Lasīšanas laiks: 5 min
Valmierā uz ielas var dzirdēt ne tikai latviešu un krievu, bet arī angļu, spāņu, dāņu un citas valodas. Pilsētā uzturas ne tikai ārzemju apmaiņas studenti, bet arī ģimenes, kuras pārvākušās šeit uz dzīvi. Portāls “Valmieras Ziņas” piedāvā interviju ar dāņu pāri -Džasperu un Hannu, kas jau vairāk nekā gadu Valmieru sauc par otrajām mājām.
Cik ilgi dzīvojat Valmierā?
Hanna: Esam šeit no 2013.gada marta. Pēdējo sešu gadu laikā esam daudz reizes braukuši uz Latviju, esam šeit nedaudz investējuši. Pagājušajā gadā radās iespēja šeit dzīvot, un mēs to izmantojām. Latvija mums iepatikās kopš pirmā apmeklējuma. Mums patīk aukstās ziemas un karstās vasaras, daba un dzīvnieki. Te ir ļoti skaisti.
Kāpēc dzīvojat tieši Valmierā, ne galvaspilsētā Rīgā?
H: Mēs jau iepriekš zinājām Valmieru.
Mums patīk šī vide. Esam pamanījuši, ka gadu gaitā Valmiera ir ļoti attīstījusies. Šī ir ļoti jauka vieta, te ir klusi, bet tajā pašā laikā šeit viss ir.
Mums noteikti nepatiktu dzīvot Rīgā.
Džaspers: Rīga ir pārāk liela. Vispār mēs dzīvojam ne pašā Valmierā, bet ārpus pilsētas. Mums patīk lauki. Arī Dānijā mēs dzīvojam laukos un pa reizei braucam uz Kopenhāgenu, un līdzīgi arī tagad – pa reizei braucam uz Rīgu. Mums patīk doties uz pilsētu, kā arī patīk doties prom no tās. Mums patīk šeit, kur ir miers.
Kādi ir lielākie šķēršļi, dzīvojot latviešu sabiedrībā?
H: Mēs, diemžēl, nerunājam latviešu valodā, kā arī satiekam daudz latviešus, kuri nerunā ne vācu, ne angļu valodā. Esam iemācījušies dažus latviešu vārdus un cenšamies iemācīties ko jaunu katru dienu.
Dž: Ir ļoti grūti iemācīties latviešu valodu. Mums nav bijušas problēmas apgūt citas valodas, bet ar latviešu valodu iet grūti.
Kādus vārdus latviešu valodā Jūs zināt?
H: Visu labu, labrīt, labdien, labvakar, skaists.
Dž: Paldies, čau, kas ir itāliešu vārds. (smejas)
H: Mēs mākam skaitīt, kā arī nosaukt dienas.
Kā, jūsuprāt, latvieši atšķiras no dāņiem?
H: Es domāju, ka mēs daudz maz esam līdzīgi. Taču ir ļoti grūti definēt šādu raksturojumu. Es uzskatu, ka latvieši lēnām kļūst daudz atvērtāki pret ārzemniekiem. Mēs zinām, ka latviešiem ir bijuši grūti laiki, kas tikai nesen ir beigušies, savukārt, mēs – dāņi, esam svētīti, ka mums ir vienmēr bijusi brīvība.
Dž: Kad mēs pirmo reizi šeit atbraucām, retu reizi varējām ieskatīties latvietim acīs, tāpēc, ka latvietis vienmēr skatījās zemē, it kā baidoties no tieša acu kontakta. Mums bija ļoti grūti pie tā pierast, bet ir jauki, ka tas ir mainījies.
Kā mēs par to jokojām – varbūt viņiem ir jauni apavi, tāpēc viņi skatās lejā. (smejas) Varu vēl piebilst, ka pēdējo piecu gadu laikā, it īpaši laukos, viss izskatījās ļoti nabadzīgs, pat arī Valmierā. Taču viss ir ļoti mainījies. Nerunājot latviski, ir ļoti grūti noteikt kādi ir latvieši.
H: Ja tu nezini valodu, tad tu neintegrējies un vienmēr būsi tūrists.
Kuras, jūsuprāt, ir labākās vietas, ko apskatīt Valmierā?
H: “Jauna saule”, mums šeit ļoti patīk.
