Lasīšanas laiks: 3 min
Ceturtdien, 28.aprīlī, Vidzemes Augstskolā notiek sadarbības saiets “LV 100 reģionu iespēlēšanās”, aicinot jauniešus kļūt par Latvijas valsts simtgades svinību veidotājiem Vidzemē.
“Tā ir dzimšanas diena mums visiem. Var teikt, ka esam izredzētie, jo varam piedzīvot šo nozīmīgo jubileju, turklāt to kopīgi veidot, tāpēc arī Latvijas valsts 100. dzimšanas dienas moto ir “Es esmu Latvija”. Dzimšanas diena būs ļoti daudzveidīga, tieši tāda, kādu to veidosim mēs katrs.
Vēlamies, lai tā ir tuva katram. Tāpat kā mūsu pašu dzimšanas dienās, kad izsakām pateicību tuviniekiem, uzpošam māju, paši rotājamies, aicinām ciemos draugus un radus – šādi būtu jādomā arī par Latvijas jubilejas svinēšanu,” klātesošos uzrunāja Jolanta Borīte, Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja.
Pasākuma laikā organizatori iepazīstināja ar jau notiekošajām iniciatīvām un klātesošo iespējamo iesaisti tajos. Piemēram, ziedot brīvās stundas jubilejas svinību organizēšanai, iesaistīties “Baltā galdauta svētkos”, veikt kādu labu darbu un iepriecināt līdzcilvēkus Labo darbu nedēļā, izpētīt savu dzimtas koku, iestādīt ozolu, apceļot Latviju, dalīties stāstos par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem u.tml.
“Mūsu komitejas galvenie vārdi ir “rīcība” un “jaunietis”. Iesaistāmies ar jauniešu iniciatīvām, lai paši veidotu savas valsts simtgades pasākumus. Lai to paveiktu, sapratām, ka jādodas uz dažādiem Latvijas reģioniem. Latgalē dominē vietējais patriotisms, vēlme palīdzēt vecajiem ļaudīm, Zemgalē ir vēlme rīkot plaša mēroga festivālus, Kurzemē jaunieši grib Latvijas mēroga lielos pasākumus pielāgot un rīkot arī savā reģionā. Jauniešu domas ir dažādas, bet pamatprincips visur ir viens – mēs gribam veidot savas valsts svētkus,”
pastāstīja Artūrs Kurbatovs, Jauniešu rīcības komitejas pārstāvis.
“Svarīgākais, lai jaunieši apzinās, ka katrs mēs varam kaut ko darīt – lieli vai mazi svētki, tam nav nozīmes. Piemēram, 4.maijā gaidāmie “Baltā galdauta” svētki – te var piedalīties visi, kuri vēlas, un svētkus rīkot tādus, kādus paši vēlas. Cik dažādi ir Latvijas iedzīvotāji, tik dažādiem pasākumiem vajadzētu būt, godinot Latvijas simtgadi. Latviju mēs veidojam katrs pats,”
pastāstīja, Linda Vaškevica-Veita, Jauniešu rīcības komitejas pārstāve, papildinot, ka būtu svarīgi, lai iedzīvotāji šīs tradīcijas turpinātu arī pēc svinībām.
Arī jaunieši Valmierā izteica savas ieceres, kuras apspriestas, kopīgi meklējot veidus, kā idejas labāk realizēt. Valmierā jaunieši piedāvāja, godinot valsts simbolus, rīkot Latvijas nacionālo karnevālu, rīkot brīvdabas izrādes, kokļu svētkus, aicināt interesentus līdzdarboties tautas instrumentu veidošanas meistardarbnīcās, Lielo Talku rīkot divas reizes gadā, piedāvāt iespēju, esot laivā ezerā, klausīties mūzikas un dabas skaņās īpašos pasākumos, aptverot ezerus dažādās vietās Latvijā, radīt pilsētu un novadu ģerboņus no svecēm, rīkot sporta dienu visa vecuma cilvēkiem četras reizes gadā, “Cēsu stiprinieks” pasākuma ideju realizēt arī citās pilsētās, atbalstīt ideju un veidus katram interesentam iekopt savu dārziņu, kopīgi veidot dzimšanas dienas torti, bērniem saistošā veidā stāstīt par Latvijas vēsturi un rīkot 100 kilometru skrējienu.
Sadarbības saieti būs notikuši visos Latvijas reģionos – Zemgalē, Kurzemē, Latgalē un Vidzemē, maijā tie plānoti Rīgā, un tos organizē “LV100 Jauniešu rīcības komiteja”.
