Lasīšanas laiks: 2 min
Valmieras teātra aktrises Daces Eversas paradokss slēpjas faktā, ka cilvēks, kam sveša izrādīšanās, izvēlējies profesiju, kuras būtība ir katram izrādes skatītājam atklāt savu dvēseli. Šodien, 19.maijā aktrisei aprit 60, portālu “Valmieras Ziņas” informēja teātra pārstāve Edīte Tišheizere.
Savā dzimšanas dienā aktrise parasti pazūdot no teātra un ne par kādām jubilejām negribot ne dzirdēt. Pēc E.Tišheizeres teiktā, D.Eversa piederot pie tā aktieru tipa, ko režisors Alfreds Jaunušans savulaik nodēvējis par “caurspīdīgajiem” – tādiem nekas nav jādara, jo arī bez kustībām ir saskatāmas vissmalkākās jūtas.
Ar nenoslēpjamo jūtu intensitāti izrāžu vadītāja D.Eversa ieintriģēja režisori Māru Ķimeli, kura uzticēja viņai pirmo lielo lomu – Marinu E.Radzinska lugā “Sieviete ārpus mīlestības un nāves” (1981) un dažus gadus vēlāk visus nozīmīgos jauno varoņu tēlus savās programmatiskajās izrādēs – Soņu A. Čehova “Tēvocī Vaņā” , Barbu Raiņa “Pūt, vējiņi!”, titullomu R.Tagores “Čitrā”, Kristīni R. Blaumaņa “Ugunī”.
Kopā ar režisoru Fēliksu Deiču radās Daces Eversas savādās, ikdienas dzīvē neiederīgās sievietes, kā H.Ibsena Nora, Sāra no Čehova “Ivanova”un Blaumaņa Trīne. Viņa vienlaikus spēlēja Šekspīra Ģertrūdi, Blaumaņa Indrānu māti un Raiņa Saulcerīti. Gadi ir ārpus aktrises Daces Eversas identitātes, norāda E.Tišheizere.
“Dace nekad nebeigs pārsteigt. Nekad,” par šodienas jubilāri izteicies režisors F.Deičs, kurš pavisam drīz ar aktrisi iestudēs lugu par leģendārās franču aktrises Sāras Bernāras pēdējo vasaru.
