Lasīšanas laiks: 2 min
Piektdien, 10.jūnijā, Valmierā norisinājās Baznīcu nakts, kuras laikā interesentiem bija iespēja ne tikai uzdot savus jautājumus mācītājiem, baudīt dažādus koncertus, bet arī iepazīt baznīcu un tās vēsturi. Šoreiz portāls “Valmieras Ziņas” devās ekskursijā pa Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcu.
“Par to, kādēļ baznīcai tāds nosaukums, pastāv vairākas versijas. Pieņemts, ka baznīcas nosaukums saistīts ar tās iesvētīšanu Simjūda (Sīmaņa un Jūdas) dienā — 28. oktobrī. Savukārt cita versija vēsta, ka tieši vīrs vārdā Sīmanis palīdzējis Jēzum nest krustu Lielajā piektdienā,” Baznīcu nakts apmeklētājiem stāstīja ekskursijas gide Krista Buša.
Baznīca vairākkārt cietusi karos un ugunsgrēkos, no baznīcas palika tikai mūri. 18.gadsimta vidū baznīcu atjaunoja pilsētnieki, kopš tā gada oriģināli saglabājusies tikai baznīcas kancele. Izbūvējot kancelei ieeju no aizmugures, atrasts sienā iemūrēts kaķis.
Tāpat baznīcas tornī vairākkārt iespēris zibens. Taču zibensnovedēju te uzstādīja tikai 19.gadsimta pirmajā pusē.
Baznīca netika skarta 2.Pasaules kara laikā. Latvijas PSR Ministru padome 1963.gadā nolēma baznīcu pārbūvēt par koncertzāli un muzeju. Iznīcināja pilnīgi visu, arī altāri, ko vēlāk gan atjaunoja.
Blakus altārim pie sienas novietota Mikelandželo gleznas kopija, ko Romā uzgleznojusi kāda Valmieras māksliniece. Pēc K.Bušas teiktā, nevienas citas kopijas šai gleznai neesot.
Zem altāra ir pagrabs, kur novietots zārks. Kā stāstīja K.Buša, zem baznīcas esot bijušas milzīgas kapenes. Esot bijis arī tunelis līdz Gaujai un vairākas ejas. Blakus zārkam stāv aizplombēta kaste, kur, iespējams, ir vai nu apglabāts bērns, vai arī kāda barona kauli.
