ARTIS JANSONS: Lielo sporta būvju uzturēšanā ir nepieciešams valsts atbalsts (4)

Valmierā dažu gadu laikā ir tapuši un vēl top vairāki valsts nozīmes sporta objekti. Par to uzturēšanu un attīstību uzticēts gādāt SIA „Vidzemes Olimpiskais centrs”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ARTIS JANSONS intervijā „Valmieras Ziņām” atklāj, kādas problēmas nākas risināt, uzturot lielo sporta infrastruktūru pilsētā. 

Jau ceturto gadu paralēli ikdienas darbam, nodrošinot, lai sportisti un apmeklētāji Vidzemes Olimpiskā centra pārziņā esošajos objektos justos ērti, sekojām līdzi būvniecības procesam peldbaseina kompleksā un nu arī Jāņa Daliņa stadionā, iesaistoties lielo būvobjektu tapšanā ar padomdevēja tiesībām, kā nākamajiem objektu apsaimniekotājiem.

Sadarbojamies ar būvniekiem, lai jaunā sporta infrastruktūra stadionā un manēžā atbilstu augsta līmeņa treniņu un sacensību bāzes standartiem. Jau pašlaik plānojam darba organizāciju, nepieciešamo apkopes tehnika, lai no pirmās dienas, kad stadiona komplekss būs nodots ekspluatācijā, varētu veiksmīgi strādāt.

Esam sākuši plānot arī universālās sporta zāles un ledus halles sporta kompleksa rekonstrukciju Rīgas ielā. Sporta komplekss darbojas jau 15 gadu. Jāsaka paldies darbiniekiem un tehniskajam direktoram Zigmundam Ezergailim, pati ēka un tehnika ir uzturēta labā kārtībā, taču laiks dara savu. Tādēļ ir jādomā par ēkas energoefektivitātes uzlabošanu, ārsienu siltināšanu un jaunu, energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanu, kā arī ledus saldēšanas iekārtu savlaicīgu nomaiņu, negaidot, kad esošās pārstās darboties. Meklējam iespējas piesaistīt finansējumu šiem darbiem. Ēkas energoefektivitātes uzlabošanai ceram piesaistīt ES fondu finansējumu, taču ļoti būtisks ir arī valsts atbalsts.

Tā kā esam Vidzemes Olimpiskais centrs, kura pakalpojumus izmanto visi Vidzemes iedzīvotāji, valsts pienākums būtu piedalīties šāda sporta objekta uzturēšanā.

Par to arī runāšu tuvākajā valsts lielo Olimpisko centru un Latvijas Olimpiskās komitejas sanāksmē. Šis jautājums ir aktuāls visām pašvaldībām, kurās atrodas lielie Olimpiskie centri. Reģionos iedzīvotāju skaits un maksātspēja nav pietiekama, lai varētu nodrošināt Olimpisko centru rentabilitāti, jo izdevumi šo lielo sporta kompleksu izturēšanai ir ievērojami. Piemēram, Vidzemes Olimpiskajā centrā, ziemā, apkures un elektrības izmaksas vien ir ap 60 000  eiro mēnesī.

Valsts iegulda daudzus miljonus, lai uzbūvētu lielos sporta objektus, bet tad paiet malā. Kamēr sporta kompleksi ir jauni, var veiksmīgi darboties, taču gadi iet, mainās sporta veidu prasības un noteikumi, sporta zāles nolietojas un ir jāatrod līdzekļi to renovācijai un uzlabojumiem.

Nedomāju, ka šādi sporta kompleksi ir mazāk svarīgi valsts nozīmes objekti, kā piemēram teātri vai operas nams, kas saņem no valsts vairāku miljonu dotācijas ik gadu.

Kāda būs jaunās BMX trases nākotne?

Valmierā ir uzbūvēta augsta līmeņa BMX trase, taču jebkura sporta veida jauda ir atkarīga no cilvēkiem, kas tajā darbojas. Vidzemes Olimpiskais centrs ir šīs trases apsaimniekotājs, mūsu pienākums ir uzturēt to labā tehniskā kārtībā.

Kā šī trase attīstīsies, cik daudz sportistu šeit trenēsies, cik daudz un kāda līmeņa sacensības šeit notiks, tas vairāk ir BMX sabiedrības un Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ziņā.

Novēlu BMX saimei, treneriem saticību un sadarbību vienojoties par kopīgu vīziju sporta veida attīstībai un mērķiem!

Kā vērtējat pagājušo sezonu Sajūtu parkā?

Sajūtu parkā vasaras sezonā, labos laika apstākļos, apmeklētāju netrūkst. Vidēji, ik vasaru, Sajūtu parkā viesojas ap 20 000 apmeklētāju, tas ir labs ekonomiskais pienesums Vidzemes Olimpiskā centram, gan arī Valmieras pilsētai.

Aktīvi meklējam papildus iespējas, kas palīdzētu uzturēt lielos sporta kompleksus. Ceram, ka nākotnē Sajūtu parka ieņēmumi palīdzēs līdzsvarot jaunceļamā J. Daliņa stadiona sporta kompleksa finanšu rādītājus. Plānojam arī turpmāk, soli pa solim, attīstīt Sajūtu parku, piedāvājot apmeklētājiem jaunas izklaides iespējas. Nākamgad esam iecerējuši izveidot jaunu tīklu kuba atrakciju bērniem.

Sajūtu parkam, peldbaseina kompleksam un ledus hallei arvien domājam par jaunu klientu piesaisti. Mūsu galvenā mērķauditorija ir Vidzemes un Latvijas iedzīvotāji, kā arī klienti no Dienvidigaunijas.

Jau trešo gadu mēs mērķtiecīgi strādājam ar kaimiņu zemes auditoriju, informējot to par aktīvā tūrisma iespējām Valmierā. Viens no mūsu reklāmas saukļiem igauņu auditorijai ir „Valmiera nav tik tālu, kā jūs domājat”. Mums ir savs darbinieks Igaunijā, kas publicē informāciju dažādos mēdijos un sociālajos tīklos. Pašlaik sadarbībā ar “Valmiermuižas alus”, atpūtas kompleksu „Avoti” un tirdzniecības centru „Valleta” veidojam arī jaunus kolektīvus piedāvājumus tūrisma veicināšanai Valmierā un tās apkārtnē, no kā ieguvēji būsim ne tikai mēs, bet arī citi Valmieras puses uzņēmumi. Jo vairāk interesantu galamērķu varam piedāvāt, jo lielāka interese potenciālajiem ceļotājiem atbraukt uz Valmieru.

Kā Vidzemes Olimpiskā centra ikdienu varētu mainīt plānotā administratīvi  teritoriālā Reforma?

Nedomāju, ka reforma kā īpaši ietekmēs Olimpiskā centra darbu, lielākie ieguvēji būs plānotā Valmieras novada iedzīvotāji, un jo īpaši bērni.

Piemēram, Valmieras novada iedzīvotāji tad varēs izmantot valmieriešiem paredzētās atlaides peldbaseina, Sajūtu parka un slidotavas apmeklējumiem, savukārt novada bērnudārzi un sākumskolas iekļautos Valmieras pilsētas realizētajās piecu gadu peldēšanas apmācības un viena gada slidošanas apmācības bezmaksas programmās, kā arī novada sporta skolas iekļautos mūsu Sporta veselības centra piedāvātajās jauno sportistu fizioterapijas un sporta rehabilitācijas programmās!