Svētku laiks, lai arī nu kā svaigi pagājis, tomēr var būt arī nežēlīgs, jo liek mums apjaust mūsu finanšu situācijas skarbo realitāti. Brīvdienu ceļojumi, Ziemassvētku un Jaungada ballītes un dāvanu apmaiņas patiesi ir lieli prieka avoti, bet tie tikpat labi arī izgaismo vai saasina finanšu resursu trūkumu. Lai izvairītos no brīža, kad aizdevums tūlīt (rahaa heti) uz karstām pēdām tiek izmantots kā glābējzvans finanšu cauruma aizlāpīšanai, esam uzskaitījuši sarakstu ar ikdienas kļūdām, kuras pieļaujam attiecībā uz savām finansēm. Apzināšanās, ka arī jūs ne reizi vien esat pieļāvuši zemāk minētās kļūdas, spēs jūs novirzīt pareizajā virzienā nākamreiz, kad nonāksiet līdzīgā situācijā. Turpiniet lasīt, lai iegūtu skaidru bildi un dažus padomus, kā izvairīties no šīm divām tipiskākajām problēmām, pirms vēl nav par vēlu.
Kļūda Nr.1: Nespēja uzsākt sarunu par algas paaugstinājumu
Kad mēs apspriežam lielākās naudas kļūdas, visticamāk, mēs parasti domājat tikai par to naudu, kas jau ir mūsu bankas kontā. Bet kā ir ar neizmantoto potenciālu šo naudas summu ik mēnesi palielināt? Viena no lielākajām mūsdienu darba ņēmēja problēmām ir tā, ka viņi nespēj uzsākt sarunu par algas paaugstinājumu ar savu darba devēju un vienmēr gaida, kad šī iniciatīva nāks tieši no darba devēja puses, ne pašiem. Kāpēc lai darba devējs pašrocīgi paaugstinātu jūsu atalgojumu, ja jūs pat neesat izteicis šādu vēlmi? Darba devējs vienmēr būs ieinteresēts maksāt jums mazāk, it īpaši, ja no jūsu puses neizskan itin nekādas prasības vairāku gadu garumā. Bieži kā labākais laiks, lai risinātu sarunas par algas paaugstinājumu, tiek minēts tas brīdis, kad jums tiek piedāvāts jauns darbs vai jauns amats. Taču pat tad, ja neesat nolēmuši mainīt darba vietu, atcerieties, ka jūs jebkurā laikā varat uzsākt sarunas par algas pārskatīšanu, priekšā liekot dzelžainu argumentāciju par jūsu ieguldījumu uzņēmuma attīstībā.
Sarunas par algas paaugstināšanu ir absolūti normāls solis jebkurā darba attiecību procesā. Tas ir tik dabiski līdz ar savu izaugsmi un ieguldījumu uzņēmumā, pieprasīt arī lielāku atalgojumu, faktiski, kad jūs atsakāties uzsākt sarunas par algas palielināšanu, jūs, visticamāk, atstājot naudu uz galda neizmantotu. Te gan uzreiz jābrīdina, ka iepriekš nesagatavotas sarunas bez konkrētiem pierādījumiem un argumentācijas, var beigties ar negatīvu iznākumu, taču kopumā tam nevajadzētu jūs atturēt no sarunu uzsākšanas kā tādas.
Kļūda Nr.2: Kredītkartes parāda uzturēšana
Mēs bieži vien iekrītam neziņas slazdos, kad tērējam pārāk daudz naudas, nemaz neapjaušot, cik patiesībā mums izmaksā kredītkartes izmantošana norēķinoties par ikdienas vai impulsa pirkumiem. Somu finanšu portāls Alfalainaa savos aprēķinos vienkārši parāda, ka, ja jums ir, teiksim, 1000 eiro liels kredītkartes parāds, un jūsu procentu likme šai kartei ir 15%, tad procenti vien gadā laikā jums izmaksās 150 eiro. 150 zemē nomesti eiro! Vienīgais risinājums, kas reti kuram iet pie sirds, ir saņemties un pārtraukt kredītkaršu izmantošanu ikdienas norēķiniem un uzsākt parāda dzēšanu. Vislabāk to izdarīt ir uzreiz, pat ja tas nozīmē, ka jums šim nolūkam ir jāizmanto iekrātais ārkārtas gadījumu fonds. Ja jums ir parāds, jums nekad nebūs īstu ietaupījumu, lai ko jūs arī darītu un cik minimālistiski dzīvotu. Nomaksājiet parādu vispirms, ja būs nepieciešams – vienmēr varēsiet aizņemties vēl, bet parāda atmaksai ir jābūt prioritātei. Ja jums nav naudas, lai visu kredītkaršu parādu nomaksātu ar vienu piegājienu, būtu jācenšas samazināt ikmēneša izdevumus, kur vien iespējams, un ietaupīto naudu novirzītu lielākiem kredītkaršu maksājumiem.
