Lasīšanas laiks: 7 min
Biedrības “Latvijas biznesa eņģeļu tīkls” izpilddirektore, SIA “Active” direktore, Biznesa augstskolas Turība absolvente Ieva Melbārde, kura ikdienā strādā ar jaunajiem Latvijas uzņēmējiem, stāsta par valdošajām tendencēm uzņēmējdarbībā, kā arī iesaka, no kādām kļūdām izvairīties topošajiem biznesmeņiem.
Vieniem idejas, citiem – ambīcijas
Ir ļoti interesanti vērot jaunos uzņēmējus, to, cik viņi ir dažādi, piemēram, vienam ideja ir tikai nedēļu, bet ambīcijas jau iet pāri malām, savukārt, citam ir ideja ar ievērojamu potenciālu, bet viņš uz to raugās ļoti piesardzīgi. Cilvēki ir ļoti dažādi, katrs ar savu izpratni par uzņēmējdarbību.
Visi nevar būt uzņēmēji! Tas, vai cilvēkā ir t.s. uzņēmēja gēns, neizkristalizējas uzreiz. Nav iespējams pirmajos trīs mēnešos dzīves mēnešos noteikt, vai bērns izaugot būs uzņēmējs. Tas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Domāju, ka lielu lomu spēlē apstākļi kādā bērns, potenciālais jaunais uzņēmējs, aug un tiek audzināts, piemēram, vai vecāki vasaras brīvlaikā ir likuši strādāt, kaut vai lasīt zemenes vai ravēt, vai arī viņš visas vasaras ir pavadījis pludmalē, atpūties slinkojot. Pelnot pat simbolisku samaksu, jaunietis sajūt t.s. naudas garšu, sāk apzināties savas spējas un, iespējams, sāk domāt par to, kā vairot šo peļņu.
Tipiskākās jauno uzņēmēju kļūdas
Bieži vien jaunie biznesmeņi rada ideju un domā, ka šī ideja izglābs pasauli, pat nepainteresējoties, vai šī ideja ir vajadzīga arī kādam citam. Viņi ir apsēsti ar savu ideju, “pielipina” to arī investoriem, kas attiecīgi ļauj to ieviest tirgū. Bet, tā kā nav uztaisīts pamata pētījums par to, vai kāds vispār lietos attiecīgo produktu vai pakalpojumu, bieži gadās, ka pieprasījuma nav un ideju neviens nepērk. Tā ir diezgan izplatīta kļūda! Jaunajiem uzņēmējiem, pirms idejas realizējas, ir jārunā ar potenciālajiem pircējiem, jo tieši no viņiem jau rodas peļņa.
Biznesa ideju nevar radīt mākslīgi, drīzāk ir jāpēta problēmas, ar kurām saskaras sabiedrība vai potenciālais klients. Attiecīgi šo problēmu risinājums var būt laba biznesa ideja.
Gatavs doties pie investora
Tas, ko vajadzētu ņemt vērā, teikt, darīt, vai kā izskatīties, dodoties pie investora, ir ļoti individuāli un cieši saistīts ar piedāvāto ideju. Jaunie uzņēmēji pie mums nāk visdažādākajā apģērbā – kedās, saplēstās džinsa biksēs, bet visbiežāk šāds stils ļoti piestāv viņu piedāvātajai idejai. Piemēram, ja uzņēmējs piedāvā jaunu IT aplikāciju, šāds stils viņam piestāv, ne vienmēr vajag nākt dārgos uzvalkos. Un ir arī, protams, otra kategorija, uzņēmēji, kuriem jādarbojas ciešā saskarsmē ar klientiem, tādos gadījumos, protams, ļoti jādomā arī par savu ārējo tēlu.
Ja pievēršamies tam, ko labāk teikt, un, ko – neteikt, tad galvenais, protams, spēt pierādīt, kāpēc attiecīgā ideja vai projekts ir daudzsološs. Investoru interesē kā atgūt ieguldīto naudu ar uzviju, turklāt, pēc iespējas ātrāk. Ja jaunam uzņēmējam veiksme nozīmē piesaistītu investoru, tad investoram veiksme sākas tikai tad, kad viņš atgūst vismaz par centu vairāk kā ieguldījis. Šāda veiksme nenotiek vienmēr, jo investīcijas ir ļoti riskantas, biežāk ieguldīto neizdodas atgūt.
Nav vienas formulas kā iegūt finansējumu
Tas, kas motivē šos cilvēkus, ieguldīt, ir viņu azarts – kurš atradīs zelta āderīti vai projektu, kas atnesīs lielo peļņu. Arī investori ir dažādi, piemēram, vienam ir 300 tūkstoši eiro, kurus viņš investēs vienā projektā un gaidīs rezultātu, savukārt, cits tādu pašu summu sadalīs un investēs, piemēram, desmit dažādos projektos, saprotot, ka deviņi no tiem iespējams, neizdosies, bet viens atnesīs tik lielu peļņu, lai segtu visus kopējos ieguldījumus.
Katrs investors pievērš uzmanību dažādām lietām, piemēram, vēl viens jauno uzņēmēju vidū izplatīts mīts ir tāds – ja ir ideja, kas saistīta ar celtniecību, viņi meklē investoru, kas pārstāv celtniecības jomu, bet tā nav formula. Ir investori no celtniecības nozares, bet ar vēlmi ieguldīt, piemēram, apģērbu ražotnē. Bieži vien investori izvēlas citu nozari, jo vēlas uzsākt ko jaunu, izaicināt paši sevi jaunā nozarē vai arī nevēlas radīt sev konkurentus.
