Lasīšanas laiks: 7 min
Somija ir valsts uz akmeņiem. Patiešām – viss zemes pamats ir akmeņu akmeņi, kas pārauguši ar sūnām un nelielu slāni zemes. Ceļu malās ir iespējams redzēt milzīgas akmens klintis. Lai uztaisītu ceļu, tās ir spridzinātas. Tās mēdz būt arī pilsētas vidū. Tādi akmeņi, kas pie mums skaitās Dižakmeņi, tur ir atrodami katrā mežā. Akmeņi augumā pāri cilvēku galvai te nav retums.
Kopā ar ģimeni devāmies uz Somiju, sākumā, lai aizvestu radinieku uz vasaras darbu lauku saimniecībā pie Tamperes, bet pie viena izmantojām iespēju arī paviesoties šajā interesantajā valstī. Kopumā pavadījām tur nepilnas trīs dienas.
Pirms devāmies turp, internetā, dažādās tūrisma mājas lapās biju atradusi informāciju par Somiju, vietām, ko vērts apskatīt, dabu, un šo to jau biju izplānojusi – ko mēs varētu apmeklēt. Viens bija skaidrs – pirmajā dienā mums bija jātiek līdz Tamperei, pārējo – varējām izvēlēties brīvi.
Sākām savu ceļu, braucot ar mašīnu caur Igauniju, bet no Tallinas ar prāmi devāmies uz Helsinkiem. Pirmajā dienā bija jāpaspēj aizbraukt no Helsinkiem līdz kempingam uz rietumiem no Tamperes, tāpēc kopumā todien nobraucām ap 240 kilometriem. Laika nebija pietiekami daudz, lai apskatītu visu pa ceļam, tāpēc izvēlējāmies viesoties vien Hemmelinna pilī, kas ir Somijas vecākā pils – celta 13.gadsimta beigās, 14.gadsimta sākumā.
Blakus pilij atklājām arī militārās tehnikas muzeju, kur bija arī Padomju laiku kara auto un šaujamieroči.
Tālāk steidzīgi devāmies uz mūsu pirmo naktsmītni – kempingu “Tervakallio”, kas skaitījās kā “kalnu kotedža”, bet patiesībā mājiņa bija ļoti kompakta – malās bija gultas divos stavos, pa vidu ledusskapis un mikroviļņu krāsns.
Tā bija ļoti klusa un mierīga vieta, taču bija arī kāda problēma. Kempinga vadītāja neprata ne angļu, ne krievu valodu pietiekamā līmenī, lai mēs spētu sazināties, tāpēc nācās izmantot zīmju valodu. Lai vai kā, rezultātu sasniedzām un pārnakšņojām bez īpašiem sarežģījumiem.
Otrajā dienā turpat netālu no kempinga devāmies apskatīt Sv.Olafa baznīcu Tirvā, kas atrodas uz pussalas un abās pusēs tai redzams ūdens. Šai baznīcai ir interesants stāsts par tās celšanu un īpaši jumta dakstiņi, kas ir roku darbs.
Apskatījām arī bronzas laika kapsētu “Sammallahdenmäki”, kas atrodas netālu no pilsētas Rauma pilsētas. Šeit kapsēta veidota kā lieli akmens krāvumi, jo Somijā visa zeme ir viens liels akmens un zem zemes ko aprakt ir ļoti sarežģīti. Šī vieta mūs visvairāk piesaistīja ar dabas skaistumu, kas ir ļoti atšķirīgs no Latvijā ierastā. Augi aug uz akmeņiem, zemi klāj dažādu sugu sūnas un vien daži lielāki augi, kas spēj izdzīvot nabadzīgos apstākļos. Šī vieta un iepriekšējā baznīciņa bija vienbalsīgi labākie apskates objekti visā ceļojumā.
Tad devāmies uz Raumu, kas ir trešā vecākā pilsēta Somijā. Pilsēta ir īpaša ar to, ka vecpilsēta ir lielākā vienuviet esošā koka apbūve Skandināvijas valstīs. Pilsētiņa ir ļoti skaista, sakopta, veikalu un kafejnīcu skatlogi kārdina ieiet iekšā, māju pagalmi ir kā no žurnāla lappusēm.
