Lasīšanas laiks: 4 min
“Jauna pašvaldību reforma ir atbalstāma tikai tādā gadījumā, ja paaugstināsies iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Cilvēkiem ir jāpierāda un jāizskaidro, ka mēs iegūsim, nevis zaudēsim,” uzskata Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Guntars Štrombergs.
“Pagāja vien divi vai trīs gadi pēc iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas, kad jau sākās runas par jaunas reformas nepieciešamību. Tas liecina, ka iepriekšējā reforma nav bijusi veiksmīga un sasniegusi izvirzītos mērķus.
Lai gan iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards sākotnēji bija ļoti apņēmīgi noskaņots īstenot reformu, taču viņa apņēmība noplaka un reformas virzība apstājās, jo nācās saskarties ar tobrīd koalīcijās esošo partiju, kā arī vairāku pašvaldību lielo pretestību. Pašlaik jaunās valdības koalīcijas partijas krasi iestājas par reformas nepieciešamību, tādēļ esmu pārliecināts, ka tā notiks. Kāds būs gala rezultāts, vēl ir diskutējams jautājums. Pieļauju, ka sākotnēji piedāvātā karte var mainīties,” prognozē Burtnieku novada vadītājs.
G.Štrombergs atzina, ka Burtnieku novadā gan pašvaldības deputātu, gan iedzīvotāju vidū nav vienprātības attieksmē pret reformu. Arī uzņēmēji pašlaik ir nogaidoši, jo trūkst informācijas. Burtnieku novada vadītājs uzsvēra, ka reforma ir jāveic gudri un ekonomiski pamatoti.
“No vienas puses var saprast tās pašvaldības, kas desmitgadu laikā attīstījušas savu novadu, piesaistījuši Eiropas fondu līdzekļus infrastruktūras uzlabošanai, bet tagad tiek nostādītas fakta priekšā, ka novads tiks pievienots citiem novadiem, jūtas pieviltas, un tām ir sajūta, ka tiks kaut kas atņemts. No otras puses – visas pašvaldības strādā iedzīvotāju labā, un ieguldītais darbs un līdzekļi nekur nepazudīs, lai arī kādas būtu novadu robežas.
Es neesmu dzirdējis no reformas pretiniekiem nevienu būtisku pretargumentu. Protams, tiek runāts, ka pēc reformas lielajos novados iedzīvotājiem attālākos pagastos nebūs pieejami pakalpojumi un viņi tiks pamesti likteņa varā. Taču jau pašlaik tādi lieli novadi kā Gulbenes, Rēzeknes, Kuldīgas, Ventspils novads, kur pašvaldībām ir pieredze, kā nodrošināt pakalpojumus arī attālākos pagastos.
Tā kā Burtnieku novada centrs atrodas vien 3 kilometru attālumā no Valmieras, iedzīvotājiem no attālākiem pagastiem nekas būtiski nemainītos pašvaldības sasniedzamības ziņā. Jau pašlaik esam cieši saistīti ar Valmieru. Sadarbība notiek gan pašvaldību, gan uzņēmēju līmenī, iedzīvotāju līmenī.
SIA “Valmieras ūdens” ir pārņēmis ūdens un siltumapgādes saimniecību Viestura laukumā un Valmiermuižā, mums ir vienota izglītības pārvalde, mūsu bērni apmeklē Valmieras izglītības iestādes. Neatkarīgi no tā, vai būs vai nebūs reforma, sadarbības jomas ar Valmieru ir jāpaplašina, lai optimizētu līdzekļu uzlietojumu un novada iedzīvotājiem varētu sniegt plašāku un kvalitatīvāku pakalpojumu klāstu,” uzskata Burtnieku novada vadītājs.
Kā būtisku jautājumu reformas kontekstā G.Štrombergs izcēla iedzīvotāju pārstāvniecības nodrošināšanu apvienotajos novados.
“Cilvēki baidās, ka pazudīs saikne ar vietējo varu. Jau pašlaik Burtnieku novada domē visiem sešiem pagastiem nav proporcionālas pārstāvniecības. Arī lielajos novados tādu nodrošināt būs grūti. Tādēļ vēl lielāka loma būs pagastu pārvalžu vadītājiem, kuru uzdevums būs apzināt situāciju uz vietas, uzklausīt iedzīvotājus un nodrošināt saikni ar pašvaldību.
Tāpat domes deputātiem un pašvaldības administrācijas pārstāvjiem būtu regulāri jātiekas ar iedzīvotājiem pagastos. Pagastmājām vajadzētu kļūt par pakalpojumu centriem, lai iedzīvotājiem nebūtu jāmēro ceļš uz pašvaldību Valmierā.”
Kā galvenos ieguvumus pēc reformas Burtnieku novada vadītājs minēja iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus lielāku projektu īstenošanai gan infrastruktūras un pakalpojumu uzlabošanai, gan uzņēmējdarbības veicināšanai. “Darbojoties plašākā mērogā, būtu iespējams sakārtot skolu tīklu un kopumā plānot attīstību ilgtermiņā.
Pašlaik katrs mazais novads domā par sevi, cenšoties piesaistīt iedzīvotājus un uzņēmējus. Taču Latvija ir tik maza, ka ir jāspēj raudzīties plašāk un ilgākā termiņā – vismaz 10 – 15 gadus uz priekšu, lai valsts kopumā attīstītos.
Burtnieku novada gadījumā saredzu, ka pievienošanās attīstības centram – Valmierai var sniegt vairākus ieguvumus. Pilsētā trūkst industriālās teritorijas, tāpēc uzņēmumi varētu izvēlēties savas ražotnes veidot arī ārpus pilsētas, nodrošinot jaunas darbavietas. Pats svarīgākais ir tas, lai mūsu iedzīvotāji izvēlas šeit palikt, nevis dodas projām uz ārzemēm. Ja nebūs darbavietu, ko mēs jauniešiem varam piedāvāt?
Kā viens no pretargumentiem tiek minēts, ka reformas rezultātā lauki kļūs vēl tukšāki. Taču šis process jau ir sācies sen, un iepriekšējā reforma to nespēja novērst.
Visā Eiropā lauku iedzīvotāju skaits sarūk, jo lauksaimniecībā nodarbināto skaits ir samazinājies, ieviešot modernās tehnoloģijas. Arī Latvijā šis process turpināsies. Tādēļ ir jautājums, kas notiks, ja mēs reformu neieviesīsim un nespēsim cilvēkus noturēt apkārt attīstības centriem?”
