Lasīšanas laiks: 3 min
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī izstādes prezentācijas pasākums “Cēsnieki Latvijas valstij: Latvijas brīvvalsts Cēsu pilsētas pirmais komendants Raimonds Bebris un viņa dzimta” notiks Lāčplēša dienā, 11. novembrī, plkst. 14.00, informē Aleksandrs Abramovs, Cēsu novada pašvaldības komunikācijas speciālists.
Izstāde par Latvijas armijas pulkvedi Raimondu Bebri un viņa dzimtu Cēsīs turpina muzeja aizsākto tradīciju – Latvijas Valsts jubilejas svētku laikā stāstīt un iepazīstināt ar cēsnieku dzimtām un viņu likteņiem.
Izstādes prezentācijas pasākumā piedalīsies Valsts Cēsu ģimnāzijas audzēkņi ar muzikālu stāstu par Raimondu Bebri. Skanēs Raimonda Bebra dzeja, tautas dziesmas.
Izstādi ievada īpaša un reizē simboliska fotogrāfija – Raimonds Bebris Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada maijā. Fotogrāfiju viņš parakstījis ar vārdiem: “Lielākā laime – būt latvietim, Cēlākā nāve – mirt par Latvijas nākotni, Latvijas brīvību.”
Atmiņas par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, Latvijas armijas pulkvedi Raimondu Bebri glabā gan dzimta, gan cēsnieki. Izstāde ir stāsts par Raimondu Bebri – karavīru, dzejnieku, brīnišķīgu cilvēku, kurš Latvijas valsts tapšanas vēsturē atstājis paliekošas vērtības. Izstādi grezno tādas unikālas dzimtā glabātas relikvijas kā pulkveža Raimonda Brieža zobens ar sarkanbaltsarkano lentu un Cēsu pulka Skolnieku rotas galda karodziņš, kurš dāvināts Raimondam Briedim kā Cēsu pulka Brīvprātīgo skolnieku rotas bijušo karavīru biedrības Goda biedram.
Karavīra gaitas Pirmā pasaules kara frontēs Raimonds Bebris uzsāka brīvprātīgi 1914. gadā, būdams Tērbatas universitātes medicīnas students. Izstaigāti tāli kara ceļi – Austrumprūsijā, Karpatos. Pēc latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā cīnījies Ziemassvētku un Janvāra kaujās 1916. un 1917. gadā. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918. gada novembrī Raimonds Bebris brīvprātīgi iestājās Latvijas armijas Cēsu rotā, vēlāk komandēja Ziemeļlatvijas brigādes 4. Valmieras kājnieku pulka ložmetēju rotu. Turpmākie kara ceļi viņu 1919. gadā atveda uz Cēsīm. Cēsu kauju laikā Raimonds Bebris bija pirmais Cēsu pilsētas komandants. Viņa meita cēsniece Dzidra Krauja: “Tēva sirdī Cēsīm bija īpaša vieta. Nemaz neatceros, ka paps kādu citu pilsētu būtu tik bieži pieminējis kā Cēsis. Varbūt šī īpašā saikne ar Cēsīm bija saglabājusies no Cēsu kauju laika.”
No 1936. maija līdz 1940. gada jūnijam Raimonda Bebra ģimene dzīvoja Rīgas pilī, jo viņš ilgus gadus pildīja Valsts Prezidenta pils komandanta pienākumus, faktiski bija pēdējais komandants. Dažas dienas pirms Latvijas okupācijas viņš mira. Tādejādi ģimene izglābās no represijām. Likteņceļi Raimonda Bebra dzimtu turpat pēc pusgadsimta atkal atveda uz Cēsīm. Šobrīd Cēsīs dzīvo viņa meita Dzidra Krauja ar mazmeitas Ineses Kornetes ģimeni.
J. Ābramai un Dz. Kraujai arī jāpateicas par doto iespēju iepazīstināt cēsniekus un muzeja viesus ar saglabāto Raimonda Bebra dzimtas vēstures mantojumu Latvijas Valsts 97. jubilejas svētku laikā.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Cēsu zonālo valsts arhīvu. Izstādes autore Anda Opoļska.
Izstāde atvērta līdz 18. decembrim Jaunās pils 1. stāvā.
