Lasīšanas laiks: 3 min
Ar šo gadu stājas spēkā grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā”, kas bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu samazina no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem, paredz Saeimā apstiprinātie likuma grozījumi.
Ar šo gadu tiek samazināts arī bezdarbnieka pabalsta apmērs, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi – no 75% uz 50%, un par septīto un astoto mēnesi – no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.
Savukārt no 2022.gada bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai netiks ņemta vērā alga par pēdējiem četriem mēnešiem pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas.
Kā apgalvo Labklājības ministrijā (LM), izmaiņas paredzētas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā.
Pārskatot bezdarbnieku pabalstu politiku, tika rasti finanšu līdzekļi, lai paaugstinātu minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi līdz 80 eiro un personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro, savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti līdz 80 eiro un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro.
Ministrija norāda, ka ierobežota finansējuma apstākļos, izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā ir iespēja daļēji finansēt politikas plānošanas dokumentā “Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai 2020.-2021.gadam” noteiktos pasākumus.
Ministrijas ieskatā, bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū veicināšana, tādējādi risinot darbaspēka pieejamības problēmu, vienlaikus radot iespēju finanšu līdzekļu novirzīšanai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, ir uzskatāms par pietiekami nozīmīgu sabiedrības labumu, kura sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot privātpersonu tiesiskās intereses. Līdz ar to LM to uzskata par samērīgu ierobežojumu.
Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzskata, ka LM iecere mainīt bezdarbnieku pabalsta izmaksu apjomu un ilgumu ir pretrunā ar darbinieku interesēm un devalvē sociālo iemaksu principu, jo tiek radīta situācija, ka daļai darbinieku, pie pilnīgi vienādām sociālajām iemaksām, bez jebkāda pārejas perioda samazinās pabalsta apjoms.
LBAS priekšsēdētājs, lūgts komentēt plānotās izmaiņas pabalstu aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā, aģentūrai LETA sacīja, ka “tiesiskais nihilisms diemžēl sasniedzis arī labklājības nozari”. Kā vienu no galvenajām problēmām saistībā ar bezdarbnieku pabalsta sistēmas grozījumiem Baldzēns minēja pārejas perioda neesamību, kas nozīmē, ka persona, kura ir pieteikusies bezdarbnieku pabalstam 31.decembrī, saņems radikāli atšķirīgu bezdarbnieku pabalstu salīdzinājumā ar kādu, kas pieteicies pabalstam 1.janvārī. LBAS esot mudinājusi veidot pārejas periodu, lai izvairītos no “šādas nenormālības”.
Arodbiedrību pārstāvis mudināja apzināties, ka no bezdarbnieku pabalsta sistēmas izmaiņām ieekonomētie līdzekļi tiks novirzīti personām, kam invaliditāte ir kopš dzimšanas. Viņaprāt, šāda līdzekļu pārdale apdraud minētās sociālās grupas pabalstu sistēmu, proti, ja ieceri nāksies atsaukt, pietrūks līdzekļu pabalsta celšanai. Baldzēns piebilst, ka personām ar invaliditāti kopš dzimšanas pabalsts joprojām ir palicis nemainīgs kopš 2006.gada.
