Lasīšanas laiks: 3 min
Šī vasara mūs nelutina ar sauli un siltumu, arī sestdienas koncerts Pīlādžu ielā mazliet aizkavējās, jo tieši uz koncerta sākumu lietus mākonis ieķērās Burkānciema kokos un nolija spirdzinošs augusta lietus. Varbūt tas bija arī kā svētība visiem koncerta mūziķiem un klausītājiem, katrā ziņā lietus nevienu prom neaizbaidīja, un pavisam drīz jau spīdēja saule.
Burkānciema mūzikas svētkus atbalsta Valmieras novada pašvaldība, un tie notiek sadarbībā ar klasiskās mūzikas ģildi “Euterpe”. Pirms sāka skanēt mūzika, pateicībā par šo sadarbību Aivars Cepītis pasniedza Ritmas Pētersones-Cepītes gleznu baritonam Naurim Indzerim – uz skanīgu turpinājumu nākamajos gados!
Kā ierasts, koncertu vadīja Aivars Cepītis – pastāstot klātesošajiem par koncerta dalībniekiem, par komponistiem un skaņdarbiem, kā arī sarunā iesaistot pasākuma apmeklētājus un liekot atbildēt uz dažādiem jautājumiem, piemēram, kādus stīgu instrumentus jūs zināt?
Trīs stundu garajā koncertā pasākuma apmeklētāji izbaudīja iespaidīgu skaņdarbu, instrumentu un izpildītāju daudzveidību. Klausītāji vairāk vai mazāk bija paši valmierieši, bet vairāk nekā 20 mūziķi ceļu bija mērojuši arī no Rīgas, Limbažiem, Cēsīm, Mazsalacas. Kā parasti šajos koncertos, uz improvizētās skatuves draudzīgi sadzīvoja gan pieredzes bagāti mūziķi, gan iesācēji. Vēl mazliet kautrīgi un bailīgi uzstājās skolotājas Ritmas Pētersones-Cepītes jaunie pianisti, bet Helēna Laukmane melnbaltos taustiņus pārvalda droši un meistarīgi, tāpat kā čella stīgas – koncertmeistare Ilze Petrovska.
Koncertos ir lieliska iespēja pabūt dažādos laikos un valstīs, jo mūzikai nav laika un telpas robežu. Arī šoreiz klausītāji varēja ļauties gan Emīla Dārziņa un Jāņa Ivanova mūzikai, gan atcerēties populārus hitus no ansambļa ABBA repertuāra, gan aizceļot uz baroka laiku kopā ar itāļu komponistu Antonio Vivaldi un vācu komponistu Georgu Frīdrihu Hendeli. Skanēja klavieres, čells, kontrabass, flauta, kokle, vijole, trompete, akordeons. Minorīgas notis nomainīja visai draisks “Zosu maršs”, pianiste Linda Šarkova ar klausītājiem dalījās ne tikai ar franču komponista Gabriela Forē skaņdarbu, bet arī ar āboliem un savām atmiņām par Ilzi Runku un citiem Valmieras Mūzikas skolas pedagogiem. Azartisks un vietai pielāgots bija baritona Naura Indzera tulkojums un izpildījums no operas “Laupītājs Gasparone”. Arī koklētāja un rakstniece Ieva Veide pārsteidza klausītājus, gan atdarinot Spānijas flamenko ritmus, gan izpildot šai un citām Burkānciema koncertu vietām tik atbilstošo latviešu tautasdziesmu “Skaista mana brāļa sēta”. Ieva par šiem koncertiem bija dzirdējusi daudz, bet pati tajā uzstājās pirmo reizi. Arī skanīgajam duetam “Mediante” šī bija debija Burkānciema koncertā. Zane un Māris Rozenfeldi emocionāli un romantiski uzrunāja klausītājus, no savas koncertprogrammas “Būt” izpildot tādas dziesmas kā “Pašā ielas galā” un “Viņi dejoja vienu vasaru”.
Visai bieži ar mūziku inficējas ne tikai viens cilvēks ģimenē, bet vairāki. Šajā koncertā uzstājās māsas: Amālija un Polianna Vatuļinas, Līva un Lote Miķelsones, Laima un Lote Urives Espinozas. Arī pēc koncerta šoreiz pie zupas katla rosījās nevis divas Indras, bet māsas Indra un Rita Vīlisteres.
Pateicībā par šo augusta koncertu mājas saimnieki apmeklētājus cienāja ar gotiņas konfektēm, bet mūziķiem pasniedza mazas Pīlādžu ielas piemiņas veltes.
Pirmā septiņgade ir noslēgusies. Lai atsaucīgi valmierieši, uzņemot viesus un apmeklējot Burkānciema koncertus 2026.gadā!
