Lasīšanas laiks: 3 min
Valmieras rajona brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, kuras sastāvā ietilpst Beverīnas, Kocēnu, Burtnieku, Naukšēnu, Mazsalacas, Rūjienas novadu un Valmieras pilsētas brīvprātīgie ugunsdzēsēji, saņēmuši uzaicinājumu no Giterslo brīvprātīgiem ugunsdzēsējiem piedalīties mācībās Giterslo reģiona ugunsdzēsēju skolā, sadarbībā ar biedrību „Valmieras – Giterslo reģionu sadarbībai” organizēja braucienu uz Vāciju.
Giterslo reģiona brīvprātīgo ugunsdzēsēju priekšnieks Dietmars Holtkempers ar komandu bija rūpīgi sagatavojuši mūsu uzņemšanas programmu.
25.oktobrī ieradāmies Giterslo reģionā, kur pirmā pietura mums bija ugunsdzēsēju automašīnu ražotnē „Schlingmann”. Redzot visu mūsdienīgo, kas tiek izmantots auto būvēšanai, uzmanību piesaistīja ugunsdzēsības sūkņa uzstādīšana, kura vadība tiek saglabāta mehāniskā izpildījumā. Tas tāpēc, lai mazinātu iespējamo bojājumu rašanos tā ekspluatācijas laikā. Arī pašlepnums mūsos pavīdēja, kad ieraudzījām „Valpro” ražotās degvielas kannas, kuras tiek izvietotas uz auto kā inventāra sastāvdaļa. Vakarā piedalījāmies Borgholchauzenas ugunsdzēsēju praktiskās nodarbībās kā novērotāji, kur uguns nelaime tika izspēlēta kādā ražotnē. Varējām vien apbrīnot vācu patriotismu un pienākumu apziņu. Piektdienas vakarā pēc darba laika beigām, kad viss jau tumšs, brīvprātīgie ugunsdzēsēji sanāk kopā un veic praktiskus vingrinājumus, tā noslīpējot gūtās zināšanas un iepazīstot objektu. Mācībās jaunie ugunsdzēsēji tiek iesaistīti kā statisti – cietušie. Tā tradīcijas un zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzēm. Kopīgās vakariņās ugunsdzēsēju depo noklausījāmies mācību rezultātu apkopojumu un ar pozitīvu lādiņu devāmies uz Giterslo reģiona brīvprātīgo ugunsdzēsēju skolu.
Sestdien un svētdien mēs cītīgi apguvām zināšanas saskaņā ar vācu brīvprātīgo ugunsdzēsēju apmācības programmu par tēmu – mašīnists. Tā kā mūsu rīcībā ir Giterslo reģiona dāvātā tehnika, ar lielu interesi tvērām pieredzējušo pasniedzēju sniegto informāciju. Teorētiskās nodarbībās īpaša vērība tika vērsta ugunsdzēsības sūkņu jaudas noteikšanai un tā izmantošanai, ūdens sūknēšanai dažādos attālumos un augstumos. Bet praktiskās nodarbībās veicām gūto zināšanu izpildi. Pēc nodarbībām devāmies uz jauno ugunsdzēsēju depo ēku, kurā ir izbūvēta arī jauna 112 centrāle visam Giterslo reģionam. Iekārtas un izkārtojums viss jaunākais, kas vien šodien pieejams. Dispečeram uz galda seši monitori, tā nodrošinot pārskatāmu nepieciešamo informāciju darba veikšanai. Saņemot trauksmes zvanu, ekrānā uzreiz parādās karte ar vietu, no kurienes tiek zvanīts uz 112.
Apmeklējot ugunsdzēsēju muzeju, tā īpašnieku iepriecinājām ar jaunu muzeja krājumu papildinājumu – 70.gados PSRS ražotu saspiestā gaisa elpošanas aparātu.
Mācību noslēgumā saņēmām apliecības par sekmīgi nokārtotu apmācības kursu ar tiesībām veikt kolēģu apmācību savās komandās.
Pirmdienas rīts mums sākās Minsteres ugunsdzēsības institūtā. Te mācību poligons izskatās kā maza pilsētiņa, kur uzbūvēts viss nepieciešamais dažādu uzdevumu praktiskai veikšanai. Daudzstāvu dzīvojamie nami, mašīnas ar gāzes baloniem, vilciens ar cisternām, tramvajs un daudz kas cits no pilsētvides ļauj iejusties reālā dzīves situācijā. Bet jaunais milzīgais angārs, kurā ir izbūvētas dažādas ēkas, ir iespējams veikt praktiskās nodarbības ēkas pagrabā esošos auto stāvlaukumos, slimnīcā un viesnīcā, satiksmes negadījumos u.c. Iespaidīgi – viss, ar ko dzīvē vien iespējams saskarties.
Noslēgumā treknu pārsteiguma punktu pielika Giterslo ugunsdzēsēji, pasniedzot ugunsdzēsības automašīnas atslēgas. Skola saņēmusi jaunu auto, nu savu bērīti “Iveco” uzdāvināja mums. Guvuši pozitīvas emocijas un iespaidus, jaunas zināšanas un vēlmi redzēto kaut nedaudz ieviest savās komandās, pacilātā garastāvoklī auto kolonā devāmies mājup.
Par iespēju piedalīties mācībās un atbalstu sakām lielu paldies biedrībai „Valmieras – Giterslo reģionu sadarbībai”, un Valmieras pilsētas, Kocēnu, Beverīnas, Burtnieku, Naukšēnu, Rūjienas novadu pašvaldībām.
