Lasīšanas laiks: 3 min
Toreiz, būdams vien septiņpadsmitgadīgs pusaudzis, rīdzinieks ar igauņu asinīm no tēva puses, Latvijas patriots un Rīgas 6.vidusskolas skolnieks, Januss piedalījās savā pirmajā izrādē – Pētera Lūča “Kas tie tādi, kas dziedāja” Pionieru pils teātrī. Un kopš tā brīža pēc Latvijas valsts konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas, 1978.gadā ienākot Valmieras teātrī, jau vairāk nekā 30 gadus līdz galam ir palicis uzticīgs teātrim, informē Madara Rutkēviča, Valmieras teātra Literārās daļas vadītāja.
“Ja skaita izrādes mācību laikā, tad vasarā būs pilni 40 gadi, ja pieskaita vēl Rīgas Pionieru teātri, tad visi 50,”
Januss precizē.
Viņa lielākā bagātība ir viņa trīs dēli – Reinis, Lauris un Eduards. Eduards šosezon ienāca teātrī kā jaunais aktieris un jau divās izrādēs paguvis spēlēt ar tēvu uz vienas skatuves. Kad Janusam vaicā, vai reizēm nav pārņēmusi vēlme dēlu režisēt, viņš atbild, ka dēla lauciņā mēģina nelīst, un piebilst, ja tagad sāktu no sākuma, tad noteikti būtu pašpārliecinātāks un vēlreiz mācītos režiju – šajā dzīvē tam laika pietrūka: bērni, bija jāpelna nauda, lomas…
Otra Janusa lielākā bagātība ir teātrī nospēlētās vairāk nekā 90 lomas, no kurām neaizmirstams ir bijis viņa Kavalieris di Ripafrata K.Goldoni “Mirandolīna jeb Sirmums bārdā, bet sātans ribās”, Stass A.Kivirehka “Igauņu bērēs”, Birkenbaums R.Blaumaņa “Nāves ēnā”, par šo lomu saņemot Baltijas teātra skates balvu, un Jukums “Minhauzena precībās”, par kura tēlojumu Januss saņēma Mārtiņa Zīverta balvu.
Karalis Aspazijas “Vaidelotē”, Sergejs G.Priedes “Smaržo sēnes”, Nikanors Bosojs M.Bulgakova “Meistarā un Margaritā”, Levickis Ž.Lorensa un V.Delmāra “Eņģeļa kreisajā spārnā”, Kapuleti V.Šekspīra “Romeo un Džuljetā” ir lomas, ar kurām Januss dzīvo šobrīd. Tomēr par sev tuvām un godam nospēlētām lomām viņš pats saka: “Pie Feliksa Deiča bija ļoti auglīgs periods – Andrievs “Ļaunajā garā”, Brencis “Trīnes grēkos”, Jukums Minhauzena precībās”. Pie Mihaila Gruzdova Batists “Paradīzes bērnos”, ar visu to, ka 41 gada vecumā sāku apgūt pantomīmu! Arī Perlis “Dona Perlimplina mīlestībā” pie Gruzdova, interesants bija Strauss bērnu izrādē “Ninigru un Aligru”. Man pašam liekas, ka es neko neesmu pārāk izgāzis.”
Par Janusu var sacīt – daudzi latvieši stāvētu klusu, bet viņš kā karstasinīgs igaunis aizstāvēs savu lietu līdz galam. Brīvajā laikā Januss tulko no igauņu valodas un otrādi, bet uz jautājumu, ko viņam nozīmē teātris, Januss atbild:
“Laikam jau dzīvi. Tulkošana, aktieru apvienība – tas ir tikai darbs, pārējo laiku aizņem dzīve – teātris.”
Aktieris Eduards Johansons:
“Tēt, Tu esi un būsi Aktieris. Un, jā, ar lielo burtu – ārkārtīgi gudrs, neizmērojami profesionāls un harizmātisks. Cilvēks – aktieris. Būsim atklāti, Tu esi pie vainas, ka es arī esmu šeit. Daudz laimes Tavos vīrišķīgajos 60!”
Aktrise Ieva Džindža: “Vienmēr, kad satieku Janusu, redzu viņu smaidīgu un laimīgu. Novēlu viņam visu labo un lai tas tūkstoškārt reizinās!”
Aktrise Māra Mennika: “Roka plecu augstumā un ar jaunības degsmi – opanelli, blidiuks! Nebīsties diženuma!”
Aktrise un izrāžu vadītāja Māra Vīgante: “Radošs gars ne tikai uz skatuves, bet arī sabiedriskajā dzīvē. Viņam rūp cilvēks, daba un skaistums. Emocionāls. Ja esi ar viņu kopā Dziesmu svētkos, tad svētki dubultīgi! Tādu es viņu zinu.”
Aktieris Imants Strads: “Januss, nekad nezaudē savu humora izjūtu pat visdraņķīgākajos brīžos. Pat 24 stundas līdz pirmizrādei. Un, Januss, es tikai tagad sapratu, kāpēc zolītē, skaitot kārtis, tu vienmēr esi teicis – burinieks. Januss, tu taču pats esi burinieks.”
