Lasīšanas laiks: 5 min
Nu jau gandrīz divus mēnešus Latvijas izglītības iestāžu 7.-12.klašu skolēni mācās attālināti un apgūst mācību saturu ar mūsdienu IT tehnoloģiju palīdzību. Mobilais telefons, planšete un dators kopš 2020. gada marta ieguvuši nesalīdzināmi praktiskāku nozīmi skolēna dzīvē. Vēl tikai februārī daudzi izmisuši vecāki visā pasaulē ar cerībām mēģināja pārvērst savu atvašu izklaides tehnoloģijas par mācību procesa darbarīku, meklējuši atbalstu un padomu, sākot no speciālistiem līdz brīžiem ļoti “gudriem” viedokļiem sociālajos tīklos.
Un pēkšņi kādu dienu jaunatne pati sāka sūdzēties, ka nu ir par daudz un ka
vairs nav nekādas vēlmes pat spēlēt datorspēles.
Neviens par to februārī pat iedomāties nespēja! Un tad daudzi mūsu dzīves aspekti, vērtības un prioritātes mainījās. No marta līdz pat jūnijam gan valsts vadītāji, gan vienkāršie cilvēki bija izsmēluši visus savus argumentus “PAR” un “PRET” attālināto mācību procesu, rīkojot gan klātienes, gan modernas attālinātās diskusijas, kuras atkarībā no iekšējās inteliģences līmeņa, ir bijušas ļoti bagātas ar epitetiem, brīžiem ļoti pārdomātiem un argumentētiem viedokļiem, brīžiem pārpildītas ar dvēseles sāpēm un brīžiem apzināti provokatīvām un rupjām apziņas izpausmēm.
Un pienāca oktobris. Likumsakarīgs valdības lēmums par attālinātā mācību procesa ieviešanu vairs nevienu nepārsteidza. Vēl pēdējie izmisuma emociju atspulgi parādījās sociālajos tīklos, uz brīdi atdzīvojās kaislības TV ekrānos, bet
visi ļoti ātri saprata, ka būs jāstrādā attālinātā režīmā.
No „uzkāpšanas uz grābekļiem”, kas pavasarī tika bagātīgi izmētāti, gribēja izvairīties visi. Ārkārtīgi straujā situācijas attīstība Latvijas skolām pārvērtusies par īstu murgu. Emocijas, spriedze, tehnikas un brīžiem prasmju trūkums, nepielāgots mācību saturs, skolotāju un skolēnu pārslodze, vecāku pārvēršanās par vēl lielākiem multispeciālistiem, pievienojot arī privātskolotāja prasmes, un daudzi citi izaicinājumi.
Katra izglītības iestāde, tajā skaitā Valmieras 2.vidusskola, izvērtēja pirmo dziļo pieredzi attālinātā mācību procesa realizācijā. Skolotāju, vecāku un skolēnu aptaujas ļāva vispusīgi izvērtēt situāciju. Izanalizējot visus faktorus iesaistīto respondentu viedoklī, bijām pārsteigti par vienprātību un
tāpēc bijām pārliecināti, ka VIDEOSTUNDU organizēšana ir nepieciešama!
Pavasara eksperimenti ar mācību satura pielāgošanu attālinātam mācību procesam nospēlēja savu tik ļoti svarīgo lomu. Neskaitāmas daudzveidīgās darba lapas, elektronisko platformu izmantošana, komunikācija ar e-pastu, īsziņu, WhatsApp un citu servisu palīdzību, uzdevumu gatavošana, izmantojot darba burtnīcas, grāmatas elektroniskās enciklopēdijas un citus resursus… It kā visa kā ir ļoti daudz! Bet kaut kas pietrūkst!
Pietrūkst komunikācijas ar skolotāju!
Lai cik arī labi skolēnam nebūtu attīstītas pašvadītās mācīšanās prasmes, skolotāja lomas svarīgumu kvalitatīvā mācību procesa nodrošināšanā neviens nevar noliegt. Un, ja mēs sākam domāt nevis par vidusskolas posmu, bet īpaši par pamatskolas posmu, tad šī loma ļoti bieži ir par pamatu sekmīgam mācību procesam. Tāpēc Valmieras 2.vidusskolas lēmums par to, ka
100% visas mācību stundas notiks video tiešsaistē, bija visatbilstošākais risinājums, lai nodrošinātu maksimālu izglītības procesa efektivitāti un kvalitāti attālinātā mācību procesa realizācijas laikā.