Visiem nav jābūt līderiem
Par veiksmīgu uzņēmēju var kļūt tikai cilvēks, kurš ir biznesa līderis, kurš spēj tāds būt. Katrai idejai un projektam ir vajadzīga komanda, kas to spēj realizēt, attiecīgi vajadzīgi gan darītāji, gan līderis, kas to visu spēj salikt kopā. Viens cilvēks nevar izdarīt visu, savukārt, visi nevar būt līderi – ir vajadzīgas arī skudriņas, kas aktīvi strādā.
Jāņem vērā, ka ne visi cilvēki vēlas būt biznesa līderi, jo tā ir pietiekami liela atbildība un liels stress. Cilvēkam, kurš ir līderis, bieži vien nākas nopietni padomāt, kā sabalansēt ģimeni un karjeru. Šeit arī var pieminēt vīriešu un sieviešu īpatsvaru uzņēmējdarbībā –sievietes, protams, ir mazāk, kaut gan pēdējos gados šī tendence sāk mainīties sievietēm par labu. Ir daļa sieviešu, kuras nosliecas par labu ģimenes veidošanai, bet, protams, ir arī tādas, kuras vairāk laika velta biznesa. Ja paskatāmies jaunākos projektus, tad ļoti daudzas biznesa idejas, kas saistīta ar bērnu precēm, ir radījušas tieši jaunās māmiņas, esot bērnu kopšanas atvaļinājumā.
Vidējais jaunais uzņēmējs
Visbiežāk tas ir jauns vīrietis, vecumā no 20 līdz 30 gadiem, bet ir arī sievietes, vecumā no 25 līdz 35 gadiem. Bet tā ir tikai tendence, ir dažāda vecuma jaunie uzņēmēji.
Veiksmīgam uzņēmējam jābūt spējai strukturēt visu uzņēmējdarbības procesu, spējai redzēt piecus soļus uz priekšu, izdarīt prognozes par tirgu, jo sabiedrībā valdošās tendences strauji mainās. Investoru acīs visbiežāk Latvijas tirgus ir tikai starta punkts, tāpēc veiksmīgam uzņēmējam jāspēj domāt un darboties arī ārpus valsts robežām. Protams, ir labi sākt ar Latvijas tirgu, jo tas ir kā testa režīms.
Ļoti būtiska ir cilvēka prasme darboties komandā. Viens pats var īstenot nelielu biznesiņu, bet, lai darbotos nopietnāk, ir vajadzīga komanda. Viens cilvēks nevar realizēt starptautisku biznesu.
Bankrots – tas ir ļoti veselīgi
Pastāv uzskats, ka īsts uzņēmējs ir tikai tāds, kurš vismaz vienu reizi ir piedzīvojis bankrotu, manuprāt, bankrots – tas ir ļoti veselīgi, tā ir ļoti laba skola, bet tajā pašā laikā ir daudzi uzņēmēji, kuri nekad nav piedzīvojuši bankrotu, bet tas nenozīmē, ka viņi nevar sevi saukt par uzņēmējiem. Uzņēmējdarbībā var gūt panākumus arī bez bankrota piedzīvošanas, tajā pašā laikā ir virkne uzņēmēju, kuri uzskata – ir normāli, ja esi pieredzējis trīs vai četrus bankrotus, tas nenozīmē, ka tava piektā vai sestā biznesa ideja “neizšaus” un beidzot būs peļņa.
Galvenais, nemest plinti krūmos un nepadoties pie pirmajām neveiksmēm, jo tieši tas arī izšķir – cilvēks ir uzņēmējs vai nav!? Ja pēc pirmās neveiksmes met plinti krūmos, tad tas nav uzņēmējs! Ja pēc pirmajām neveiksmēm seko padošanās, tad tu neesi un nebūsi uzņēmējs.
Latvijas uzņēmējdarbības nākotne
Nākotnē jāspēj sabalansēt mazie nišas uzņēmumi un lielas ražotnes – mēs nevaram likti visas kārtis tikai uz lielajiem uzņēmumiem vai tikai uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Jebkurā ekonomikā jābūt sabalansētībai, arī tik mazā ekonomikā kā Latvija. Vienmēr jāatceras, ka no MVU var izaugt lieli un veiksmīgi uzņēmējdarbības milži. Nav vienas pareizās formulas tikai vienā no šiem virzieniem!
Kuri ir tie instrumenti, ar ko Latvija var iekarot ārvalstu tirgus – atpazīstami zīmoli vai specifiski nišas produkti?
Ja runājam par to, ar kādiem instrumentiem, Latvijas uzņēmumi var iekarot jaunus eksporta tirgus, tad gribu uzsvērt, ka vispirms noteikti jāveic attiecīgā tirgus izpēte, bet patiesībā jau viss ir ļoti individuāli – nav vienas eksporta veiksmes formulas visiem uzņēmumiem! Produkti, tirgi un investori ir ļoti dažādi, tāpēc nav iespējas radīt unikālu formulu. Uzņēmējam ir jāspēj būt kā hameleonam attiecīgajā tirgū. Liela nozīme ir arī neatlaidībai – vai uzņēmējs spēj iekāpt pa logu, ja viņam tiek aizvērtas durvis?!
Ja uzņēmums ir iekarojis stabilu vietu Latvijas tirgū, tas ir ļoti labs pamats, lai iekarotu arī eksporta tirgus. Galvenais, ņemt vērā kultūru atšķirības, mācīties no savām kļūdām u.tml. Uz uzņēmumu, kurš guvis panākumus mājas tirgū, ārvalstīs jau skatās citām acīm, tas veicina uzņēmuma labo tēlu un veicina uzticēšanos.
