Valmieras Ziņas

Burtnieku novada vadītājs: Ministrs acu priekšā redz eiro zīmes, nevis cilvēku (3)

Jaunās administratīvi teritoriālās reformas mērķi līdz 2021. gadam ir izveidotas ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, to spēju nodrošināt likumos noteikto autonomo funkciju izpildi kā arī, pašvaldību spēju nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Taču nesen notikusī protesta akcija pie Saeimas ēkas Rīgā pierāda to, ka iedzīvotāji ir gatavi cīnīties, lai šī reforma notiktu, ieklausoties arī viņu viedoklī.

Arī Burtnieku novadā dzīvojošie ir izteikuši bažas par to, kā administratīvi teritoriālā reforma mainīs iedzīvotāju ikdienu. Tie, kas dzīvo tuvāk pagasta centram, neizsaka īpašas pretenzijas, taču kā ar tiem, kuriem līdz Valmierai ir vairāk kilometru? Burtnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edvīns Straume atzīst, ka neviens jau nepretojas pievienoties Valmierai, taču šobrīd ir neskaidri tik daudzi jautājumi, uz kuriem netiek sniegtas nekādas atbildes.

“Pašlaik ir tikai viens monologs par to, ka viss būs labi.

Pārzīmēsim robežas un, pamatojoties uz jaunajām administratīvajām vienībām, būvēsim tālāk mūsu valsti,” Straume turpina, “skatīsimies, kā mēs būvējam izglītības tīklu, kā mēs būvējam veselības tīklu un, kā mēs būvējam ceļu tīklu un tamlīdzīgi.

Man liekas, ka ministrs šobrīd acu priekšā redz eiro zīmes, nevis cilvēku.”

Burtnieku novadā ir vairāk nekā septiņi tūkstoši iedzīvotāji, no kuriem aptuveni 60% dodas strādāt uz citu pašvaldību, savukārt šo iedzīvotāju ienākumu nodokļi nonāk Burtnieku novada kasē. Tas gan mainīsies, un pēc 2021. gada reformas nodoklis nonāks apvienotā Valmieras novada budžetā. Burtnieku novada domes priekšsēdētājs izsaka bažas par to, cik daudz līdzekļi tiks izmantoti bijušo mazo novadu vajadzībām.

“Lielai pilsētai ir savi uzdevumi un sava funkcija, tādēļ sākotnēji ir jāsakārto nodokļu likumdošanas bāze, lai pilsētai būtu pietiekami ienākumi un Valmierai noteikti vajadzētu saglabāt lielpilsētas statusu, savukārt likumdošanas gaiteņos vajadzētu domāt par to, kā veidojas lielpilsētas budžets. Lai tas budžets būtu tāds, no kura būtu iespējams visu teritoriju apsaimniekot, liekot mierā lauku teritoriju un neskatoties uz lauku teritorijas naudas makiem.”

Straume izsakās diezgan bažīgi: “Man šobrīd nav nekādas pārliecības par to, ka visai naudai nonākot vienā vietā, tā atgriezīsies mazākajās teritorijās, ka ceļi tiks nogreiderēti, ka iestāžu darbiniekus neatbrīvos no amatiem, ka cilvēku dzīves varēs turpināties, nemainot dzīvesvietu.”

Burtnieku novads ir septītais lielākais novads platības ziņā Vidzemes reģionā. Burtnieku novada vadītājs uzskata – lai realizētu kvalitatīvu reformu obligāti nepieciešama ir komunicēšana un sadarbība, lai novada attālāko pagastu iedzīvotāji dzīvi varētu turpināt tikpat labā un pat labākā kvalitātē.

Jaunā administratīvi teritoriālā reforma tiks īstenota 2021. gadā, taču joprojām notiek protesti un turpinās pārrunas par to, kā šī reforma tiks realizēta.

Jau ziņots, ka saskaņā ar jauno administratīvi teritoriālo reformu, līdz 2021. gadam Latvijā pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz 39 pašvaldībām. Reformas plāns paredz apvienot Valmieru, Kocēnu, Mazsalacas, Burtnieku un Beverīnas novadus. Joprojām norisinās diskusijas par iespējamo Rūjienas un Naukšēnu novadu pievienošanu topošajam Valmieras novadam. Lai jaunās pašvaldības darbu varētu sākt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada beigām.

Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem.

    Mirttante - 28.11.2019 Atbildēt

    2009.gadā bija tieši tādas pašas bažas, bet rezultātā mazie tika pie kredītiem, kurus paši nespētu pacelt, ja paliktu atsevišķi.
    Ar Valmieru gan tas varētu neiet cauri, jo Valmierā vērojamas izteiktas augstprātības pazīmes – Valmiera lielpilsēta, pārējie – lauki.

    vectēvs - 29.11.2019 Atbildēt

    tev nešķiet garlaicīgi “tika pie kredītiem”, reiz sen senos laikos dauka uzšuva bikses atnāk tēva draugs, saka labu labās bikses, dauka saka man vajag gulbi redzēt pie jūras, bikses pagaidīs, tēva draugs un tēvs pikts, ka negrib pats savu maizi kopt, tā arī dauka aizgāja jūrā gulbi skatīt, tāpat kā sprīdītis uguntiņas un tā arī mājās nekad neatgriezās

    LEO - 27.12.2019 Atbildēt

    Pašvaldības parāda, ka viņiem nerūp Latvijas un tas iedzīvotāju nākotne, tieši viņiem rūp eiro banknotes. Cilvēku migrācija jau notiek šobrīd, iedzīvotāju skaits novados sarūk, neskatoties uz šobrīd ”augstas kvalitātes pakalpojumiem” Straumes kunga argumenti neiztur kritiku, vēlēšanās piedalīsies visi iedzīvotāji un varēs izvirzīt savus pārstāvjus un prasības. Otrs centralizācijai jānotiek, jo esam maza tauta uz nosacīti milzīgu platību, kuras apsaimniekošana prasa milzu līdzekļus. Trešais, sabrūkot PSRS strauji mainījās lauksaimniecības politika, neefektīvie kolhozi ir izgaisuši, kur strādāja milzīgs skaits darbinieku. Šobrīd valstij uzturēt mākslīgi lauku teritorijas ar skolām un sporta hallēm ir izšķērdīgi visas valsts interesēs, tas ir tik matemātiski elementāri. Diemžēl vai par laimi cilvēkiem ir jāiet laikam līdzi un daudzi to dara, tie kas var to atļauties iegādājas lauku īpašumus, tie kas nevar to atļauties iet uz pilsētu, valsts uzdevums būtu nodrošināt kvalitatīvus ceļus, bet kvalitatīva izglītība tuvākajā pilsētā. Burtnieku novadā 10 cilvēki uz 1 kv/km ???? Šobrīd 20-30 km nav šķērslis lai dotos uz darbu, skolu, atpūtu. Lauki ka kvalitatīvs guļamvagons ar visam pieejamām komunikācijām, ko diemžēl šobrīd esošā novadu vara nespēj nodrošināt, jo lielākā daļa līdzekļu aiziet skolu, sporta kompleksu uzturēšanai, kultūras namu un pulciņu uzturēšanai, pensionāru iebarošanai, lai atkal par viņiem balsotu, bet kanalizācija, ūdens apgāde, ielu sakārtošana nauda neatliek. šobrīd jaunu ēku vai dzīvojamo māju celtniecība nenotiek izņemot tiešas pilsētas tuvumā, tātad cilvēki jau paši izdara izvēli, kāpēc kaut kas ir jāuztur mākslīgi? Domes un ēku uzturēšana arī prasa papildus izdevumus. Arī izglītība ir aiz matiem pavilkta, daudzās mazajās pašvaldībās strādā skolotāji kuri ir ar mieru nākt, nevis labākie, līdz ar to cieš izglītības kvalitāte, daudzi vecāki jau sen sūta bērnus uz pilsētu.
    Esošie novadu vadītāji spītīgi neredz skaitļus un tendences, bet spītīgi spiež uz neaizsargāto cilvēku neizpratni un cenšas destabilizēt situāciju valstī, darbojoties tikai šauru interešu lokā, izmantojot savu šībrīža ierēdņa statusu, kuram cilvēki akli uzticas.

"Valmieras ziņas" jautā

Kā Covid-19 ietekmējis jūsu darbu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Mūsu partneri