Atklājēja gars un zinātkāre – tā var raksturot Valmieras Tūrisma informācijas centra akcijas “Ceļo līdz 100!” dalībnieku Juri Kroiču, aizrautīgu ekskursantu un gidu, kurš ir pārliecināts – ceļošana ir mācību process. Kungs vienīgais no akcijas dalībniekiem apmeklēja visus 30 “Ceļo līdz 100!” objektus, turklāt vajadzīgajā vietā gandrīz vienmēr nokļūstot ar sabiedrisko transportu, informē SIA “VTU Valmiera” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Bulmeistare.
“Esmu pensionārs, invalīds, tāpēc braukšana ar sabiedrisko transportu man ir bez maksas,” stāsta J.Kroičs. Viņš dzīvo Kurzemē, Brocēnu novadā, bet ceļojumos iepazīta ir visa Latvija. Šķiet, ka Juris dzimšanas dienā, kas tagad jau rāda ciparu 65, dāvanā saņem lielu dzīvesprieka un enerģijas krājumu. Lai gan vasarā daudz laika jāvelta dārza darbiem, ekskursijas ir ļoti nozīmīga dzīves sastāvdaļa.
“Iespēju robežās esmu liels ceļotājs. Man ir bagātīga bibliotēka, laba atmiņa. Visur, kur esmu bijis, uzzinu un apgūstu ko jaunu. Mācos, kārtoju eksāmenus, piedalos tūrisma konferencēs. Man ir vairāki gida sertifikāti dažādiem maršrutiem.”
J.Kroičs uzsver, ka ceļošana nav tikai dabas skati. “Man patīk arī godi, sentēvu gudrību pasākumi, sakrālais tūrisms. Ļoti dažādi. Tagad biju Līču-Laņģu klintīs pie Liepas Priekuļu novadā. Izbradāju vietas, kur citi nemaz degunu neparāda.” Katrā vietā ir kāds skaistums. Vidzeme viņam patīk, jo šeit “skaistums ir burtiski visur – gan garumā, gan plašumā”. Arī mīļākos apskates objektus nevar noteikt, jo katrs ir ar kaut ko īpašs.
Savukārt ceļošana ar sabiedrisko transportu prasa labu plānošanu. “Tikai divas reizes mani, apmeklējot šīs akcijas objektus, satiktie cilvēki līdz nākamajam objektam aizveda ar mašīnu, pa ceļam vēl izrādot apkārtni. Pārējo visu varēju izbraukāt ar sabiedrisko transportu. Reizēm gan bija kā Džeimsam Bondam filmā – jālec pēdējā brīdī no viena autobusa citā. Daudz sanāca arī staigāt – 6 vai 7 kilometri dienā, reizēm pat 11. Ļoti palīdzēja arī Valmieras autoostā un Valmieras Tūrisma informācijas centrā, sniedzot informāciju, kā labāk braukt un kādu maršrutu izvēlēties.”
Šādas ceļošanas izaicinājums ir rūpīga plānošana. Juris atceras biezās sabiedriskā transporta kursēšanas grafiku grāmatas padomju laikos, tomēr mūsdienās saraksti mainīti pārāk bieži, lai varētu izdot ko līdzīgu. Tāpēc izmantota stratēģija aizbraukt līdz kādai vietai, kuras tuvumā ir vēl citi apskates objekti. Savukārt viens no lielākajiem plusiem ceļošanai ar sabiedrisko transportu ir jaunas iepazīšanās un cilvēkstāsti. Juris iztaujājis vietējos iedzīvotājus, par dažādiem objektiem gūstot vērtīgu informāciju.
Vēl kāda kaislība, kas ir kunga talantu sarakstā, ir dzejoļu rakstīšana. Tie ataino, kā viņš saredz vietas, notikumus un to raisītās sajūtas. “Biju vairākos 11.novembra pasākumos. Godinot Lāčplēša dienu, tapa dzejoļi, tos, ar roku rakstītus, uzdāvināju dažām amatpersonām, ģenerālim un pat Valsts prezidentam.”
Par neizsmeļamo enerģiju un dzīvesprieku Juris saka: “Svarīga ir kustēšanās. Jo vairāk jādara un jākustas, jo labāka asinsrite. Kustība ir ļoti svarīga – ne tikai fiziskā, bet arī morālā, emocionālā un garīgā, arī smadzenēm “jākustas”. Man ceļošana turpinās, jau tagad ir daži plāni gatavi.”
Brauciens pāri Gaujai, gardo šokolādes trifeļu baudījums, ekskursijas zirgu stallī, pastaigas ar lamām, stikla pūšana, picu cepšana, filcēšana, viduslaiku paražu iepazīšana, maizes cepšana ir tikai daļa no tā, ko ceļotājiem šogad piedāvāja Valmieras Tūrisma informācijas centra akcija “Ceļo līdz 100!”. Tas bija aicinājums doties aizraujošā piedzīvojumā dažāda vecuma cilvēkiem. Izaicinājumu pieņēma ceļotāji no Valmieras, Alūksnes, Smiltenes, Valkas, Burtnieku novada, Ikšķiles novada, Rīgas, Līgatnes un pat Ventspils un Saldus.
