Lasīšanas laiks: 4 min
Sestdien, 17.martā, kad spoži saulstari mijās ar pelēkiem mākoņiem un reizēm pat sniegpārslu vērpetēm, Valmieras Integrētajā bibliotēkā divpadsmito reizi tika atzīmēta Rozes diena, kuru organizē Europe Direct informācijas centrs un Valmieras Zonta klubs. Tradicionāli šī diena tiek saistīta ar 8.martu – Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu un veltīta tam, lai atzīmētu un godinātu izcilu sieviešu sasniegumus. Šajā dienā tiek pasniegts atzinības raksts un metālmākslinieka Andra Dukura darināts rozes formas svečturis.
Rozes diena sākās ar literatūrzinātnieces Evas Eglājas-Kristsones priekšlasījumu „19.un 20.gadsimta mijas sievietes mainīgā loma un tēls sabiedrībā un kultūrā”. Ar interesantiem piemēriem un citātiem no tā laika publikācijām lektore klātesošos iepazīstināja ar vīriešu stereotipiem, sieviešu lomu ģimenē un sabiedrībā un pretrunām pilno ceļu, kas sievietēm ir bijis jānoiet, lai no beztiesiskas būtnes kļūtu par harizmātisku, gudru un vīrietim līdzvērtīgu cilvēku. 19.un 20.gadsimta mijā sieviešu galvenais uzdevums bija būt labām sievām un mātēm, viņu lasāmviela – Bībele un dziesmu grāmata, bet sabiedrības izbrīnu un nosodījumu izraisīja sievietes biksēs un uz velosipēda. Lai vai kā, bet sievietes beidzot bija pamanītas un parādījās arī vēlēšanās viņas izprast. Kā tas ir vai nav izdevies, liecina pagātnes domātāji un viņu darbi.
Savu uzstāšanos lektore noslēdza ar nenopietnu tā laika „Vecmeitu termometru jeb gadu rādītāju”, kurā raksturotas sievietes no 16 līdz 50 gadu vecumam:
16 gadu veca
Gan kaunas vēl no vīriešiem,
Bet tomēr patīk būt pie tiem.
36 gadus veca
Sāk lasīt stipri romānus,
Dot jaunām meitām padomus.
Pēc šī „termometra” sievietes 50 gadu vecumā jau domā par nāvi un šķiršanos no šīs pasaules, bet labi, ka 21.gadsimtā termometra līkne nebeidzas pie 50. Mūsdienās daudzas sievietes šajā vecumā jūtas vislabāk, jo bērni jau izaudzināti, darbā šis tas sasniegts, var veltīt sevi pašizglītībai un pilnveidei, kā arī palīdzēt attīstīties citiem.
Laikam ar tieši tādu mērķi jau 1919.gadā ASV pilsētā Bufalo tika nodibināta starptautiska nevalstiska labdarības organizācija Zonta International, kas tagad 66 valstīs 1200 klubos apvieno ap 30 000 sieviešu. Latvijā šī organizācija sāka darboties krietni vēlāk – 1993.gadā, kad tika nodibināts Rīgas Zonta klubs, savukārt Valmierā Zonta klubs sāka darboties 2002.gadā, bet pašlaik Latvijā ir pieci Zonta klubi.
Starptautiskās Zonta organizācijas dalībnieces ir dažādu arodu augstas profesionāles, vadošas darbinieces un uzņēmējas, kas strādā, lai ar dažādu projektu palīdzību celtu meiteņu un sieviešu izglītības līmeni, novērstu tiesisko nevienlīdzību, uzlabotu veselības aprūpi utt.
Pēc literatūrzinātnieces lekcijas sekoja Zonta kluba balvas pasniegšana.
Valmieras Zonta kluba pašreizējā prezidente Regīna Šalte svečturi rozes formā un atzinības rakstu šogad dāvāja Antrai Lācei par nozīmīgu ieguldījumu vietējās sabiedrības attīstībā, veidojot Vidzemes reģiona informācijas telpu. Jau ilgus gadus valmierieši, apkārtējo novadu un pagastu iedzīvotāji Antras Lāces vārdu saista kopā ar laikrakstu „Liesma”. Viņa ir bijusi avīzes žurnāliste, bet kopš 1991.gada – laikraksta galvenā redaktore. Kā tika minēts pasākumā, tikai kopš 2000.gada vien Antrai Lācei publicēti 800 raksti par dažādiem kultūras un sabiedriskās dzīves notikumiem, intervijas ar populāriem un mazāk zināmiem cilvēkiem. Viņa vienmēr intervējusi un cēlusi saulītē citus, pati paliekot aiz kadra. Antra nekad nav vēlējusies būt uzmanības centrā, bet šī bija viņas diena, kad daudzi teica paldies vārdus par kopā pavadīto laiku, darbu, sadarbību. Antru sveica gan Zonta kluba dalībnieces, kolēģi no „Liesmas”, Valmieras bibliotēkas un Valmieras Novada fonda, gan viņas spalvas māsas no Kuldīgas, Balviem, Cēsīm un Rīgas.
Antra Lāce nav aprobežojusies tikai ar darbu laikrakstā, viņa bijusi klāt arī pie Valmieras Novada fonda dibināšanas, strādājusi pasaules latviešu ģimeņu nometnēs „3 x 3”. Antra ir draugos ar mūziku un teātri, laikabiedri viņu raksturo kā inteliģentu, jauneklīgu, emocionālu un sievišķīgu personību. Varbūt daudziem klātesošajiem pārsteigumu sagādāja ziņa, ka Antra piedalās medībās. Antra arī turpmāk nedomā mest plinti krūmos un strādās „Liesmā” kā ārštata reportiere. Avīzes lasītāji joprojām varēs baudīt Antras rakstus, bet šajā sestdienā Antra uzstājās ar lasījumu „Ko es domāju par labu esam” trīs cēlienos: „Sieviete”, „Grāmata” un „Laiks”.
Ja gribi ilgu un laimīgu mūžu, dari darbu, kas nes svētību citu cilvēku dzīvēs – tā Antra Lāce. Dažas viņas atziņas saskanēja ar pasākuma turpinājumu, kad ar koncertu uzstājās mūziķis un Rīga TV24 raidījuma „Rampas ugunis” vadītājs Andris Kivičs. Ilgu laiku viņš ir bijis dzeltenās preses zvaigzne ar ne to labāko slavu, bet Rozes dienas koncertā atklājās gan viņa humora izjūta, gan izskanēja smeldzīgas dziesmas ar dziļiem un patiesiem vārdiem – īstā pasaule ir tur, kur tevi mīl, gaida un iedvesmo.
