Lasīšanas laiks: 4 min
Svarīgi ir saglabāt abonēto drukāto mediju piegādes izmaksu kompensēšanu, trešdien, tiekoties ar Latvijas Preses izdevēju asociācijas un valsts uzņēmuma “Latvijas Pasts” vadību, atzinis satiksmes ministrs Uldis Augulis.
“Nav noslēpums, ka mediju satura pieejamība ir arī stratēģiski nozīmīga nacionālās drošības kontekstā. Nenodrošinot abonēto preses izdevumu piegādi, var veidoties risks ietekmēt sabiedrības tiesības uz objektīvas informācijas pieejamību visā valsts teritorijā. Līdz ar to nav pieļaujama esošā atbalsta samazināšana, kas realitātē ietekmētu preses pieejamību lasītājiem,”
tikšanās laikā norādīja ministrs.
Augulis atzina, ka iepriekšminētais liecina, ka ir svarīgi saglabāt abonēto drukāto mediju piegādes izmaksu kompensēšanu kā būtisku atbalsta formu.
“Vienlaikus iesaistītajām pusēm jādiskutē par atbalsta nodrošināšanu mediju videi kopumā, īpaši presei. Šajā kontekstā gan neatbalstu pozīciju dalīt preses izdevumus pēc kādiem noteiktiem kritērijiem, kas ietekmētu lasītāju tiesības brīvi izvēlēties mediju saturu un līdz ar to sekmētu nevienlīdzību,”
piebilda satiksmes ministrs.
Satiksmes ministrijā (SM) informēja, ka tikšanās laikā iesaistītās puses bija vienisprātis, ka līdz 2019.gada 31.decembrim jāsaglabā patreiz noteiktais abonētās preses izdevumu piegādes kompensēšanas modelis, kas pēc būtības nodrošina preses pieejamību lasītājiem, īpaši lauku reģionos.
Preses izdevēji pauduši bažas par valdībā izskanējušiem priekšlikumiem samazināt finansējumu vai mainīt finansējuma avotu attiecībā uz Pasta likumā noteikto pienākumu no valsts budžeta “Latvijas Pastam” segt zaudējumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem.
Augulis tikšanās laikā uzsvēra, ka SM patlaban izstrādā informatīvo ziņojumu iesniegšanai valdībā par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanu esošajā formā, jo pašreizējais kompensācijas mehānisms nodrošina vienlīdzīgu preses pieejamību visā valstī. Preses izdevēju samaksa par preses piegādāšanas pakalpojumu sniegšanu nesedz lielāko daļu no pakalpojuma sniegšanas izmaksām.
Savukārt preses izdevēji nekavējoties vēlas rast skaidrību par turpmāko regulējumu, jo tas jāņem vērā, noslēdzot abonēto preses piegādes līgumus starp preses izdevējiem un “Latvijas Pastu” līdz abonēšanas kampaņas uzsākšanai. Minēto līgumu nosacījumi atstāj tiešu ietekmi uz preses izdevumu cenu par kādu iedzīvotāji varēs abonēt preses izdevumus 2017.gadam. Pretējā gadījumā nosacījumi, kas mainās, var tikt piemēroti par gadu vēlāk. Asociācijas pārstāvji ministram apliecināja savas bažas, ka atbalsts drukātajiem medijiem kopumā ir nepietiekams un pastāv risks, ka Latvijā šo mediju satura daudzums ekonomisku apsvērumu dēļ nākotnē var nepieļaujami samazināties.
SM vēstīja, ka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu kvalitatīvai sniegšanai, “Latvijas Pasts” jau īstenojis virkni pasākumu un arī turpmāk plāno vairākas kvalitātes uzlabošanas aktivitātes. Ja “Latvijas Pasts” vairs nesaņemtu kompensāciju zaudējumu segšanai, ko rada abonēto preses izdevumu piegāde, preses izdevējiem šīs izmaksas būtu jāsedz pilnā apmērā, kas radītu abonentu skaita krišanos. Tādējādi būtu apdraudēta reģionālo preses izdevēju darbība, rezultātā būtiski pasliktinot sabiedrības informētību par valstī notiekošajām aktualitātēm.
Atbilstoši Pasta likumam abonēto preses izdevumu piegādes radītos zaudējumus “Latvijas Pasts” uzskaita saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izdoto universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, kuras piemērošana “Latvijas Pasts” katru gadu tiek pārbaudīta audita ietvaros, sniedzot par to īpašu ziņojumu.
SM skaidroja, ka iepriekšminēto argumentu dēļ, tikšanās laikā puses vienojās, ka šā brīža tiesiskais regulējums ir optimāls, kas paredz, ka zaudējumus, kas radušies, sniedzot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus, veido starpība starp abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu faktiskajām izmaksām un samaksu, ko veic preses izdevēji “Latvijas Pasts” saskaņā ar normatīviem par abonēto preses izdevumu piegādes cenām, vienlaikus nosakot, ka šo starpību kompensē no valsts budžeta. Minētais regulējums atbilstoši Pasta likumam šādu kārtību paredz līdz 2019.gada 31.decembrim.
Pašlaik drukātajiem medijiem pastāv divi atbalsta veidi – atbalsts abonēto preses izdevumu piegādei un samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme.
Aģentūra BNS iepriekš rakstīja, ka preses izdevumu abonēšanas kampaņas laikā 2016.gadam noformēti 416 353 preses izdevumu abonementi, kas ir par 0,8% vairāk nekā iepriekšējās abonēšanas kampaņas laikā.
“Latvijas Pasts” nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. “Latvijas Pasts ” ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums.
Latvijas Preses izdevēju asociācija ir sabiedriska organizācija, kas veicina drukāto mediju un izdevējdarbības nozares attīstību, liecina informācija asociācijas mājaslapā. Savā darbībā tā aizstāv organizācijas biedru intereses attiecībās ar publiskās varas, sabiedriskajām un privātajām institūcijām.
