Valmieras Ziņas

Dejotāja Kristiāna Ordone: Dzīve parasti mūs aiznes tur, kur mums ir jābūt

Lasīšanas laiks: 7 min

Kristiāna Ordone ar hip hop dejošanu nodarbojas jau no 14 gadu vecuma un šogad noslēdzās viņas septītā deju sezona. Tāpat kā dejā, arī dzīvē Kristiāna vienmēr ir kustībā. Lai arī veselības problēmu dēļ šobrīd ar dejošanu ir jāpiebremzē, tomēr Kristiāna par to cenšas neskumt, jo uzskata, ka dzīve mūs aiznes tur, kur mums ir jābūt.

Pastāsti, lūdzu, dažos teikumos – kas ir hip hop?

Hip hops ir kultūra, un hip hop deju stils ir viens no šīs kultūras elementiem. Šī stila dejošanā kustības mainās atkarībā no mūzikas, kopumā hip hops ir ritmiska un aktīva deja.

Kā sākās Tava aizrautība ar deju un hip hop stilu?

Ja runa ir par deju, tad viss sākās ar 1. klasi, kad sāku dejot tautas dejas. Šīs dejas nodejoju trīs gadus, līdz sapratu, ka tas laikam nav mans. Lai arī man viss padevās, tomēr man tas likās nedaudz garlaicīgi. Vēlāk pa laiciņam skatījos, meklēju to “savu” īsto deju stilu. Pēc tam piecus gadus nodejoju deju grupā, kura tajā laikā saucās “Tandēms”. Tur no pasniedzējas Artas iemācījos iemīlēt to, ko daru, un sapratu, ka man tik tiešām patīk dejot. Viņa man ļoti palīdzēja. Pēc tam sapratu, ka gribu kaut ko vēl vairāk, tikt vēl solīti augstāk, un tad gāju meklēt kaut ko citu. Gadu nodejoju laikmetīgās dejas, līdz atkal sapratu, ka tas tomēr nav mans, jo šīs dejas ir tādas lēnākas un izjustākas. Sapratu, ka man tomēr vajag kaut ko enerģiskāku, jo es vienmēr esmu bijis enerģisks bērns, un man vajadzēja kaut kur to enerģiju izlikt. Tad es kaut kā atradu, ka Valmierā ir tāda deju studija “JV clubs”. Biju redzējusi dažādus viņu video. Šī deju studija nebija tikai Valmierā, bet filiāles bija arī citās pilsētās, tā bija izveidojusies tāda kā diezgan liela deju ģimene pa visu Latviju. Tad es aizgāju pamēģināt, pretī mani sagaidīja ļoti forša deju trenere Linda, un arī tajā laikā viņai palīdzēja Anita, kas tagad ir mana trenere. Viņas abas bija tādas foršas un ar pozitīvu attieksmi, līdz ar to lika man vēl vairāk domāt, ka tas ir tas, ko es gribu. Tā kaut kā es sāku dejot hip hopu un jutos labi. Beidzot sapratu, ka – jā, tas ir tas, ko es gribu darīt! Pēc tam jau es vienkārši darīju un strādāju, jo tā bija sirds lieta, darīju no sirds un ar pilnu atdevi. Man nebija nekāda diža mērķa, es tikai gāju un dejoju, gribēju kļūt labāka, dejot labāk un izdejot visu tā, kā vajag.

Ko vēl Tu dari ikdienā, kādi ir Tavi hobiji, neskaitot deju?

Deja aizņem lielāko daļu laika manā dzīvē un vienmēr tā ir bijis, bet tas nenozīmē, ka man nepatīk darīt daudzas citas lietas. Patiesībā esmu tāds mazais, radošais cilvēciņš, kuram patīk izmēģināt daudz ko jaunu, iemācīties ko radošu un interesantu. Pirms gada, piemēram, vienā dienā vienkārši izdomāju, ka es gribu pieteikties gleznošanas kursiem. Protams, tagad sevi nesaucu par gleznotāju, bet man tajā laikā tā bija sava veida meditācija un tas man ļoti patika. Nesen izdomāju taisīt sapņu ķērājus, dažreiz taisu arī visādas rokassprādzes un tam līdzīgas lietas. Vēl man patīk darboties ar bērniem, vasarā braukt uz dažādām nometnēm, kurās esmu kā skolotāja – deju skolotāja vai vienkārši audzinātāja, kas brīvajos brīžos izklaidē, blēņojas un atbalsta bērnus. Man patīk būt ar viņiem un tajā pašā laikā arī kaut ko iemācīt. Tas, ko pati daru, cenšos to iemācīt arī bērniem, ar cerību, ka tas kaut kādā veidā attīstīs arī viņu radošo domāšanu. Man patīk darboties, darīt. Vēl esmu arī ekstrēmais cilvēciņš – lecu ar izpletni, braucu ar skrituļslidām un, kad sanāk laiks, nodarbojos ar vēl daudzām citām aktīvām un ekstrēmām lietām.

Arī dzīvē, tāpat kā dejā – vienmēr esi kustībā?

