Lasīšanas laiks: 3 min
Mājsaimniecības Latvijā savu finansiālo situāciju vērtē piesardzīgi, pavēstīja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz institūta veiktās aptaujas datiem.
Viņa informēja, ka aptaujā 52% respondentu atzinuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija šogad nav mainījusies, 24% norādījuši, ka tā ir uzlabojusies, bet 22% minējuši, ka tā ir pasliktinājusies. Piesardzīguma pamatā ir pārtikas tēriņu, transporta un mājokļa izdevumu pieaugums, kā arī likumu izmaiņu negatīvā ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem.
Pēc aptaujas datiem, 2018. gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinoši biežāk finanšu situācija uzlabojusies Kurzemē, Vidzemē un Rīgā dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 34 gadiem (35%) un respondentiem ar augstiem ienākumiem (33%). Finanšu situācijas vērtējumā negatīvāki ir vīrieši un iedzīvotāji virs 45 gadu vecuma.
Kropa atzīmēja, ka, tāpat kā pērn, kad tika veikts līdzīgs pētījums, arī šobrīd vienīgais faktors, kas pozitīvi ietekmējis mājsaimniecību finanšu situāciju, ir ienākumu izmaiņas, proti, 73% iedzīvotāju tie auguši vai palikuši nemainīgi. Mēreni negatīvas pārmaiņas, kas atspoguļojušās arī kopējā rocībā, iedzīvotāji pusgada laikā piedzīvojuši saistībā ar drošību par savu darbavietu, valsts un pašvaldību pabalstu apmēru un to pieejamību, kopējo parādu līmeni, uzkrājumu apmēru un spēju “savilkt galus” mēneša beigās. Visbūtiskākos robus Latvijas ģimeņu maciņos šogad iecirtuši pieaugušie ikmēneša izdevumi par mājokli, transportu, pārtiku, kā arī izmaiņas likumos, kas radījušas sadārdzinājumu, piemēram, akcīzes precēm. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šo faktoru negatīvā ietekme uz mājsaimniecību budžetu lielākoties ir sarukusi.
Tajā pašā laikā viņa informēja, lai gan 2018. gads ir sācies ne tikai ar ienākumu, bet arī izdevumu pieaugumu, Latvijas iedzīvotāji arvien optimistiskāk lūkojas nākotnē, prognozējot, ka nākamo sešu mēnešu laikā mājsaimniecību rocība augs vai vismaz paliks nemainīga. Vienlaikus aptaujā 25% atzinuši, ka nākamā pusgada laikā nāksies savilkt ciešāk jostas, jo finanšu iespējas varētu pasliktināties. Vēl 2017. gada nogalē šādu negatīvu prognozi izteica teju trešdaļa aptaujāto.
Pēc aptaujas datiem, iedzīvotāji, kuru finanšu situācija pēdējā pusgadā ir uzlabojusies, biežāk prognozē, ka tā uzlabosies arī nākamajā pusgadā, turpretī tie, kuru finanšu situācija pasliktinājās, lielākoties arī uz nākamo pusgadu skatās pesimistiski. Domājot par mājsaimniecības finanšu situāciju nākotnē, pesimistiskāki ir vīrieši, Kurzemē un Latgalē dzīvojošie, kā arī gados vecākie Latvijas iedzīvotāji.
“Iedzīvotāju noskaņojums norāda uz piesardzīgumu un mērenību gan vērtējumā par ģimenes finanšu situāciju aizvadītajā pusgadā, gan arī nākotnes prognozēs. Nenoliedzami, šis gads ir dažādu notikumu bagāts, un tas prasa laiku adaptēties. Plašā nodokļu reforma lielai daļai strādājošo sniedz algas pielikumu, tomēr ar papildus nosacījumiem – jo lielāki ienākumi, jo augstāks nodokļu slogs, savukārt zemāku ienākumu pelnītāji ar apgādājamiem pieaugumu pat nesajūt, vairākos darbos nodarbinātajiem var veidoties nodokļu parāds u.c. aspekti. Tikmēr likumdošanas izmaiņu rezultātā radītais izdevumu pieaugums, piemēram, par degvielu ikdienā atsaucas uz daudziem maciņiem, ko iedzīvotāji izjūt spēcīgāk un attiecīgi arī vērtē negatīvi. Kopumā redzams arī gana skeptisks vērtējums par likumdošanas izmaiņām un to ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem – lielāka sabiedrības daļa šajā jomā paveikto vērtē negatīvi (36%), nevis pozitīvi (27%),” teica Kropa.
Aptauja veikta 2018. gada jūnijā sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1000 respondentu izlasi vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