Dž: Man ļoti patīk lielā ūdens strūklaka Dzirnavu ezeriņā. Tā ir ļoti iespaidīga. Kā arī netālu no šejienes, gar Gauju ir vieta, kur cilvēki laivo pa slaloma trasi. Tas ir tik lieliski, ka pilsētā ir tāda daba.
H: Vecpuišu parks ir ļoti skaists. Valmierā ir arī ļoti liela un skaista bibliotēkā ar daudzām grāmatām vācu un angļu valodā. Tas ir fantastiski. Mēs bieži uz turieni ejam.
Kā jūs pavadāt savu brīvo laiku?
H: Mēs daudz sportojam – skrienam, nūjojam, staigājam pa mežu, un daudz lasām.
Cik daudz esat apceļojuši Latviju?
H: Mēs esam ceļojuši pa Latvijas dienvidiem, taču vairāk uzturamies ziemeļos, kur arī investējam nekustamajos īpašumos. Burtnieku apkārtne ir ļoti jauka. Jums ir ļoti paveicies dzīvot zemē, kur ir tik daudz mežu. Skaisti, ļoti skaisti.
Vai Jūs zināt, kas ir Līgo svētki?
H: Jā, mēs esam par tiem dzirdējuši. Esam arī dzirdējuši, ka latvieši ēd, dzer un izklaidējas veselu nedēļu šajos svētkos, bet mēs zinām, ka tas ir pārspīlējums, un ka tā darāt tikai divas dienas (smejas).
Arī Dānijā mēs svinam saulgriežus. Uztaisām lielu ugunskuru un gatavojam īpašu maizi, ko uzliekam uz zara un apcepam, kā arī dzeram daudz alu, tāpat, kā latvieši.
Dž: Diemžēl, mēs Latvijā nepaliksim uz svētkiem, jo dosimies uz Dāniju. Kad es biju mazs, svētki tur bija tikai vienu nakti, un pie katras mājas bija ugunskurs. Tagad Dānijā reti kurā vietā šādu skatu var redzēt, tāpēc, ka lielākoties visi sēž mājās, skatās televīziju un iedzer alu vai kafiju. Tas ir ļoti skumji. Tāpēc būtu interesanti kādreiz redzēt, kā latvieši svin šos svētkus.
Vai sekojat līdzi notikumiem Latvijā – kultūrā, sportā?
H: Jā, mēs skatījāmies Pasaules čempionātu hokejā, šeit pat “Jaunā saulē”.
Dž: Mēs redzējām, kā jūs uzvarējāt ASV. Malači. Žēl, ka zaudējāt Vācijai.
H: Ļoti cerējām, ka jūs uzvarēsiet arī Krieviju. Gan jau nākamreiz paveiksies.
Dž: Ņemot vērā Latvijas izmēru un iedzīvotāju skaitu, tas ir ļoti iespaidīgi, ka valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju var izveidot šādu hokeja komandu. Malači.
Ko jūs ieteiktu cilvēkiem no citām valstīm, ja viņi vēlētos dzīvot Latvijā, Valmierā?
Dž: Iemācieties latviešu valodu! (smejas)
H: Dariet to!
Dž: Es teiktu, ka tā ir ļoti laba pieredze pārcelties uz dzīvi citā valstī. Sākumā visi cilvēki tikai saka: “Es gribētu to un to”, taču viņi turpina darīt tās pašas lietas, ko iepriekš. Arī es tā darīju, taču tas ir tik interesanti, ja tu centies darīt kaut ko pavisam citu. Daudz dāņi uzskata, ka viņu rupjmaize ir viss labākā pasaulē.
H: Tāpat, kā latvieši to saka šeit (smejas). Taču jūsu rupjmaize noteikti ir vislabākā.
Dž: Valstīm, kam ir šī rupjmaize, katra ir citādāka un neviena īsti nav labāka par otru. Tās vajag izbaudīt tieši tā iemesla dēļ, ka tās ir dažādas.
Manuprāt, tam nav nozīme, kur tu pārcelies, bet gan, ka tu esi prom no valsts, kur tu esi piedzimis. Tas palīdz dzīvē redzēt lietas daudz citādāk, kā arī to, ka vari paveikt lietas citādāk.
Tāpēc mūsu ieteikums cilvēkiem, kas vēlas braukt uz šejieni – dariet to. Izmēģiniet un izbaudiet visas iespējas, ko šeit varat saņemt!
