CSDD no 2020.gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles (2)

Lasīšanas laiks: 2 min

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020.gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles, aģentūrai LETA sacīja Satiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalne.

Viņa skaidroja, ka atbilstoši apstiprinātajai CSDD darbības stratēģijai 2018.-2020.gadam plānots, ka vēlākais līdz 2020.gadam CSDD vairs neveiks automašīnu tehniskās stāvokļa kontroles apskates funkciju, bet tikai uzraudzību.

Greiškalne norādīja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem no 2023.gada tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies konkursā, izsludinot publisko iepirkumu. Savukārt laika posmā no 2020.gada līdz 2023.gadam notiks pārejas periods uz jauno sistēmu, par kuru patlaban notiek juridiskais izvērtējums.

Jau ziņots, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD. Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt ES tiesību normas.

Lai novērstu valsts nepamatotu iejaukšanos tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, novērstu konkurences ierobežojumus un negatīvo ietekmi uz patērētājiem, KP rosina šo tirgu atvērt brīvai konkurencei. Kā optimālo sistēmu konkrētajam tirgum iestāde piedāvā valstij saglabāt uzņēmumu akreditācijas un uzraudzības funkciju, kamēr pakalpojuma sniegšanu uzticēt privātajam sektoram – servisiem un remontdarbnīcām -, kas vienlaikus varētu gan identificēt un novērst transportlīdzekļa defektus, gan veikt tehnisko kontroli.

KP noliedza pieņēmumus, ka atvērtā tirgū samazinātos ceļu satiksmes drošība. Proti, citu ES dalībvalstu pieredze un ES Tiesas prakse apstiprina, ka drošība uz ceļiem nav atkarīga no tirgus modeļa. Tā ir atkarīga no efektīva valsts uzraudzības mehānisma ieviešanas un uzraudzības.

KP norādīja, ka CSDD piemērotā darbības politika, kas ietverta SM vadlīnijās, ir pretrunā ar ES tiesību normām, un satur līguma par ES darbību pārkāpuma – dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas – pazīmes. Lai Latvija būtu atbilstīga ES tiesību normām un nodrošinātu brīvas un godīgas konkurences apstākļus, KP ir nosūtījusi SM vēstuli ar aicinājumu līdz šā gada 1.oktobrim iesniegt nepieciešamo rīcības un pasākumu plānu. Neizpildes gadījumā KP ir tiesības ierosināt lietu par pārkāpumu CSDD darbībās.