Visi skaidri apzinās skolotāju lomu mācību procesā. Tā ir ne tikai banālā komunikācijas prasmju attīstīšana, tā ir tik ļoti svarīgā mācību satura skaidrošana, piemēri un sasaiste ar dzīvi, tūlītējā atgriezeniskā saite no skolotāja puses un iespēja skolotājam saņemt atgriezenisko saiti no skolēnu puses, iespēja skolēniem maksimāli sadarboties gan ar skolotāju, gan ar klasesbiedriem, risinot, diskutējot veicot t.sk. praktiskos uzdevumus. Un arī tāpēc tapa mūsu skolas prasība visiem skolēniem, kuriem ir tehniskais nodrošinājums, pieslēgties video stundai gan ar videoattēlu, gan ar skaņu. Gandrīz īsta mācību stunda! Šādi skolotājs, redzot katru skolēnu, ir spējīgs sniegt pilnvērtīgu atbalstu gan talantīgajam skolēnam, gan skolēnam, kam ir grūtības mācību procesā. Skolotājs, redzot skolēnu emocijas, ieinteresētību darba procesā, var to veiksmīgāk virzīt. Video stundas, tajā skaitā stipri atvieglo jaunā mācību satura apgūšanas procesu, ievērojami ieekonomē skolēna patstāvīgi pavadīto laiku pie katra mācību priekšmeta.
Protams, tas bija milzu izaicinājums mūsu skolai. Nodrošināt tehniku, pilnveidot skolotāju IT prasmes, nodrošināt iespēju skolēniem piedalīties video stundās, pielāgot mācību saturu un daudz citu faktoru. Bet visi ļoti labi saprot, ja mēs gribam iegūt maksimāli lielāku mācību procesa atdevi esošajā situācijā, tad ir jādara! Un te arī pieslēdzas skolotāju radošums. Paldies visiem skolotājiem, kas visīsākajā laika periodā spēja pielāgot gan interaktīvās tāfeles, gan datu kameras, gan citus mūsdienīgos IT risinājumus un iekārtas attālināto video stundu procesam! Tas prasīja daudz spēka un pacietības, jo noteikti tas bija, ir un būs maksimāli grūts risinājums skolai un skolotājiem. Bet, manuprāt, tā arī ir mūsdienās tik ļoti bieži pieminētā
uz bērnu centrēta mūsdienu izglītības procesa nodrošināšana!
Priekšā ir gan semestra atzīmju izlikšana, gan valsts pārbaudes darbi. Skaidra apziņa par to, ka laiks skrien, un vairs nav iespēju „mīcīties uz vietas”, mēģinot aizvietot kādu sarežģītāku tēmu ar kādu vienkāršāku, nostiprināja mūsu pārliecību, ka tā arī jāturpina. Jāpiedāvā skolēniem un vecākiem maksimāli gan organizatoriski, gan saturiski „dzīvu” mācību procesu situācijā, kad skolēni pavada savā darbavietā 5-6 stundas gluži tāpat kā skolā, kad arī pārbaudes darbi notiek video stundu režīmā, līdz ar ko šeit ir iespēja uzdodot neskaidru jautājumu skolotājam tiešsaistē.
Priekšā ir ļoti daudz nezināmā. Vēl joprojām ir liela papildus slodze skolotājiem un skolēniem, vēl joprojām trūkst mācību līdzekļu un materiālu, vēl joprojām ir milzu spriedze un dažādu viedokļu spiediens uz izglītības sistēmu un darbiniekiem, vēl joprojām ir smags sociāli-ekonomiskais stāvoklis daudzām ģimenēm, vēl joprojām ir nomācošas skolotāju, vecāku un skolēnu bailes no vīrusa, un, protams, vēl joprojām nav skaidrības par to, kad beidzot mēs varēsim atsākt klātienes mācību procesu. Bet katra situācija prasa rīcību un risinājumu.
Ātru, pārdomātu, efektīvu.
Un kamēr notiek pretinieku pušu “sadursmes” patiesības un vainīgo meklēšanā, mēs, skolotāji, nedrīkstam zaudēt tik ļoti svarīgo laiku, jo tas var atspoguļoties uz mūsu skolēnu zināšanām, konkurētspējas un nākotnes. Un tāpēc mūsu skola, gaidot turpmākos valdības lēmumus, izvēlas redzēt skolēnu sejas, kaut vai tikai uz ekrāna.
