Valmieras pilsētas pašvaldība aicina privāto māju iedzīvotājus, kas nodrošina savu īpašumu un tiem piegulošo zemes gabalu sakopšanu, par prioritāti vienmēr izvēlēties savu līdzcilvēku drošību. Pašvaldība mēdz saņemt iedzīvotāju sūdzības par šur tur ielu malās bīstami novietotiem akmeņiem ar lūgumu tos novākt, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras pilsētas pašvaldība sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa.
Pašvaldības saistošie noteikumi Nr.195 “Valmieras pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” zemes gabala vai būves īpašniekam nosaka pienākumu nodrošināt zemes gabalam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzturēšanu – savlaicīgu uzkopšanu un sanitāro tīrību. Taču noteikumi neparedz pienākumu šo teritoriju iekopt vai veikt tajā kādas patvaļīgas darbības, piemēram, izvietot akmeņus gar brauktuves malām.
Šādas iniciatīvas mēdz rasties uz ielām ar grantēto segumu, kas mitros vai mainīgos laikapstākļos, kad ielu greiderēšana un to virsmas apstrāde tehniski nav iespējama, kļūst grūtāk izbraucamas. Automašīnu vadītājiem, lai apbrauktu peļķes vai bedres, var rasties vajadzība daļēji uzbraukt uz brauktuvei piegulošās zaļās zonas. Tādējādi ilgtermiņā var tikt izbraukts starp ielu un privāto nekustamo īpašumu esošais zālājs, brauktuvei pietuvinoties nekustamajam īpašumam. Lai to nepieļautu, zemes gabalu īpašnieki reizēm mēdz ielas malās novietot palielus akmeņus.
Neatkarīgi no autovadītāju paradumiem, akmeņu izvietošana gar brauktuves malu nav pieļaujama. Tā apdraud gājēju, velobraucēju un autovadītāju drošību. Var rasties situācijas, kad velosipēda vadītājam vai gājējam nepieciešams veikt manevru sānis no brauktuves. Nepamanot akmeni, var tikt gūtas nopietnas traumas.
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140.panta trešā daļa par ceļu zemes nodalījuma joslas piegružošanu vai piesārņošanu, kā arī materiālu vai priekšmetu novietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas, fiziskām personām paredz naudas sodu no 70 līdz 280 eiro.
Atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr.195, īpašniekam tā zemei piegulošajā teritorijā līdz sešiem metriem, mērot no zemes gabala robežas līdz brauktuves malai (neieskaitot ietvi un veloceliņus) ir jāveic zāliena nopļaušana, ietvju, grāvju gar brauktuves malu un caurteku uzkopšana, ziemā ietvju attīrīšana no sniega un apstrāde ar pretslīdes materiāliem, kā arī atkritumu savākšana.
Apbrīnojami izsmeļošs (izsmejošs?) raksts. Ja mūsu ielas ir tādā stāvoklī, ka autobraucējam, lai apbrauktu bedres, jābrauc zālājā, tad bez komentāriem! Vai kāda gudrā pilsētas galva ir mēģinājusi nopļaut zālāju pēc šo bedru apbraukšanas?
Ir 21. gadsimts, ielu, trotuāru un zālāju apkopšanas un uzturēšanas tehnika milzu soļiem aizgājusi no XX gs. cirkulāriem un instrukcijām nesaredzamā attālumā, tikai cilvēku kultūra gan dodas pretējā virzienā. Ja daudzviet nebūtu šo akmeņu, kādas izskatītos pamperu paaudzes autovadītāju radītās “instalācijas” brīvā (no kultūras un atbildības) dabā? “Visas šīs instrukcijas ir rupjšs cilvēktiesību pārkāpums! Kādēļ gan privātmāju īpašniekiem, tai skaitā slimiem, veciem, spēkus zaudējušiem būtu jāslauka ielas, trotuāri, jākopj zālāji, jņoskatās kā varonīgi autobraucēji, apbraucot bedres(!!!) ielās, izdangā viņu par saviem līdzekļiem, savā brīvajā laikā kopto un uzturēto zālāju. Satiksmes noteikumos (slinkums meklēt attiecīgo paragrāfu) ir teikts, ka autovadītājam ir JĀIZVĒLAS CEĻA (IELAS) STĀVOKLIM ATBILSTOŠS BRAUKŠANAS ĀTRUMS!. Kur ir problēma būt pieklājīgam, uzmanīgam un braukt pa BRAUKTUVI?!