Valmieras Ziņas

ARTIS JANSONS: Lielo sporta būvju uzturēšanā ir nepieciešams valsts atbalsts (7)

Lasīšanas laiks: 4 min

Valmierā dažu gadu laikā ir tapuši un vēl top vairāki valsts nozīmes sporta objekti. Par to uzturēšanu un attīstību uzticēts gādāt SIA „Vidzemes Olimpiskais centrs”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ARTIS JANSONS intervijā „Valmieras Ziņām” atklāj, kādas problēmas nākas risināt, uzturot lielo sporta infrastruktūru pilsētā. 

Jau ceturto gadu paralēli ikdienas darbam, nodrošinot, lai sportisti un apmeklētāji Vidzemes Olimpiskā centra pārziņā esošajos objektos justos ērti, sekojām līdzi būvniecības procesam peldbaseina kompleksā un nu arī Jāņa Daliņa stadionā, iesaistoties lielo būvobjektu tapšanā ar padomdevēja tiesībām, kā nākamajiem objektu apsaimniekotājiem.

Sadarbojamies ar būvniekiem, lai jaunā sporta infrastruktūra stadionā un manēžā atbilstu augsta līmeņa treniņu un sacensību bāzes standartiem. Jau pašlaik plānojam darba organizāciju, nepieciešamo apkopes tehnika, lai no pirmās dienas, kad stadiona komplekss būs nodots ekspluatācijā, varētu veiksmīgi strādāt.

Esam sākuši plānot arī universālās sporta zāles un ledus halles sporta kompleksa rekonstrukciju Rīgas ielā. Sporta komplekss darbojas jau 15 gadu. Jāsaka paldies darbiniekiem un tehniskajam direktoram Zigmundam Ezergailim, pati ēka un tehnika ir uzturēta labā kārtībā, taču laiks dara savu. Tādēļ ir jādomā par ēkas energoefektivitātes uzlabošanu, ārsienu siltināšanu un jaunu, energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanu, kā arī ledus saldēšanas iekārtu savlaicīgu nomaiņu, negaidot, kad esošās pārstās darboties. Meklējam iespējas piesaistīt finansējumu šiem darbiem. Ēkas energoefektivitātes uzlabošanai ceram piesaistīt ES fondu finansējumu, taču ļoti būtisks ir arī valsts atbalsts.

Tā kā esam Vidzemes Olimpiskais centrs, kura pakalpojumus izmanto visi Vidzemes iedzīvotāji, valsts pienākums būtu piedalīties šāda sporta objekta uzturēšanā.

Par to arī runāšu tuvākajā valsts lielo Olimpisko centru un Latvijas Olimpiskās komitejas sanāksmē. Šis jautājums ir aktuāls visām pašvaldībām, kurās atrodas lielie Olimpiskie centri. Reģionos iedzīvotāju skaits un maksātspēja nav pietiekama, lai varētu nodrošināt Olimpisko centru rentabilitāti, jo izdevumi šo lielo sporta kompleksu izturēšanai ir ievērojami. Piemēram, Vidzemes Olimpiskajā centrā, ziemā, apkures un elektrības izmaksas vien ir ap 60 000  eiro mēnesī.

Valsts iegulda daudzus miljonus, lai uzbūvētu lielos sporta objektus, bet tad paiet malā. Kamēr sporta kompleksi ir jauni, var veiksmīgi darboties, taču gadi iet, mainās sporta veidu prasības un noteikumi, sporta zāles nolietojas un ir jāatrod līdzekļi to renovācijai un uzlabojumiem.

Nedomāju, ka šādi sporta kompleksi ir mazāk svarīgi valsts nozīmes objekti, kā piemēram teātri vai operas nams, kas saņem no valsts vairāku miljonu dotācijas ik gadu.

Kāda būs jaunās BMX trases nākotne?

Valmierā ir uzbūvēta augsta līmeņa BMX trase, taču jebkura sporta veida jauda ir atkarīga no cilvēkiem, kas tajā darbojas. Vidzemes Olimpiskais centrs ir šīs trases apsaimniekotājs, mūsu pienākums ir uzturēt to labā tehniskā kārtībā.