Laikam jau to no manas iepriekšējās atbildes var saprast, ka – jā, dzīvē, tāpat kā dejā vienmēr esmu kustībā. Man nepatīk stāvēt uz vietas, ilgi arī nevaru nosēdēt, man visu laiku vajag kaut ko darīt. Vienmēr esmu bijusi tāda kā maza enerģijas bumbiņa, kas lēkā un skraida. Tagad gan esmu apstādināta uz kādu laiku, jo man ir tāda nopietnāka muguras trauma, tāpēc es īsti nevaru ne dejot, ne darīt ierastās aktīvās lietas. Bet man ir forša fizioterapeite, pie kuras es eju, un mēs cenšamies savest visu kārtībā, lai varu turpināt iesākto.

Kādas cita stila dejas esi dejojusi, neskaitot hip hop?

Manuprāt, ja gribi būt pēc iespējas labāks dejotājs, ir jāizmēģina daudz un dažādas stila dejas, jāmēģina apgūt kaut ko no visa. Pati esmu dejojusi tautiskās dejas, brake dance, laikmetīgās dejas, hip hop dejas un pamēģinājusi arī baleta pamatus, džezu un vēl daudz un dažāda stila dejas. Es uzskatu, ka ir jāpaplašina savs redzesloks, jāredz, kas ir citos deju stilos. Pēc tam to var pielietot arī savā ikdienā, lai veidotu priekšnesumu un ieliktu kādu negaidītu elementu no cita deju stila. Lai kļūtu par labu dejotāju, ir jāmācās par dejām kopumā, nevis tikai vienu stilu.

Kura no tām Tev patīk vislabāk? Kāpēc?

Ja neskaita hip hop, tad laikmetīgā deja. Tā mani vienmēr kaut kādā veidā ir vilinājusi. Ja hip hops ir ātra deja un, to dejojot, var izlādēties, tad laikmetīgā deja ir citādāka – emocionāla, lēna un izjusta deja.

Kad un kā Tu saprati, ka vari ne tikai dejot pati, bet arī mācīt citus?

Viss sākās ar manām foršajām trenerītēm – Lindu Ķuzi un Anitu Lielmani, viņas pamanīja, ka es daru, varu un, ka man tas ļoti patīk. Sākumā viņas mani izaicināja, teica, lai pati veidoju savas horeogrāfijas. Protams bija brīži, kad nesanāca, bet es cīnījos, mācījos un tiešām mēģināju darīt, ieguldīju darbu un laiku. Tā pakāpeniski viņas man deva dažādas iespējas. Tad tas viss vienkārši kaut kā attīstījās. Godīgi sakot, kad es sāku dejot, nekad nebiju domājusi, ka nonākšu tur, kur tagad esmu. Ar lielu darbu un piepūli viss atmaksājas. Noteikti liels paldies Lindai un Anitai par to, ka ieraudzīja manī potenciālu.

Tavuprāt, kas ir vieglāk – trenēties pašai, vai tomēr trenēt citus?

Šis ir ļoti grūts jautājums. Ir grūti pateikt, kas ir vieglāk, tas, manuprāt, iet roku rokā. Nevar trenēt citus, ja pats to nedari. Trenēties pašam ir grūti, jo ir jāpiespiež sevi darīt. Ja kaut kas nesanāk, ir jādara viens un tas pats vairākas reizes, kamēr tas izdodas – tas vienmēr ir visgrūtākais. Jo vairāk pats trenēsies, jo vieglāk būs mācīt citiem, jo citiem jau māca to, ko pats esi iemācījies.

Kādi ir Tavi nākotnes mērķi un domas saistībā ar dejošanu?

