Lasīšanas laiks: 3 min
Pēdējo pāris gadu laikā pieaug nesaskaņas, savstarpēji pārmetumi starp ASV un Krieviju. Daži pašmāju politiķi neviltotā izbrīnā šo situāciju abu valstu starpā jau nodēvējuši par jaunu auksto karu.
Pēc definīcijas aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos, atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem. Ekonomiskā cīņa, savstarpējās sankcijas, diplomātu izteikumi un komentāri, sabiedriskās domas ietekmēšana izmantojot mūsdienu medijus – to visu varam redzēt abu valstu attiecībās. Turklāt Sīrijā un Ukrainā katra valsts atbalsta “savējos”.
Varam teikt, ka jauns aukstais karš notiek, turklāt jau no vismaz 2008. gada.
Droši vien, ka ASV un visa Rietumu pasaule pārrēķinājās, ticēdama, ka pēc PSRS sabrukuma Krievija būs demokrātiska. Nekas tāds nenotika, turklāt Putina izpratnē Padomju Savienības sabrukums bija lielākā 20. gadsimta katastrofa. Tā PSRS no lielvalsts statusa atsvieda līdz Brazīlijas un Indijas līmenim, par vienīgo superlielvalsti atstājot ASV. Protams, arī mūsdienu ASV nav tik ietekmīga un varena kā pirms desmit gadiem. Būtiski pieaugusi Ķīnas ekonomiskā un politiskā ietekme. Pasaules politika viennozīmīgi kļuvusi sarežģītāka.
Naftas un gāzes cenu kritums, starptautiskās sankcijas Krievijas ekonomisko situāciju pamazām ietekmē. Jau vairākus gadus valsts budžeta izdevumu daļu “lāpa” ar pensiju fondu uzkrājumu daļu. Nesen bez īpašas publicitātes tika paziņots, ka atlikušo pensiju fondu naudu izlietos Aizsardzības ministrijas budžeta deficīta segšanai. Karadarbība Sīrijā, Krimas un Ukrainas separātistu atbalstīšana nav lēta.
Lai labotu situāciju, Krievijas līderi cenšas sašķelt Eiropas Savienību – varbūt atcels vai vismaz mīkstinās sankcijas?
Attiecībās ar ASV tiek cerēts, ka jaunais prezidents būs labvēlīgāks par esošo. Vajadzētu gan atcerēties, ka, salīdzinot ar saviem priekšgājējiem, Baraks Obama bija gandrīz ļoti iecietīgs pret bijušo lielvaru. Nezin kāpēc, bet daudzi Krievijā uzskata, ka Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu būtu izdevīgāka. Viņš taču savās runās slavējis Putinu kā līderi, piedraudējis neaizstāvēt mazās NATO dalībvalstis. Nezin kāpēc viņi aizmirst iespējamā prezidenta izteikumus, ka krievu lidmašīnas Sīrijā vajadzētu notriekt un vispār Krievijai būtu jāierāda sava vieta.
Tomēr Krievija turpina “spēlēt uz visu banku” – tā paziņoja par radioaktīvā plutonija attīrīšanas pārtraukšanu, turklāt pieprasīja amerikāņiem segt sankciju rezultātā radušos zaudējumos. Pēc būtības sava veida šantāža. Tomēr savulaik pat ķīnieši nebija tik traki, lai uzsāku atomkaru ar ASV, skaidri saprotot, ka uzvarētāju nebūs. Šādi paziņojumi vairāk domāti Krievijas sabiedrībai, nevis amerikāņiem.
Īstu, bet īslaicīgu histēriju izraisīja ASV amatpersonu paziņojumi, ka tiek apsvērti atbildes soļi krievu hakeru uzbrukumiem. Interesantākais ir tas, ka Krievijas augsta līmeņa datorspeciālisti bija spiesti atzīt, ka ASV to var izdarīt, piebilstot, ka krievu kodolraķetes amerikāņi palaist nevarēs, bet visu pārējo principā viņi var ietekmēt.
Ir skaidrs, ka līdz prezidenta vēlēšanām ASV nekas abu valstu attiecībās būtiski nemainīsies. Tāpat skaidrs, ka jaunu un ilgstošu bruņošanās sacensību ar ASV un NATO dalībvalstīm Krievijas ekonomika neizturēs.
Tomēr jāņem vērā, ka Krievija mēģinās dažādā veidā ietekmēt procesus kaimiņvalstīs, tostarp Latvijā. Visticamāk mūs sagaida jauni pavērsieni ekonomiskajā cīņā, mēģinājumi pie varas dabūt sev izdevīgus “noderīgos idiotus”.