Kā šī trase attīstīsies, cik daudz sportistu šeit trenēsies, cik daudz un kāda līmeņa sacensības šeit notiks, tas vairāk ir BMX sabiedrības un Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ziņā.

Novēlu BMX saimei, treneriem saticību un sadarbību vienojoties par kopīgu vīziju sporta veida attīstībai un mērķiem!

Kā vērtējat pagājušo sezonu Sajūtu parkā?

Sajūtu parkā vasaras sezonā, labos laika apstākļos, apmeklētāju netrūkst. Vidēji, ik vasaru, Sajūtu parkā viesojas ap 20 000 apmeklētāju, tas ir labs ekonomiskais pienesums Vidzemes Olimpiskā centram, gan arī Valmieras pilsētai.

Aktīvi meklējam papildus iespējas, kas palīdzētu uzturēt lielos sporta kompleksus. Ceram, ka nākotnē Sajūtu parka ieņēmumi palīdzēs līdzsvarot jaunceļamā J. Daliņa stadiona sporta kompleksa finanšu rādītājus. Plānojam arī turpmāk, soli pa solim, attīstīt Sajūtu parku, piedāvājot apmeklētājiem jaunas izklaides iespējas. Nākamgad esam iecerējuši izveidot jaunu tīklu kuba atrakciju bērniem.

Sajūtu parkam, peldbaseina kompleksam un ledus hallei arvien domājam par jaunu klientu piesaisti. Mūsu galvenā mērķauditorija ir Vidzemes un Latvijas iedzīvotāji, kā arī klienti no Dienvidigaunijas.

Jau trešo gadu mēs mērķtiecīgi strādājam ar kaimiņu zemes auditoriju, informējot to par aktīvā tūrisma iespējām Valmierā. Viens no mūsu reklāmas saukļiem igauņu auditorijai ir „Valmiera nav tik tālu, kā jūs domājat”. Mums ir savs darbinieks Igaunijā, kas publicē informāciju dažādos mēdijos un sociālajos tīklos. Pašlaik sadarbībā ar “Valmiermuižas alus”, atpūtas kompleksu „Avoti” un tirdzniecības centru „Valleta” veidojam arī jaunus kolektīvus piedāvājumus tūrisma veicināšanai Valmierā un tās apkārtnē, no kā ieguvēji būsim ne tikai mēs, bet arī citi Valmieras puses uzņēmumi. Jo vairāk interesantu galamērķu varam piedāvāt, jo lielāka interese potenciālajiem ceļotājiem atbraukt uz Valmieru.

Kā Vidzemes Olimpiskā centra ikdienu varētu mainīt plānotā administratīvi  teritoriālā Reforma?

Nedomāju, ka reforma kā īpaši ietekmēs Olimpiskā centra darbu, lielākie ieguvēji būs plānotā Valmieras novada iedzīvotāji, un jo īpaši bērni.

Piemēram, Valmieras novada iedzīvotāji tad varēs izmantot valmieriešiem paredzētās atlaides peldbaseina, Sajūtu parka un slidotavas apmeklējumiem, savukārt novada bērnudārzi un sākumskolas iekļautos Valmieras pilsētas realizētajās piecu gadu peldēšanas apmācības un viena gada slidošanas apmācības bezmaksas programmās, kā arī novada sporta skolas iekļautos mūsu Sporta veselības centra piedāvātajās jauno sportistu fizioterapijas un sporta rehabilitācijas programmās!

    janis kalnins - 07.11.2019

    kadel olimpiskaja centra sporta veids nr 1 ir florbols kas nav olimpiskais sporta veids un tuvakaja nakotne nebus