Pašlaik primārais ir izārstēt muguras traumu, ar kuru es iepriekš nebiju īsti rēķinājusies. Ir bijušas visādas traumas, kuras ieguvu, kad nodarbojos ar sportu, bet neviens nekad nepateica, ka jāaiziet pie ārstiem, jo man vienmēr likās, ka viss taču ir kārtībā. Tādā veidā ielaidu vairākas traumas, un tagad sanāk vairāk ciest. Protams, tas nemaina to, ka man ir dažādas domas un mērķi par nākotni. Ikdienā palīdzu augt un pilnveidoties deju un fitnesa centram “Kustību bāze”, kurš pašlaik ir iepriekš minētās Anitas un mazliet arī manā pārraudzībā. Tad nu tur es palīdzu tapt visādiem pasākumiem un meistarklasēm, kad atbrauc viestreneri. Cenšos atbalstīt ar vārdiem, palīdzēt dejotājiem un motivēt viņus, jo tas ir ļoti vajadzīgs. Pagaidām tieši ar dejām esmu apstādināta, bet ceru, ka varēšu atkal pieķerties tam un kaut ko darīt, dejot. Protams, gribētu attīstīties vēl un darīt, tad arī redzētu, kur tas mani aizvedīs, bet pagaidām par to grūt spriest, cik ļoti to visu varēšu darīt. Dzīve parasti aiznes mūs tur, kur mums ir jābūt, tāpēc es cenšos uz to visu skatīties tā pozitīvi. Protams, kad sākumā uzzināju par to, ka dejot pagaidām nevarēšu, jutos sagrauta un asaras bira, bet tagad jau to esmu pieņēmusi, jo zinu, ka dejošana nekur nepazudīs.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (reģistrācijas Nr. 90009029104, nmpd.gov.lv) aicina pieteikties uz vakantajiem amatiem NEATLIEKAMĀS MEDICĪNAS (NM) ĀRSTA PALĪGS VALMIERAS BRIGĀŽU ATBALSTA CENTRĀ Valmieras, Rūjienas, Alojas neatliekamās medicīniskās palīdzības punktos (profesijas kods 3258 01) uz nenoteiktu laiku Darba laiks: pilna slodze saskaņā ar summētā darba laika grafiku Darba vieta: Rīgas iela 47A, Valmiera Valdemāra iela 26, Rūjiena Rīgas iela 10, Aloja Mēs Tev uzticēsim nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu pacientiem Tu esi kā radīts darbam NMPD, ja Tev ir neatliekamās medicīnas ārsta palīga pirmā līmeņa profesionālā augstākā medicīniskā izglītība; sertifikāts neatliekamās medicīnas ārsta palīga specialitātē; zināšanas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā un tai nepieciešamo resursu pārvaldīšanā; labas komunikācijas prasmes un spēja strādāt komandā; prasmes patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu; spēja pieņemt lēmumus un rīkoties atbilstoši situācijai; valsts valodas prasme C1 līmenī; prasme lietot sakaru ierīces un informāciju tehnoloģijas. Ko Tu iegūsi, ja pievienosies mums izaicinājumu pilnu darbu; atbalstu no pieredzējušiem kolēģiem darbu uzsākot; darba samaksu mēnesī par pilnu slodzi ar piemaksām par darbu paaugstināta riska apstākļos un darbu naktī līdz 2341.00 EUR (pirms nodokļu nomaksas); piemaksu par darba stāžu (ja darba stāžs lielāks par 1 gadu); iespēju plānot savu darba grafiku; atbalstu Tavai izaugsmei un profesionālajai attīstībai (mācības, kursi u.c.); valsts apmaksātu veselības aprūpi – Tev nebūs jāmaksā pacienta iemaksas un līdzmaksājumi; papildus bonusus - papildatvaļinājumu līdz 8 dienām, redzes korekcijas līdzekļu iegādes izdevumu daļēju kompensāciju u.c.; iespēju doties izdienas pensijā. Lai pieteiktos konkursam, dzīves gājumu CV (Curriculum Vitae) līdz 2024.gada 21.aprīlim sūtīt elektroniski uz e-pastu: konkursam@nmpd.gov.lv ar norādi “Ārsta palīgs Valmieras BAC” vai iesniegt personīgi Rīgas ielā 47A, Valmierā. Sīkāka informācija pa tālruni: 67337201 vai 67337203 Sazināsimies ar pretendentiem, kuri būs tikuši līdz otrajai pretendentu atlases kārtai. Pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, informējam, ka pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā. Datu pārzinis ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, adrese: Laktas iela 8, Rīga, LV-1013; tālr. Nr. 67337000; e-pasts: nmpd@nmpd.gov.lv. Vairāk informācijas skatīt: https://www.nmpd.gov.lv/lv/privatuma-politika#personala-atlase Profesija: ĀRSTA PALĪGS/ FELDŠERIS Darba vietas adrese: LATVIJA, Rīgas iela 47, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Veselības aprūpe / Sociālā aprūpe Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-04-21 Izglītības līmenis: 1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

SIA „Firma Madara’89”- viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas pārtikas mazumtirdzniecībā, piedāvā darbu pārdevējam (-ai) veikalā “top!” Valkas ielā 1,Valmierā . Galvenie darba pienākumi: Pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecība; Pircēju apkalpošana pie kases; Preču pieņemšana, pasūtīšana, uzskaite, izvietošana tirdzniecības zālē; Preču realizācijas termiņu, marķējuma, kvalitātes, uzglabāšanas apstākļu un atbilstošas temperatūras kontrole. Prasības kandidātiem: Vēlama pieredze pārtikas tirdzniecībā; Precizitāte, atbildības sajūta. Piedāvājam: Veselības apdrošināšana; Papildus sociālās garantijas pēc nostrādāta gada; Svētku dāvanas; Atmaksātus papildatvaļinājumus; Profesionālās un personīgās izaugsmes iespējas; Mūsdienīgu darba vidi; Darba alga no EUR 900-950 (bruto); Darba laiks maiņās no plkst. 8.00-22.00. CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: cv@madara89.lv, ar norādi – pārdevējs VALMIERĀ,Valkas ielā vai pieteikties personīgi pie veikala vadītājas,vai WhatsApp tel.nr. +371 27 290 347. Profesija: MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Valkas iela 1, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-04-10 Kontaktpersona: CV lūdzam sūtīt uz e-pastu: cv@madara89.lv Vai pieteikties WhatsApp +371 27290347 Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

Mūsu partneri