Lasīšanas laiks: 4 min
Šī nedēļa Valmierā noslēgsies ar vietējai sporta pasaulei zīmīgu notikumu – “Sportlat Valmieras maratonu”. Tam gatavojoties, daudzi jau paildzinājuši un padarījuši biežākus skriešanas treniņus, tomēr ne visi ar sportu ir uz “Tu”. Portāls “Valmieras Ziņas” izgāja ielās, lai noskaidrotu, kādas attiecības ar sportu ir valmieriešiem un pilsētas viesiem?
Roberts: Aktīvi nesportoju. Nav tā, ka neinteresē, nav arī tā, ka nebūtu laika. Vienkārši – neinteresē. Draugi arī nav aktīvi sportisti.
Anda: Šobrīd ar sportu drīzāk esmu uz „Jūs”. Bērna audzināšana šobrīd ir mans lielākais sports, bet katru dienu sanāk diezgan daudz pastaigāties – no rīta un vakarā. Tās tad arī ir manas sportiskās aktivitātes. Vīrs jau gan skrien un citādi sporto. Vispār jau, man arī patīk dabā atrasties, īpaši, kamēr ir jauks laiks. Droši vien, kad mazais paaugsies, tad jau arī mudināsim sportot. Mums divi puikas ir, tāpēc, visticamāk, sports jau nekur nepazudīs. Valmierā arī netrūkst iespēju sportot.
Ina: Sportoju pārsvarā vasarā – volejbolu spēlēju. Ar skriešanu ir tā, ka to jau regulāri gan ne, bet ir reizes, kad gribas iziet un izskriet kādu riņķīti. Kad uz austiņām iziet un paskrien, tad pēc tam ir tāda laba sajūta, ka esi kaut ko labu sev izdarījis, nevis vienkārši nosēdējis mājās. Valmierā arī ir diezgan daudz vietu, kur paskriet. Šobrīd gan tieši ar draugiem meklējam vietu, kur varētu volejbolu uzspēlēt, bet skriet kur – ir.
Kristīne: Ar sportu praktiski nenodarbojos. Brālim maratonos jūtu līdzi, bet tas arī ir viss. Arī šo svētdien būšu līdzjutēja viņam, kad skries Valmieras maratonā. Man pašai drīzāk patīk pastaigāties pa Pauku priedēm, pa Sajūtu taku un citur, kā brīvdienas, tā dodamies staigāt, nevar jau visu laiku sēdēt mājās.
Laine: Katru dienu sanāk staigāt uz Valmieras Pārgaujas sākumsskolu, meitiņu vedu uz skolu, no skolas, tad viņai balets ir, tad vēl ar basketbolu nodarbojas un vēl ir modernās dejas, man skriešana sanāk tik, cik aizvest uz un no visām šīm aktivitātēm. Vairāk arī es šobrīd īsti neskrienu, jo esmu gaidībās, bet skrienu līdzi septiņgadīgajai meitai, viņa trīs gadus pēc kārtas maratonā piedalās gan Valmierā, gan Siguldā, šogad arī piedalīsies. Katrā ziņā, kustību dzīvē netrūkst. Ja grib, tad iespēju sportot Valmierā netrūkst. Bērniem vispār ir plašs piedāvājums sporta nodarbībām, bet viss ir atkarīgs no vecāku vēlēšanās un viņu iespējām. Citam varbūt ir slinkums to bērnu vest un tad savākt no tām nodarbībām, cits varbūt tiešām nevar izvadāt bet iespēju ziņā – iespējas ir. Ja tam bērnam gribas, tad ir daudz iespēju. Man vecākā meita, piemēram, arī jaunsargos gāja un arī ar basketbolu nodarbojās. Vismaz muļķības galvā nav un neslimo bērni! To uzreiz var just, ja bērni savulaik ir gājuši kādā sporta pulciņa – ir tā sava disciplīna un tomēr arī raksturs.
