Lasīšanas laiks: 2 min
Lai gan kopumā izpratne par apdrošināšanu un tās sniegtajām priekšrocībām Latvijā pieaug, cilvēki joprojām jauc vairākus apdrošināšanas veidus un to būtību. Piemēram, atbildot uz jautājumu, kas, viņuprāt, ir dzīvības apdrošināšana, gandrīz 50% “ERGO” aptaujāto cilvēku Latvijā minēja asociācijas ar nelaimes gadījumiem un traumām, bet piektā daļa jauc dzīvības ar veselības apdrošināšanu*.
Kopumā 25% aptaujāto zina, ka dzīvības apdrošināšana ietver kompensāciju nāves gadījumā un uzkrājumus nākotnei, kā arī finansiālu nodrošinājumu pēc negadījuma.
“Saskaņā ar “ERGO” datiem pieprasītākie dzīvības apdrošināšanas produkti ir finansējums bērnu studijām un pensijas uzkrājums. Analizējot klientu ieradumus, redzam, ka pēc uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līguma beigām līdzekļi galvenokārt tiek izņemti uzreiz kā viena summa. Interesanti, ka arī no tiem, kas izvēlējušies uzkrāt savām vecumdienām, vien retais vēlas saņemt uzkrāto summu ik mēnesi kā regulāru papildu ienākumu. Tas ļauj secināt, ka dzīvības apdrošināšanu ar iespēju veidot uzkrājumus cilvēki galvenokārt izvēlas un izmanto, lai apdrošināšanas līguma beigās īstenotu ieceres, kas prasa lielākus izdevumus. Tas var būt kāds lielāks pirkums vai, piemēram, ceļojums, kam, beidzot aktīvās darba gaitas, iespējams, ir arī vairāk laika, ko veltīt,” stāsta Gints Konrads, “ERGO” Veselības un dzīvības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā.
Viņš atgādina, ka dzīvības apdrošināšana nodrošina arī ģimenes finansiālo aizsardzību apdrošinātā nāves gadījumā, kā arī nelaimes gadījumu, smagu saslimšanu vai darbaspēju zuduma situācijās. “Tas nav mazsvarīgi, īpaši tad, ja ģimenei ir kredītsaistības, piemēram, par īpašumu. No “ERGO” klientu pieredzes ir zināmi gadījumi, kad pēkšņā nāvē miris ģimenes galvenais apgādnieks, un, ja vien viņam nebūtu bijusi dzīvības apdrošināšanas polise, kas sedza atlikušās kredītsaistības, ģimenes iespējas paturēt vienīgo mājokli būtu apdraudētas,” uzsver Gints Konrads.
Kopumā tendences liecina, ka arvien samazinās vienreizējās lielās iemaksas un pieaug regulārie jeb ikmēneša maksājumi. Savukārt uzkrājumu summu apmērs pamazām pieaug. Pozitīvu ietekmi uz iemaksāto summu apmēru nenoliedzami atstāj iespēja Latvijā par iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu saņemt no valsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 23% apmērā.
Pēc “ERGO” datiem vidējais dzīvības apdrošināšanas klients Latvijā ir:
- sieviete
- 43 gadi
- pilsētniece
- ar mērķi uzkrāt pensijai vai bērna studijām
- vidējais līgumu termiņš ir 7,8 gadi
- ikmēneša maksājums ap 50 eiro
- vidējais uzkrāšanas periods pensijām ir 15 gadi
- vidējais uzkrāšanas periods bērnu nākotnes studijām – 10 gadi
* Aptaujas dati iegūti, telefoninterijās aptaujājot 1500 Latvijas iedzīvotājus.
