Ašeradens: Valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par OIK likvidēšanu (4)

Lasīšanas laiks: 3 min

Valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kā vēstures paliekas likvidēšanu, šodien, 8.martā, debatēs Saeimā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

To viņš sacīja debatēs par Latvijas Reģionu apvienības iesniegto pieprasījumu par neuzticības izteikšanu Ašeradenam. Saeimas vairākums šo pieprasījumu noraidīja.

Ministrs norādīja, ka EM drīz sasniegs savas OIK sistēmas ierobežošanas iespējas griestus. “Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība nav to gatava tālāk akceptēt. Arī Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas veidotāji aizvien skaļāk runā par atteikšanos no pārrobežu aizliegumiem, daudziem un atšķirīgiem atbalsta mehānismiem un tirgus kropļojošām subsīdijām,” pauda Ašeradens.

Viņš skaidroja, ka zaļā enerģija ir arī planētas nākotne un tās ieviešanai ir jāmeklē inovatīvi, efektīvi un tālredzīgi risinājumi – iespējams, uz tirgus principiem balstīti, nevis finansēti no iedzīvotāju maksājumiem.

“Tādēļ šodien (..) aicinu Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) izveidot augsta līmeņa vietējā un starptautiskā līmeņa ekspertu grupu, iesaistot tajā politiķus, kuras uzdevums būtu meklēt risinājumus un vienoties, kā atteikties no vēsturiski neefektīvās OIK sistēmas un izveidot tādu, kas atbilst sabiedrības nākotnes interesēm,” pauda Ašeradens.

Viņš norādīja, ka OIK kā iedzīvotāju un uzņēmumu maksājums ir jālikvidē, rodot mehānismu, kādā veidā valstij turpmāk attīstīt zaļās enerģijas un atjaunojamo energoresursu ražošanu, pauda politiķis.

Ašeradens arī iezīmēja EM līdz šim paveikto OIK sloga mazināšanā, kopš ministra stāšanās amatā. “Pirmkārt, esam turpinājuši un pabeiguši darbu pie valsts atbalsta saskaņošanas ar Eiropas Komisiju (EK), kas diemžēl nebija izdarīts iepriekš un draudēja valstīm ar nopietnām finansiālām sankcijām,” sacīja politiķis.

Tāpat viņš norādīja, ka ar EK ir saskaņots pārkompensācijas mehānisms, kas ļauj visām atbalstu saņemošajām stacijām noteikt saprātīgu peļņas līmeni. Kapitāla atdeves norma visa perioda laikā ir 9% un mehānisms neparedz peļņu no ES fonda vai valsts subsīdiju naudas, skaidroja ministrs.

“Treškārt, esam saskaņojuši ar EK atbalsta mehānismu energointensīvajiem ražotājiem, novirzot šim mērķim 3,5 miljonus eiro budžeta līdzekļu. Ceturtkārt, atpērkot nākotnes saistības, esam būtiski samazinājuši atbalstu TEC-1 un TEC-2 stacijām, kas ļāvis sabiedrībai šogad samazināt OIK slogu gandrīz par 28%, ļaujot katru gadu ietaupīt 75 miljonus eiro no valsts budžeta un novirzīt tos veselības aprūpei,” akcentēja Ašeradens.

Viņš arī skaidroja, ka, lai nodrošinātu atbalstu energointensīviem ražotājiem, OIK sistēma ir diferencēta pēc pieslēguma jaudas, kas ir ļāvis būtiski uzlabot konkurētspēju šai uzņēmumu grupai. Tāpat ir uzsākusi atbilstības izvērtējumu stacijai, kas pieslēgušās ar samazinātu jaudu. Pārbaužu rezultātā pašlaik ir anulēta 21 atļauja saņemt valsts atbalstu, kas ļāvis nākotnē samazināt kopējās OIK izmaksas par 334 miljoniem eiro, pauda politiķis.

Kā ziņots, LRA pēc tikšanās ar Ašeradenu un viņa risinājumu uzklausīšanas attiecībā uz elektroenerģijas rēķinu samazināšanu nolēma tomēr virzīt parlamentā pieprasījumu par ministra demisiju.

Jau vēstīts, ka jautājums par iespēju prasīt Ašeradena demisiju aktualizējās saistībā ar elektroenerģijas rēķinu pieaugumu pieaugumu daļai iedzīvotāju OIK sistēmas dēļ.

Pēc tam EM notikušajā darba sanāksmē klātesošajiem izdevās rast risinājumus OIK mazināšanai sezonāliem pieslēgumiem un OIK fiksētās daļas mazināšanai, žurnālistiem sacīja Ašeradens.