Tālāk mēs devāmies gar jūru un izbraucām līkumu pa salu grupu, kas savienotas ar tiltiem. Mērķis bija atrast vietu pie ūdens pusdienām. Kā izrādās, visa zeme pie ūdens ir privāta un tikai pēc ilgiem meklējumiem atradām skaistu vietu, kur bija iespējams novietot auto un ar kājām aiziet līdz ūdens malai. Pusdienojām uz akmeņiem ar skaistu skatu uz ūdeni.
Pēcpusdienā devāmies uz Turku pilsētu, izstaigājām to un apmeklējām “Aboa Vetus & Ars Nova” muzeju. Pirms tam izlasīju atsauksmes, kur cilvēki ļoti jūsmoja par muzeju, un biju gaidījusi ko īpašu, bet, jāatzīst, pamatīgi vīlos. Interesanti bija redzēt pagrabstāvā atraktās viduslaiku pilsētas drupas, bet citādi tas neatšķīrās no parasta vēstures muzeja – daudz kaulu un darbarīku fragmenti aiz stikla, gari apraksti, bet interaktīvie elementi, ko gaidīju no šī muzeja – ļoti maz.
Muzejā bija labi sajaucies kopā gan vecais, gan jaunais. Vecais – par Turku pilsētas vēsturi, par pilsētas drupām. Tajā pašā laikā muzejā ir arī modernās mākslas daļa, kur ir instalācijas, kas izskatās kā cilvēki, bet ar ļoti īpatnējiem elementiem, piemēram, cilvēkam grozs galvā, divi cilvēki šļūc ar vienām slēpēm uz dažādām pusēm un līdzīgi.
Otrajā naktī palikām kempingā “Ruissalo”, kas atrodas Turku, pussalas galā Profesionāls personāls, plaša teritorija, labi iekārtotas koplietojamās telpas. Tomēr mazliet trūka privātuma, jo visas teltis bija lielā klajumā.
Trešajā dienā devāmies atpakaļ uz Helsinkiem. Apmeklējām Akmens baznīcu (Taivallahdenkirkko), kur noteiktos laikos notiek koncerti. Gribējām baudīt mūziku, bet tas nebija vienkārši, jo baznīcā nemitīgi iekšā un ārā kursēja tūristi, kuri fotogrāfējās, skaļi sarunājās un kopumā trokšņoja. Pati baznīca bija pat ļoti interesanta, tā bija izveidota klintī, turklāt, pilsētas vidū.
Apskatījām arī Helsinku Senāta laukumu (Senaatintori), esplanadi, parku, Sibēliusa skulpūru (Sibelius-monumentti) un izstaigājām vecpilsētu.
Prāmis atpakaļ uz Tallinu bija plkst.21 vakarā, tā kā varējām vērot Helsinkus saulrieta fonā.
Ieteikumi uz Somiju braukt gribētājiem:
- Ja dodaties turp ar prāmi, paņemiet līdzi vējjaku. Lai kāda saule arī nebūtu ārā, uz prāmja būs auksts.
- Ja dodaties ar prāmi uz Helsinkiem, tuvojoties ostai, izejat uz klāja – nenožēlosiet. Skats ir vienreizējs – ir iespējams redzēt Somijas klintis un saliņas, tuvumā var redzēt salas, uz kurām ir tikai mājiņa, daži koki un laiva. Tāpat skatam paveras arī liels cietoksnis.
- Somiju lielākoties var apceļot ar vien angļu valodas zināšanām. Atsevišķos gadījumos cilvēki gados sacīto angļu valodā nesapratīs, bet tad, visticamāk, nederēs arī krievu valoda. Jāiztiek ar zīmēm – tas IR iespējams.
- Jārēķinās, ka viss ir ļoti dārgi, izņemot to, kam ir atlaides. Mēs lielākoties pārtiku ņēmām līdzi. Iedomājieties, gailenes vien kilogramā maksāja kādus 14 eiro! Tajā pašā laikā – ja tur ir atlaides, tad ievērojamas. Uz atlaidēm šo to var nopirkt arī lētāk nekā Latvijā.
- Mums gan ar to nenācās saskarties, bet iepriekš biju dzirdējusi, ka Somijā ir ļoti daudz kukaiņu. Iesaku nodrošināties. Iespējams, tieši tāpēc, ka mums bija līdzi visa aizsardzība pret kaitēkļiem, mūs tie neskāra.
