Lasīšanas laiks: 4 min
Latvijas šobrīd garākais skrējiens Rīga-Valmiera ir aizvadīts. Skrējienā startēja vairāki valmierieši, bet Mārcim Bogdanovam ir īpašs stāsts, jo tikšana dalībnieku sarakstā nemaz nenāca tik viegli. Kāpēc? Par to lasiet intervijā.
Mārci, kāpēc ir jāskrien 107 kilometri?
Viennozīmīgas atbildes droši vien nav, bet, gluži tāpat kā kāds cits ir gatavs vairākas stundas no vietas tamborēt, lēkāt bārā, spēlēt datorspēles, tāpat es esmu gatavs skriet. Visas minētās nodarbes ilgtermiņā ir nogurdinošas, bet, ja interesē, tad rada prieku, savā ziņā atkarību. Plus izaicinājums – katru reizi cenšos nospraust kādu mērķi, un tad eju uz to.
Skrēji arī pagājušajā gadā. Vai šogad bija vieglāk?
Jā, pagājušajā gadā iemēģināju spēkus šajā distancē. Pati skriešana šogad bija vieglāka, jo vairāk biju ieguldījis laiku treniņos, un arī rezultātā manāms uzlabojums. 12 stundas 43 minūtes, kas ir par 40 minūtēm ātrāk nekā pagājušajā gadā. Šogad daudz vairāk sanāca skriet vienatnē, pagājušajā gadā piekto daļu distances noskrēju ar kādu kopā, šogad nesanāca, kas, protams, dod daudz vairāk laiku pārdomām, bet interesantāk noteikti ir ar kādu kopā, papļāpājot.
Finišā redzēju, ka skrienot rokās turi ZAAO karodziņus. Vai bija kāda sadarbība?
Šogad pieteikšanās sagādāja nelielas grūtības. Tā kā dalībnieku skaits par normālo dalības maksu ir ierobežots – 107 dalībnieki, tad tā nu sanāca, ka šīm lētām vietām šogad pieteicās rekordātri, 10 stundu laikā, nokavēju. Bet neiešu jau plinti mest krūmos. Pasākumu gribas izbaudīt, un bija jāmeklē citi veidi pieteikties, jo aiz strīpas palikušie var ziedot 107 eiro Ziedot.lv un tādā veidā kļūt par dalībnieku. Sāku meklēt sponsorus, un SIA ZAAO atsaucās, atbalstīja.
Viņi šopavasar ir iesākuši jaunu iniciatīvu – “100 darbi Latvijai”. Iniciatīva ir veltīta Latvijas simtgadei ar mērķi apvienot vidzemnieku idejas, gudrību, resursus un darbu, lai līdz 2018. gada 18. novembrim kopīgiem spēkiem Vidzemē paveiktu vismaz 100 labus un nozīmīgus darbus vides sakopšanā un rotāšanā un arī vides izglītībā.
Mans labais darbs vēl sekos, jo ar noskriešanu līdz finišam vien nepietiek. Esmu apņēmies šovasar sarīkot jauku nedēļas nogales pēcpusdienu mežā ar putnu skaņām, kori un orķestri, par ieejas maksu lūdzot tīras un nesaplacinātas plastmasas pudeles.
Tās vēlāk ar profesionālu mākslinieku palīdzību pārtaps īpašā mākslas darbā – piemineklī ar vēstījumu par atkritumu šķirošanu un to pārstrādi otrreiz izmantojamās lietās. Ir plānots, ka mākslas darbu izstādīs un to ikviens varēs apskatīt reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā “Daibe”. Par koncerta vietu un laiku vēl informēšu. Šis darbiņš tad būs mana dāvana Latvijas 100. jubilejas sagaidīšanas un ZAAO iniciatīvas ietvaros.
Un, jā, viens no finišā redzētajiem ZAAO karodziņiem man bija līdzi visu distanci, piestiprināts pie somas. Sākumā likās, ka traucēs, tomēr somas lenču aizmugurējās daļas caurumiņi bija tieši kā radīti, lai viss turētos, neizkristu un netraucētu, it kā ražotājs būtu paredzējis šādu iespēju.
Vai skrējiena laikā bija kādi īpaši atgadījumi?
Starts bija 00:00 naktī Rīgā pie Brīvības pieminekļa, tātad finišēju 12:43 dienā, un nav noslēpums, ka man ir paši labākie draugi pasaulē, jo kurš gan pēc aktīvas darbadienas Valmierā būtu gatavs doties uz Rīgu, lai visas nakts un nākamā rīta garumā dotos atpakaļ uz Valmieru, sekojot līdzi, kā veicas vienam trakajam (smejas).
Draugi ik pa laikam un īpaši kontrolpunktos, kas kopumā bija seši, uzmundrināja, izstāstīja kādu joku, motivēja cīnīties, likt lielākus soļus, tikt ātrāk uz priekšu. Padarīja lielceļa vientulību ne tik vientulīgu.
Pie īpašiem atgadījumiem varētu ierindot vienu īpaši motivējošu drauga uzrunu nakts vidū uz lielceļa, kad viena smadzeņu daļa prasa miegu, otra liek kustēties uz priekšu.
Šādos mirkļos filmu un grāmatu cienīga motivējoša runa ir tieši laikā.
Vai šogad paredzēta vēl kāda trakulība? Un ko nākamgad? Mēģināsi noskriet vēl ātrāk?
Šogad ir vēl viens mērķis, kas jāsasniedz. Vasaras sākumā Igaunijas ziemeļos ir viens skrējiens, bet, lai nesabaidītu lasītājus, teikšu vien to, ka būs jāpieveic nedaudz vairāk nekā 107 sestdien noskrietie kilometri. Par “Rīga-Valmiera 2017” vēl neesmu domājis. Ja būs laiks ieguldīt sevi treniņos, tad noteikti skriešu un centīšos iekļauties 12 stundās. Tad jau redzēs. Plāni jau visādi.
Vai ir vēl kas sakāms?
Nobeigumā gribu pateikt lielo paldies ZAAO par to, ka noticējāt un atbalstījāt šādā trakulībā. Ļoti ceru, ka vasaras koncerts brīvā dabā par apmeklētāju skaitu nevarēs sūdzēties un izdosies izveidot patiešām lielisku mākslasdarbu/pieminekli. Paldies!
