Lasīšanas laiks: 3 min
43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% – ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.
Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju – t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.
Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% – kā sliktāku.
Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003.gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2003.gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% – ka sliktāks. Tāpat ļoti pozitīvu vērtējumu saņēma 2006.gads, kad 34% uzskatīja, ka tas ir bijis labāks, bet 17% – ka sliktāks par iepriekšējo gadu.
Savukārt iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds Latvijai varētu būt nākamais gads, liecina par optimisma samazināšanos, salīdzinot ar atbildēm kādas par tuvāko nākotni tika sniegtas pagājušā gada nogalē.
Prognozējot, vai Latvijai 2017.gads būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis gads, kopumā 26% iedzīvotāju paredz, ka tas būs labāks, 16% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 43% domā, ka tas būs tāds pats kā 2016.gads.
Salīdzinājumam, pagājušā gada nogalē kopumā 30% iedzīvotāju prognozēja, ka 2016.gads Latvijai būs labāks, 12% domāja, ka sliktāks, bet 43% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā tobrīd aizejošais – 2015.gads.
Vēsturiski vispesimistiskākās nākamā gada prognozes savai valstij Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 11% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 52% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009.gada nogale, kad 12% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 43% paredzēja, ka tas būs sliktāks.
Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji nākotnē ir raudzījušies pagājušās desmitgades pirmajā pusē, kad 2002. un 2004.gada nogalēs attiecīgi 42% un 43% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet tikai 11% un 13% – ka sliktāks. Interesanti, ka līdzīgi kā iepriekš prognozējot savu personīgo nākotni, iedzīvotāji ir krietni optimistiskāki nekā domājot par valsti.
Iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds viņiem personīgi būs 2017.gads – labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis, liecina, ka kopumā 43% paredz, ka nākamais gads būs labāks, tikai 9% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 31% domā, ka tas būs tāds pats kā 2016.gads.
Taču tas mazāks optimisms, nekā pagājušā gada nogalē paustais, kad 47% prognozēja, ka nākamais gads viņiem personiski būs labāks, tikai 5% domāja – ka sliktāks, bet 31% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā 2015.gads.
Vēsturiski vispesimistiskākās personīgas nākotnes prognozes Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 18% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet 36% prognozēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009.gada nogale, kad 22% iedzīvotāju prognozēja, ka viņiem personīgi nākamais gads būs labāks par aizejošo, bet 31% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji savā personīgajā nākotnē ir raudzījušies 2004.gada nogalē, kad 56% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet tikai 9% – ka sliktāks.
