Lasīšanas laiks: 2 min
Daina Kurte, jauna sieviete, kura pārņēmusi vadību pār vecmāmiņas stellēm, pusotra gada laikā iemācījusies aust, un atzīst, ka rokdarbi un citas mūsu senču gudrības piedzīvo atdzimšanu. Latvju raksti apģērbā to padara modernu, bet cimdi, zeķes un citi pašu darinājumi ir ierasta parādība daudzās ģimenēs. Pašlaik top Dainas pirmais tautastērps.
“Rokdarbi man nav sveši jau kopš mazotnes. Pirms pusotra gada iestājoties aušanas studijā, āķis lūpā bija jau pirmajā reizē. Rezultāts ir ļoti skaists, turklāt arī apjoms ir iespaidīgs. Parasti top maza zeķīte, cimdiņš vai sedziņa, bet, iesēžoties stellēs, mazāk par kvadrātmetru ārā nenāk. Jāatzīst, ka arī brīvais laiks ir palicis mazāk.”
Arī dzija un diegi ir jāiegādājas nopietnos apmēros, vēlams ar rezervi, lai ieguldītais darbs nav bijis velts.
“Mēs vairs neniekojamies ar dažām picītēm. Segai vajag apmēram pusotru kilogramu, lakatam – kilogramu. Viss ir rūpīgi jāizrēķina. Ir sāpīgi, ja, piemēram, adot džemperi, pietrūkst dzijas pēdējiem posmiem, bet segai tas ir vēl grūtāk – tik daudz darba ieguldīts.”
Daina stāsta, ka lakatos un segās sastopamie raksti ir liela vērtība, un cilvēki reizēm neapzinās, kāda bagātība un darbs, ieausti segās, glabājas skapī.
“Aušanas studijas vadītāja bija ievērojusi, ka kāds vecs vīrs pārkārto iedzīvi, starp visām mantām bijuši arī austu segu gabali. Sirdsapziņa nelikusi mieru, tāpēc vadītāja pa nakti gājusi uz atkritumu urnām izlūkos. Un tiešām – segas izmestas. Izgriezusi gabaliņu, lai ataustu tur redzamo rakstu. Cilvēku ar 50 gadu stāžu aušanā tāds mazs raksta gabaliņš varēja tā aizraut! Bet ataust senās saknes, izmantojot šo paraugu, vadītājai izdevās.”
Daina stāsta, ka pārsvarā visi studiju biedri ir ļoti aizrāvušies, aušana ir to dzīvesveids.
“Cits rokdarbus veic no rīta pirms darba, kāds sēž nodarbību telpā līdz pat slēgšanai, cits ieplāno atvaļinājumu, lai noaustu gaidāmajam bērniņam segu un apģērbu. Ja tev patīk tas, ko dari, viss notiek divreiz ātrāk,”
atzīst Daina.
Raksti atrodami grāmatās, fotogrāfijās, tos var apskatīt arī izstādēs. Izvēloties sev tīkamas krāsas, dziju, mazliet pamainot rakstu vai tā ritmu, sanāk pilnīgi cita sega.
“Jāmācās vēl ir ļoti daudz, jo aušanā var tikai augt un augt. Tā ir bezgalīga skola, turklāt tas neapnīk. Es šo laiku saucu par renesansi, atdzimšanu latviešu zīmēm un rakstiem, atkal no jauna padarot tos par ierastu ikdienas sastāvdaļu.”
Arī Dainas stellēs pašlaik top kas īpašs:
“Tagad aužu sev Krustpils tautastērpu. Grūtākais būs rakstainā villaine, kas bagāta krāšņiem ornamentiem. Pašas austs tautastērps ir viens manu sapņu piepildījums.”
