Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijā diemžēl ir pietiekami daudz vietējo reģionālo maršrutu, kuros pārvadājumiem ar autobusu nepieciešama valsts dotācija vairāk nekā 90% apmērā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” atzina Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
“Diemžēl, bet ir pietiekami daudz maršrutu, kur valsts dotācija ir nepieciešama arī 90 un vairāk procentu apmērā. Tas nozīmē, ka ieņēmumi no biļetēm sedz tikai 10 vai mazāk procentus no maršruta uzturēšanas izmaksām. Šādiem maršrutiem ilgtermiņā pastāvēt ir grūti. Tādēļ mēs meklējam, kādas ir iespējamās alternatīvas.
Viena, pie kuras mēs esam sākuši strādāt, ir tā saucamais transports pēc pieprasījuma. Iespējams, tieši tā būtu jāapkalpo maršruti, kuros autobuss brauc dažas reizes nedēļā un reisā vidēji tiek vesti 3-5 pasažieri. Proti, reiss notiek tad, ja tiešām kāds cilvēks grib braukt. Ja neviens nepiesakās, tad reiss nenotiek. Tādējādi no vienas puses, tiek ekonomēti līdzekļi, no otras – joprojām tiek sniegts mobilitātes sociālais pakalpojums. Šis nav bizness, kuru var veidot no ieņēmumiem. Tādēļ ir jāatrod līdzsvars starp vēlmi braukt un iespējām to nodrošināt,” klāstīja Godiņš.
Vienlaikus viņš minēja, ka nereti cēlonis šādām problēmām ir pašu pašvaldību nodrošinātie skolēnu pārvadājumi, jo skolu autobusi pārvadājot arī pieaugušos. “Savukārt komerciālajam pārvadātājam samazinās ieņēmumi un palielinās nepieciešamība pēc valsts dotācijas. Tādēļ viens risinājums šiem maz noslogotajiem maršrutiem varētu būt skolēnu pārcelšana atpakaļ uz regulārajiem autobusu reisiem, otrs risinājums būtu transports pēc pieprasījuma, trešais – maršruta un reisa laiku izmaiņas, ja tas palielinātu pasažieru skaitu. Mēs šādām izmaiņām esam atvērti, ja tas ļauj uzlabot situāciju. Maršruta slēgšana ir galējais variants. Vienlaikus ir jārēķinās arī ar to, ka mainās gan cilvēku dzīves, gan darba vietas un tas, ka kaut kur bija pieprasījums pēc pārvadājumiem pirms 10 gadiem, nenozīmē, ka tā tas ir arī šodien,” skaidroja ATD vadītājs.
“Pašlaik mēs esam sākuši sarunas ar vairākiem pārvadātājiem dažādos reģionos par to, ka mēs gribētu izmēģināt dzīvē pilotprojektu ar transportu pēc pieprasījuma. Papildus tam ir jādomā par to, kādas ietilpības autobusi tam ir nepieciešami,”
piebilda Godiņš.
Viņš apliecināja, ka attiecīgās izmaiņas varētu samazināt zaudējumus, ko rada pasažieru pārvadājumi, un tādējādi arī valsts dotācijas. “Perspektīvā tas tā varētu būt. Tomēr mēs negribētu arī vienkārši samazināt pieejamās naudas daudzumu, aizmirstot par to, ka vajag celt kvalitāti. Jā, mums vajag kļūt efektīvākiem un pēc iespējas samazināt dotācijas īpatsvaru. Mums vajag sakārtot maršrutu tīklu tā, lai tas būtu labākais iespējamais. Bet to naudu, kuru mums izdosies ieekonomēt ar visām šīm reformām, mēs gribētu saglabāt nozares attīstībai. Tas nozīmē augstākas kvalitātes prasības, lai pasažieri izjūt arī papildu ērtības. Mēs gribam šo pārvadājumu veidu padarīt interesantu arī tiem, kuri izmanto automašīnas,” sacīja direkcijas vadītājs.
