus un iepriecināja ar savu klātbūtni. Inga šo pieredzi atceras ar siltu sirdi, tomēr atzīst, ka ar katru apmeklējumu mācās kaut ko jaunu. Kā piemēru viņa min, ka uz nākošajām reizēm ir jāpaņem savs paklājiņš līdzi, citādi Džoij slīd kājas. Vēl esot jāpadomā par suņu ratiem, jo gan sunītim, gan pansionāta iedzīvotājiem, gan pašai Ingai ir grūti pārnēsāt sunīti no klēpja uz klēpi.
Džoij pašsajūta un slodze
Inga ir ļoti vērīga attiecībā pret Džoij darbadienu. Viņa pieņem trīs bērnus un tad ievēro 30 vai 60 minūšu pauzīti, lai Džoij var paēst, izstaigāties un pagulēt. Turklāt, Inga stāsta, ka Džoij nogurumu var pamanīt – kad piekusis, tad vienkārši iet gulēt.
Uzņēmuma tēlam veidojoties, augot bērnu skaitam, un domājot par Džoij noslodzi, Inga plāno iegādāties vēl vienu vai pat divus sunīšus, kurus arī izmācītu par kanisterapijas suņiem. Un tie noteikti arī būs Kavaliera Kinga Čārlza spanieli. Tā ir labāka prakse, gluži kā Ingūnai, kurai divi sunīši strādā un divi atpūšas.
Kanisstudija “Radošumam un mieram” atrodas Ainažu ielā 6, Valmierā. Sociālajā medijā Facebook, meklējot “Kanisstudija Radošumam un Mieram”, var atrast pašu Ingu un viņas sunīti Džoij, kā arī uzzināt sīkāku informāciju par kanisterapijas nodarbībām.
