Lasīšanas laiks: 3 min
Latviju nevar uzskatīt par NATO vājo posmu, jo mūsu karavīri jau iepriekš ir pierādījuši savas spējas un šobrīd valstī notiek strauja militārās jomas attīstība, aģentūrai BNS sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Viņš norādīja, ka negrib piekrist apgalvojumam, ka Latvija, līdz ar pārējām Baltijas valstīm ir NATO vājais posms. Mūsu valsts iepriekš pierādījusi savas spējas piedaloties dažādās misijās, piemēram Latvijas sadarbība ar ASV Afganistānā esot tikusi novērtēta visaugstākajā līmenī. Arī citos kritērijos Latvijas karavīri vienmēr esot starp labākajiem, sacīja Bergmanis.
“Piemēram Eiropas Savienības kaujas grupā mēs esam pārstāvēti ar Zemessardzi, kamēr citas valstis ar profesionāliem karavīriem. Tas ir visaugstākais novērtējums mūsu Zemessardzes sagatavotībai, ja viņi tiek novērtēti citu valstu profesionālo karavīru līmenī,” stāstīja ministrs. Taču viņš neiebilda, ka uzlabojumi esot nepieciešami infrastruktūrā, ieročos un aprīkojumā. Tur vēsturiski veidojušies robi, taču tie tiekot aizpildīti.
Atbildot uz jautājumu – vai Latvijas militārā infrastruktūra ir raksturojama labā līmenī, politiķis teica, ka atbilde ir atkarīga no tā, ar ko tiekot salīdzināts. “Ja salīdzinām ar ASV, kurai aizsardzības budžets ir 600 miljardi, tad droši vien būs sarežģīti tā teikt. [Savukārt] Somijas aizsardzības budžets ir 3,2 miljardi, bet mums tas ir 367 miljoni,” sacīja Bergmanis. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ja raugās uz to, ko Latvija maksimāli varētu darīt aizsardzības jomā – viss esot augstā līmenī. “Mēs darām visu, ko varām, cilvēki darbojas pārguruši. Protams, iepriekš ir bijuši robi, bet par tiem es nevaru komentēt. Šobrīd notiek ļoti strauja attīstība,” teica ministrs.
Runājot par NATO karavīru izvietošanu Latvijā, pašlaik vēl esot grūti pateikt, kad Latvijā ieradīsies pirmie sabiedroto spēki. Vēl neesot zināms kuras valsts militārās vienības tiks izvietotas Latvijā, cik lielā apmērā, kā arī kāda tipa. “Vai tie būs kājnieki vai mehanizētie kājnieki. Vai gaisa spēki vai citas militārās vienības – pagaidām tas vēl nav skaidrs,” pauda Bergmanis.
Uz jautājumu kāda tipa militāros spēkus Latvija vēlētos redzēt savam atbalstam, ministrs sacīja, ka par to vēl ir jārunā ar tām valstīm, kuras vienosies par savu militāro spēku sūtīšanas uz Latviju.
Bergmanis ceturtdien Lielvārdē piedalījās kapsulas iemūrēšanā Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzes topošās kazarmas, kurā būs vieta 310 karavīriem, izbūvē. Svinīgajā pasākumā piedalījās Aizsardzības ministrijas, būvnieku pārstāvji, kā arī aptuveni 200 karavīru, kuri dien Lielvārdes bāzē. Būves pamatus iesvētīja NBS kapelāns Ruslans Markēvičs.
Papildus kazarmas būvniecībai tiks uzsākta arī Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzes katlu mājas, elektroapgādes tīklu, kā arī citu inženiertīklu rekonstrukcija. Projekta kopējās izmaksas būs 5 078 000 eiro. Projektu īsteno būvniecības uzņēmums “Arčers”.
Iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) aģentūrai BNS sacīja, ka Latvija ir viens no NATO Austrumu flanga “vājajiem posmiem”.
Politiķis uzsvēra, ka pats svarīgākais ir apzināties šo faktu, kā arī likt to saprast NATO sabiedrotajiem. Ilgus gadus esot bijusi situācija, ka Rietumvalstis Krieviju uzskatījušas par savu sabiedroto un partneri, tādēļ NATO Austrumu robežai vispār nav pievērsis uzmanību. Latkovskis arī norādīja – šāda situācija gan nenozīmē to, ka Latviju nav iespējams aizsargāt.