      Vidzemes Olimpiskais centrs - 11.11.2019

      Nāksies nepiekrist, ka kāds sporta veids pie mums būtu aktīvāks par citiem. Vienlīdz aktīvi un redzami darbojas arī futbols, basketbols un hokejs – lielākajā daļā sporta veidu ir virslīgas komandas un notiek Latvijas/Baltijas līmeņa spēles, kā arī ikdienā pie mums trenējas vairāku komandu sporta veidu jaunieši un florbols nav vispopulārākais.
      Valmieras Bērnu Sporta skolas komandu sporta veidu grupās startējošo jauniešu skaits: Basketbols-272, futbols-142, florbols-131, hokejs-87
      Iespējams, florbolistus redzat ”vairāk”, jo florbolistiem VOC ir pamata darbošanās bāze (vienīgā vieta), savukārt basketbola nodaļa darbojas vēl 3 skolās, futbola nodaļa ziemas periodā 2 skolās.

      janis kalnins - 11.11.2019

      ja bet sporta karaliene vieglatletika trenejas vidzemas slimnicas koriDOROS

    Iveta Gudeta - 11.11.2019

    Nav saprotams kāpēc Valmierai nepieciešamas tik grandiozas būves. Vai ir pētīts to noslogojums? Tas sabiedrībai pārdomām.

      arminos - 30.11.2019

      Pareizi,katrā pilsētā virs 3000 iedz pa sporta hallei un peldbaseinam1

      leo - 27.12.2019

      Jāpiekrīt, pašvaldība zemāka līmeņa darbiniekiem maksā tuvu minimālai algai, bet sporta būves iegulda milzu naudas, kuras izmanto salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits. Nabadzīgai valstij nevajag trakot kultūras un sporta virziena, bet gan pildīt savus tiešos pienākumus, profesionālam sportam jābūt klubu paspārnē, kur vecāki sūta savus bērnus, var atļauties no saviem ienākumiem samaksāt. Atbalstāms būtu sports skolās un tautas sports brīvā daba atbilstoši laika apstākļiem. Bet tā ir PSRS mantotā socialisma politika, kur tautai aiztaisa muti ar vairākiem nevajadzīgiem bonusiem, par pašu galveno aizmirstot, jo tas ir lētak, neka samaksāt cilvēku cienīgas algas. Tāpat caur nopirktiem medijiem publicēt slavinošus rakstus, tai skaitā Valmieras mediji atgādina 30 gadus nemainīgu politiku, nekas slikts par esošo varu.:)))))))

    Dace - 18.12.2019

    Es arī varētu pievienoties jana kalnina jautājumam par vieglatlētikas treniņiem – vai tiešām, pie šādas sporta būvju attīstības Valmierā, tiešām ir normāli, ka jaunie vieglatlēti jau otro gadu iespiesti Vidzemes slimnīcas zālītē un koridoros? Es saprotu ka kaut kad jau būs stadions ar halli, bet bērns jau aug un trenējas pašreizējā brīdī, nevis pēc 3 gadiem. Malači Sporta skola, ka ir sadarbība ar igauņiem par treninu bāzes nodrošināšanu. Bet VOC vieta neatrodas:(

