Lasīšanas laiks: 3 min
Bērzi Valmieras pilsētas pašvaldības apstādījumos ir nozīmīgi ne vien kā skaista pilsētas rota, bet arī kā iespēja samazināt piesārņojumu, kavējot asfalta pārkaršanu un grunts ceļu izžūšanu saulainās dienās, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Melece.
Visi apstādījumi Valmieras pilsētas teritorijā, kas atrodas uz pašvaldības īpašumā esošas zemes, ir pilsētas apstādījumu fonds.
Kokiem pilsētas apstādījumos ir gan sabiedriska, gan vēsturiska vērtība, jo ielu malās tie atjaunoti lielākoties pēc Otrā pasaules kara – 50. un 60.gadu sākumā.
Pašvaldība, kā jebkurš īpašnieks, ir atbildīga par savās zemes platībās esošo apstādījumu uzturēšanu, atjaunošanu un aizsardzību, norādīja K.Melece.
Koku alejas ir stādītas, lai palielinātu pilsētas vizuāli estētisko vērtību. Aleju kultūrvēsturiskā vai bioloģiskā vērtība ir sekundāra. Atsevišķos gadījumos alejas ir nepieciešams pilnībā rekonstruēt – daļēji vai pilnībā izcērtot un iestādot atkal no jauna.
Pēc pašvaldības pārstāves teiktā, bērzi ir vieni no izplatītākajiem lapu kokiem Latvijā. To audzes aizņem gandrīz trešo daļu no mežu platībām. Daudzās pilsētās bērzi veido arī lielāko daļu apstādījumu. Pilsētas apstādījumos visbiežāk izmanto āra bērzus un to dekoratīvo formu – “sēru” bērzus. Bērzi ir ātraudzīgi, taču nedzīvo pārāk ilgi.
Koki var sasniegt 30 metru augstumu un savvaļā pat 150 gadu vecumu.
Lai gan sakņu sistēma bērzam ir sazarota un plaša, un tas ir vēja izturīgs, tā koksnes cietība ir maza. Visvairāk bērzu augšanas ilgumu un veselību apdraud sēne, kas ar sporām caur nolūzušu zaru brūcēm nokļūst stumbrā un izraisa trupi. Arī vēl zaļojoši, bez ārējām bojājumu vai slimību pazīmēm esoši bērzi var būt bīstami. Īpaši stipra vēja, lietus vai sniega ietekmē bērzi var lūzt un apdraudēt gājējus, autobraucējus vai īpašumus.
Tiek uzskatīts, ka pilsētvidē koki savu optimālo vecumu sasniedz jau 30 – 40 gados, jo kokus ietekmē gan putekļi, gan izplūdes gāzes, gan slodze sakņu sistēmai un citi faktori, no kuriem pilsētas apstākļos nav iespējams izvairīties. Pilsētas parkos kokiem augšanas apstākļi ir daudz labāki, un tie var sasniegt lielāku vecumu.
Valmieras pilsētas apstādījumos bērzi daudzviet ir 60 un pat 100 gadus veci,
piemēram, Palejas ielā, tāpēc ir nepieciešama šo koku izciršana, lai veidotu jaunus stādījumus.
Ņemot vērā, ka
koki ielu malās pilsētā ir nozīmīgi, jo samazina gaisa piesārņojumu, kavē asfalta pārkaršanu un grants ceļu izžūšanu saulainās dienās,
samazina mitruma daudzumu, vēja ātrumu, veicina gaisa apmaiņu un palielina skābekļa daudzumu, pēc koku nozāģēšanas, celmu frēzēšanas, ielu komunikāciju ierīkošanas vai rekonstrukcijas, vietās, kur tas ir iespējams, nocirstie koki tiek aizstāti ar vismaz divus metrus augstiem dižstādiem. Šādā veidā tiek saglabāti ielu apstādījumi, un pilsēta iegūst drošu un skaistu zaļo rotu, kas kalpos vismaz vairākus gadu desmitus bez jebkāda apdraudējuma.
Kā atzīmēja K.Melece, visdižākais bērzs Vidzemē tika atklāts 2008.gadā Limbažu rajona Liepupes pagastā pie Porku mājām. Tā apkārtmērs bija 3,68 metri, kas to ierindo ceturtā resnākā dižbērza godā, jo trīs vēl pārāki bērzi atrodami Kurzemē.
