Lasīšanas laiks: 4 min
Latvijas farmācijas nozare ir lielā mērā orientēta uz eksportu, tādēļ ārvalstu tirgu attīstība un diversifikācija tai ir īpaši nozīmīga, secināts domnīcas Certus pētījumā par farmācijas nozari Latvijā.
Pētījumā ir apskatīta situācija nozarē Latvijā un pasaulē, kā arī globālās nozares tendences.
Būtiskākie noieta tirgi ir Krievija un citas NVS bloka valstis. 2014. gadā Olainfarm uz NVS valstīm eksportēja vairāk kā divas trešdaļas no saražotās produkcijas, bet Grindex NVS valstīs realizēja 76% no sava gatavo zāļu kopējā pārdošanas apjoma.
Nozīmīgi Latvijas farmaceitisko kompāniju eksporta tirgi ir arī Baltijas kaimiņvalstis un citas ES dalībvalstis. Turpretī uz lielāko medikamentu patēriņa tirgu ASV un jaunajiem Ķīnas un Indijas tirgiem Latvijas uzņēmumi eksportē minimāli.
Viens no būtiskākajiem nozares attīstību ierobežojošajiem šķēršļiem ir akūts kvalificēta darbaspēka trūkums. Demogrāfiskās situācijas rezultātā studentu ir mazāk, un paredzams, ka nākotnē to skaits saruks vēl vairāk, savukārt nozarē strādājošie noveco un arī emigrē, lai iekļautos starptautiskajā zināšanu apritē un nodrošinātu profesionālo izaugsmi.
Nozarē ir problēmas arī ar jauno speciālistu iegūtās izglītības kvalitāti, it īpaši dabas zinātņu jomā vispārējā izglītībā, bet vienīgā specializētā izglītības iestāde – Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža – joprojām nav saņēmusi valsts atbalstu un nav kļuvusi par kompetences centru.
Latvijas farmaceitiskajiem uzņēmumu darbības būtisku sastāvdaļu veido patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu ražošana, un izmaiņas globālajā farmācijas tirgū paver dažādas attīstības iespējas. Ar patentbrīvo jeb ģenērisko medikamentu ražošanu cieši saistīta arī ražošanas nodošana sadarbības partneriem – arī šī globālā tendence paver jaunas attīstības iespējas Latvijas farmācijas nozarei.
Arī klīnisko pētījumu izpildes nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem ir pārmaiņa pasaules farmācijas tirgū, kura sniedz attīstības iespējas Centrālās un Austrumeiropas valstīm, kurās līdz ar to pieaug klīnisko pētījumu apjoms.
Latvijā atļaujas veikt klīniskos pētījumus izsniedz Zāļu valsts aģentūra (ZVA). 2014.gadā Latvijā kopumā noritēja 267 pētījumi. Pētījumus pārsvarā sponsorē ārvalstu farmaceitiskās kompānijas, tos organizē šo kompāniju pilnvarotās ārvalstu pētniecības līgumorganizācijas. Lielākie klīnisko pētījumi centri ir P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.
Certus rekomendācijas farmācijas nozares attīstībai
- Cilvēkresursi
Lai Latvijas farmācijas uzņēmumus nodrošinātu ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem, nozarei pašai aktīvāk jāuzņemas atbildība par jauno speciālistu apmācību. Taču to ir grūti izdarīt bez labas bāzes infrastruktūras.
Augstākās izglītības jomā būtu jāattīsta rūpnieciskās farmācijas programma, nodrošinot finansējumu vismaz 30 studiju vietām un atbalstot ārzemju pasniedzēju piesaisti.
Savukārt profesionālās izglītības jomā farmācijas nozarei nav sava profesionālās izglītības kompetences centra, tādēļ nepieciešams veikt ieguldījumus Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā, veidojot to par nozares ekselences centru.
- Tirgus diversifikācija
Atbalstīt nozares centienus diversificēt un pārstrukturēt produkcijas pārdošanu un realizāciju uz (i) Eiropas Savienības valstīm ar lielāku uzsvaru uz Rietumeiropas un Balkānu valstīm (Bosnija un Hercegovina, Turcija u.c.); (ii) Āzijas reģionu ar uzsvaru uz Dievidaustrumāziju (Vjetnama, Indonēzija, Filipīnas u.c.); (iii) Tuvajiem Austrumiem (Ēģipte, Tunisija u.c.).
- PharmaHub jeb vienota sadarbības tīkla izveide
Latvijas farmācijas uzņēmumi un speciālisti darbojas dažādos medikamentu vērtības radīšanas posmos – oriģinālo zāļu izstrādē, klīniskajos pētījumos, aktīvo farmaceitisko vielu un farmaceitisko produktu ražošanā, patentbrīvo zāļu attīstībā u.c. Izmantojot nozares partneru zināšanas un priekšrocības ir iespējams iekarot ražošanas posmus ar lielāko pievienoto vērtību. Lai nodrošinātu tīklošanās iespējas uz Organiskās sintēzes institūta (OSI) bāzes, jāizveido kopēji izmantojama tehnoloģiju pārneses infrastruktūra (PharmaHub), kurā ietilptu gatavo zāļu formu laboratorija un pilotražotne. Aplēses rāda, ka, tam būtu nepieciešami 8-12 milj. EUR. Vienotā tīkla izveide ļaus ne tikai atklāt jaunas aktīvās farmaceitiskās vielas, bet arī izstrādāt jaunas gatavo zāļu formas.
- Zāļu valsts aģentūras (ZVA) kapacitātes stiprināšana
- attīstot zinātniskā padoma funkciju;
- nodrošinot ZVA kompetenci Latvijas farmaceitisko uzņēmumu darbības jomās;
- veicinot ZVA kā atsauces valsts izmantošanu ES decentralizētajā reģistrācijas procedūrā;
- noslēdzot jaunas divpusējas vienošanās par savstarpējo reģistrācijas atzīšanu ārpus ES.
Zinātniskā padoma funkcijas procesa izveidei un 12 – 18 ārštata ekspertu piesaistei ZVA būtu nepieciešams 600 tūkst. EUR finansējums. Turklāt ekspertu pieejamības un kompetences paaugstināšanai būtu nepieciešams attīstīt un paplašināt klīniskās farmācijas programmas Latvijas augstākās izglītības iestādēs.