Vairāk par mums uzzināsi šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/personals VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS (reģ. Nr. 90000069281) izsludina konkursu uz Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Otrās juridisko personu parādu atgūšanas daļas galvenā nodokļu inspektora ierēdņa amatu (2 vakances uz nenoteiktu laiku un 1 vakance uz noteiktu laiku) Ar iespēju strādāt Valmierā, Madonā, Cēsīs, Balvos, Daugavpilī vai Rīgā. Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes kompetencē ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pamatdarbības un atbalsta funkcijas īstenošana labprātīgas nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto obligāto maksājumu un tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām noteikto maksājumu saistību izpildes, aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontroles, atbalsta un nodokļu parādu piedziņas jomā. Ja vēlies ieguldīt savas zināšanas un prasmes interesantā un dinamiskā vidē un ikdienā pildīt darba pienākumus, kas saistīti ar nodokļu maksātāju nesavlaicīgu norēķināšanu ar valsts budžetu, konkrētas situācijas analīzi un risinājumu piedāvāšanu, vienojoties ar parādnieku par parāda atmaksu, vai nodokļu parādu atgūšanas procesa uzsākšanu parādniekam, piesakies! Obligātās prasības: vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā (koledža) izglītība; zināšanas nodokļu normatīvajos aktos; atbilstība likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām*; nevainojama reputācija. Ja Tev piemīt kāda no šādām īpašībām, mēs Tevi gaidām Otrās juridisko personu parādu atgūšanas daļā: esi nosvērts; patīk meklēt risinājumus; spēj sekot līdzi informācijai; proti analizēt informāciju; atbildīgi risini izveidojušos situāciju; saskati likumsakarības; strādā ar datoru un programmām; komunicē ar jebkuru personu. Tev ikdienā būs šādi pienākumi: jākomunicē ar nodokļu maksātājiem attālināti vai rakstiski; jārīko un jāpiedalās attālinātajās tikšanās ar nodokļu maksātājiem; jāgatavo pieprasījumi un rīkojumi nodokļu maksātājiem, iestādēm un organizācijām; jāstrādā ar informācijas sistēmām un jāiegūst informācija par nodokļu maksātāju; jāanalizē nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība; jāvērtē finanšu dokumenti, jāapkopo informācija un jāgatavo argumentēti lēmumu projekti; jāsadarbojas ar kolēģiem. Mēs piedāvājam: Stabilu atalgojumu, mēnešalga no 1130 līdz 1388 EUR (bruto), pārbaudes laikā līdz 1200 EUR, atkarībā no Tavas profesionālās pieredzes ilguma attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā;. Tev būs sociālās garantijas. Apdrošināšanas polisi. Brīvas papildus dienas (papildatvaļinājuma dienas). Iespēju strādāt mūsdienīgā darba vidē. Labas izaugsmes iespējas. Ieguldīt savas zināšanas un prasmes. Tavs darbs būs novērtēts no kolēģu un vadības puses. Ātri apgūt darba pienākumus. Teicamu kolektīvu. Elastīgu un ērtu darba laiku. Priekšrocības pretendentam ar: ˗ pirmā līmeņa profesionālo augstāko (koledža) izglītību ekonomikā vai komerczinībās un administrēšanā vai tiesību zinātnē. Ierēdņa dienesta vieta: Beātes iela 49, Valmiera; Raiņa iela 3, Madona; Kr.Valdemāra iela 2, Cēsis; Brīvības iela 81, Balvi; Rīgas iela 4/6, Daugavpils; Talejas iela 1, Rīga Pieteikuma vēstuli, dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum Vitae (CV)), izglītību apliecinoša dokumenta kopiju 20 dienu laikā no šī sludinājuma publicēšanas Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā lūdzam nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam, Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978, vai uz e-pasta adresi VID.konkursi@vid.gov.lv ar norādi “Konkurss uz NNVP_2JPPAD_GNI_norādi pašvaldību_Vards_Uzvards”. Pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, lūdzam pievienot dokumentu par tās akadēmisko atzīšanu Latvijā. Piesakot savu kandidatūru vakantajam ierēdņa amatam, pretendents apliecina, ka atbilst likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.panta 1. un 2.punktu, informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu kvalitatīvu atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā. Personas datu apstrādes pārzinis ir VID Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978, tālr.+371 67122633; datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija: datuaizsardziba@vid.gov.lv, tālr. +371 67122658, +371 67122660. Papildu informāciju par personas datu apstrādi un par atlases procesa privātuma politiku VID ir pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļās: Personas datu apstrāde VID un Atlases procesa privātuma politika. Jautājumos par amata pienākumiem zvani uz tālruņa numuru +371 67123733. Ja Tev ir neskaidrības par konkursu, zvani uz tālruņa numuru +371 67122633 vai uzdod savu jautājumu, rakstot uz e-pasta adresi VID.konkursi@vid.gov.lv ar norādi “Jautājums par konkursu”. *Šā panta pirmās daļas 4. punkts neattiecas uz personu, kura pretendē uz ierēdņa amatu, kas ir vakants uz noteiktu laiku. Profesija: GALVENAIS NODOKĻU INSPEKTORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Beātes iela 49, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 3 Aktuāla līdz: 2025-07-28 Kontaktpersona: vid.konkursi@vid.gov.lv, 67122633

Mūsu partneri