Lasīšanas laiks: 3 min
Lai arī Saeimā iesniegtā kolektīvā iniciatīva par bezmaksas ēdināšanas nodrošināšanu bērnudārzos ir atbalstāma, to var uzskatīt par “luksus” iniciatīvu, jo ir daudz lietu, kuras vajadzētu nodrošināt pirms spriest par bezmaksas ēdināšanu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē pauda Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns.
Viņš sacīja, ka galvenais jautājums parlamentā iesniegtajā iniciatīvā ir par naudu – aptuveni 40 miljoniem eiro. “Ja valstij šāda nauda ir, tad iniciatīva ir atbalstāma,” sacīja Leiškalns. LDDK pārstāvis norādīja, ka pat tad, ja minētā naudas summa būtu pieejama, pastāv arī citi jautājumi, kas būtu jārisina primāri – piemēram, pabalsti par apgādniecībā pieņemtu bērnu vai apgādātāja zaudējumu.
“Tāpat svarīgāk ir rūpēties par bērnudārzu pieejamību visiem bērniem. Daudzi vecāki būtu laimīgi samaksāt paši par pusdienām bērnam, tikai dodiet viņa bērnam iespēju iet bērnudārzā. Tāpat uzmanība jāpievērš arī veselības pakalpojumu pieejamībai bērniem. Iniciatīva par bezmaksas ēdināšanu ir apsveicama ideja, ja ir nauda, bet arī zināmā mērā “luksus” ideja,” pauda Leiškalns. Viņš arī norādīja, ka, piemēram, Igaunijā, vecāki veic līdzmaksājumu, vismaz 50 eiro apjomā, par bērna iešanu bērnudārzā.
Leiškalna sacītajam atbalstu pauda Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna (“Vienotība”), akcentējot, ka diskusijā jāiesaistās arī Izglītības un zinātnes ministrijai un Finanšu ministrijai. Arī viņa uzsvēra vairākus pasākumus, kurus būtu nepieciešams veikt pirms ieviest bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos.
Latvijas pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Olga Kokāne norādīja, ka LPS atbalsta priekšlikumu par bezmaksas ēdināšanas ieviešanu, jo visās pašvaldībās būtu jāievēro vienāda attieksmei pret bērniem – ēdināšanai nevajadzētu būt atkarīgai no pašvaldību budžeta. Kokāne gan norādīja, ka izdevīgāk būtu palielināt bērnu pabalsta apjomu, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Pēc viņas teiktā, šādā gadījumā arī administrēšanas izmaksas būtu mazākas.
Sēdē tika norādīts arī tas, ka ir bērni, kuri gaida rindā uz bērnudārzu, un, ieviešot bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos, viņi bez kompensācijas mehānisma tiktu apdalīti divkārt.
Biedrības “Progesīvie” pārstāvis Ansis Dobelis, kurš palīdzējis radīt iniciatīvu, norādīja, ka, lai arī situācija līdz galam nebūtu godīga, viens no iniciatīvas argumentiem ir atgriezt vecākus darba tirgū un motivēt bērnu vecākus sūtīt savas atvases bērnudārzā. Pēc viņa teiktā, ja maksa tiktu veikta arī par bērniem, kas neapmeklē bērnudārzu, iniciatīvas izmaksas jūtami pieaugtu.
Kopsaucēju dažādajiem viedokļiem centās atrast Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, aicinot brīvpusdienas bērnudārzā nodrošināt mazturīgo un daudzbērnu ģimeņu bērniem. Viņa norādīja, ka šādā veidā būtu iespējams palīdzēt tiem, kas ir visvairāk sociāli neaizsargāti.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija jautājumu par bezmaksas ēdināšanu bērnudārzos skatīja jau otro reizi. Pirmajā sēdē deputāti bija skeptiski par iespēju šo parlamentā iesniegto kolektīvo iniciatīvu realizēt dzīvē, norādot, ka galvenais jautājums ir par nepieciešamo finansējumu. Pirms mēneša tika pausts, ka bērnudārzos ir aptuveni 80 000 bērnu, kas reizinot bērnu skaitu ar 40 eiro mēnesī, kas būtu ēdināšanas izmaksas, gadā kopā rastos aptuveni 38,4 miljonu eiro lielas izmaksas.
Iepriekš iniciatīvas iesniedzēja Sandra Minakovska deputātiem uzsvēra to, ka bērna palaišana bērnudārzā rada lielas izmaksas. Viņai esot zināmi gadījumi, kad bērni uz pirmsskolas izglītības izstādi sūtīti netiek tieši izmaksu dēļ. Iniciatīvas iesniedzēja piemetināja, ka valsts jau pašlaik nodrošina brīvpusdienas skolā 1.-4.klasei, kas rada nevienlīdzīgu situāciju. Tāpat nevienlīdzību rada fakts, ka atsevišķos novados bērnudārzos ir pieejamas brīvpusdienas, taču tas atkarīgs no tā, cik bagāts ir novads. Tādā veidā arī bagātākie novadi spēj piesaistīt ģimenes uz dzīvi šajos novados.
