Valmieras Ziņas

Aigars Plotkāns: Agronoma Ulmaņa liktenīgā kļūda

Lasīšanas laiks: 4 min

Vēsturē personības var nospēlēt tik milzīgu lomu, ka kardināli ietekmē daudzu nāciju, valstu, kontinentu vai pat visas pasaules likteni. Kārlis Ulmanis pagājušā gadsimta 30.gadu beigās praktiski bija vienīgais, kura rokās atradās Latvijas liktenis. Tieši viņam baigajā 1940.gada vasarā bija jāpieņem lēmums par PSRS ultimāta parakstīšanu. Parakstīja un pateica: “Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās!”. Ko ar to domāja prezidents, īsti nezina neviens. Laikam jau tas bija aicinājums nepretoties.

Protams, Ulmanis pieņēma mazākā ļaunuma lēmumu. Vismaz viņam tā šķita. Grūti stādīties priekšā, kā izvērstos vēstures gaita, ja Ulmanis 1934.gadā ar klusu un mierīgu apvērsumu nebūtu likvidējis demokrātiju Latvijā. Jā, Latvijas 1934.gada Saeima bija sadrumstalota kašķīgu frakciju un partiju politiskā vara, kas varbūt strādāja ne sevišķi efektīvi. Tomēr Saeima bija tautas vēlēta valsts vara.

Būdams sekmīgs tautsaimnieks, K. Ulmanis izrādījās mazspējīgs un netālredzīgs ārpolitikā. Naivi cerot norobežoties no Eiropā briestošā kara, prezidents 1938.gadā izvēlējās neitralitātes politiku – politiku, kura noveda pie baigās vasaras scenārija.

Droši vien, ka politiski-militāra savienība ar Poliju, Lietuvu, Igauniju vai Franciju un Lielbritāniju nebūtu glābusi Latviju, tomēr valsts starptautiskais svars un rīcībspēja pieaugtu. Lai arī Polijai bija noteiktas Anglijas un Francijas garantijas, vācu Vērmahts 1939.gada 1.septembrī pārkāpa tās robežu. 3. septembrī Anglija un Francija pieteica karu Vācijai, ko joprojām dēvē par “dīvaino karu”. Pusgada laikā ne briti, ne franči tā arī neiesaistījās sauszemes kaujās. Ar Latviju būtu tāpat, tomēr gan diplomātiskā, gan militārā līmenī situācija būtu krietni cerīgāka. Situācija būtu citāda, ja Baltijas valstis vienoti uzstātos starptautiskajā arēnā un spētu veidot militāru aliansi. Citādi veidotos situācija, ja Latvijas armijas veidošanai piešķirtu vairāk uzmanības un resursu. Citādi būtu, ja pašus būtiskākos valsts ārpolitikas jautājumus skatītu Saeima, nevis agronoms Ulmanis.

Absolūti bezcerīgā situācijā Polija 1939.gadā turpināja cīnīties pret Trešo reihu un nodevīgi uzbrūkošo Sarkano armiju austrumos. Somi nepieņēma PSRS ultimātu, varonīgi cīnījās 1940.gada Ziemas karā. Jā, somi zaudēja teritoriju, toties nosargāja neatkarību. Somijas un it sevišķi Polijas zaudējumi karā bija milzīgi, toties tautas gars palika nesalauzts. Mēs Latvijā pārcietām tik daudz pazemojumu, ka nevaram muguru atliekt vēl tagad. Ir grūti spriest, vai fiziski mēs zaudētu vairāk, ja aktīvi pretotos “sarkanajam mērim”.

Īstenībā stāsts nav par kritušajiem vai ievainotajiem, stāsts ir par sabradātu pašcieņu.

Stāsts ir par valsti, kuru strēlnieki cīnījās Ziemassvētku kaujās, satrieca Bermontu un lieliniekus, ironiskā kārtā apsargāja Ļeņinu un apspieda kreiso eseru dumpi Maskavā. Tautas pašapziņa tika neglābjami ievainota.

Es bieži domāju par 16.martu un latviešu leģionāriem. Ko darītu es? Vai es vilktu zilpelēko šineli un ņemtu rokās “šmeiseri”? Varbūt slēptos no mobilizācijas kūtsaugšā kā mans tēva brālis? Un jūs? Ko darītu jūs? Vai piedotu Lestenē gulošos armijas virsniekus, izsūtīto tūkstošus, čekas spīdzinātos, piesmieto karogu un himnu? Es ar milzīgu cieņu izturos pret tiem, kas latviešu leģionāru sastāvā krita kaujās sākot no Veļikajas upes līdz pat Kurzemes katlam. Es noliecu galvu to leģionāru priekšā, kurus Zviedrija gļēvi izdeva PSRS, to leģionāru priekšā, kas daudzus gadus pēc kara mina mežabrāļu takas.

Katru reizi 16.martā man ir kauns un ļoti neveikli. Man ir kauns, kad politiķi politkorekti ievelk asti kājstarpē un Brīvības piemineklim iet ar līkumu. Man ir kauns, kad mūs sauc par fašistiem. Man ir kauns, ka katru reizi nododam kritušo piemiņu. Ne jau par Trešo reihu, “Deutschland über alles” vai Fīreru viņi galvas nolika. Viņi cīnījās par dzimteni. Viss ļoti vienkārši – mana ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs!

Nesauciet leģionārus par fašistiem. Nekad. Tik pat labi par fašistiem var nosaukt poļus, kuri cīnījās pret Sarkano armiju 1944.gadā vai tos Ukrainas Atbrīvošanas armijas (UAA) karavīrus, kuri nolika galvu par brīvu Ukrainu. Varbūt par fašistiem saukt simtiem tūkstošu rumāņu, kas 2.Pasaules karā cīnījās vācu pusē? Tad jau fašisti ir visi somu karavīri, kuri tika ierauti kara virpulī! Vai tad ne Ādolfs Hitlers, sākoties karam pret PSRS, 1941.gada 22.jūnijā uzrunā tautai somus nosauca par biedriem un varoņiem?

Klusēšana nav zelts. Vismaz leģionāru kontekstā nē. Tauta, kas aizmirst savu vēsturi, vairs nav tauta. Tā, vienkārši vienā valodā runājoša kopiena. Es negribu aizmirst. Gribu staigāt augsti paceltu galvu, arī 16. martā. Ulmanis tikai vienreiz salieca muguru un neiztaisnoja vairs nekad. Ja Ulmanim baigajā vasarā nebūtu notrīcējusi roka, ja…. Varbūt mums tad nebūtu verga dvēselītes.

Varbūt 16.marta vakarā iedegsim sveces māju logos. Piemiņai. Tas ir mazākais, ko varam izdarīt. Vismaz atdosim godu tiem, kuriem bija vairāk patriotisma, drosmes un dzimtenes mīlestības, nekā tagad mums. Leģionāru asinis bija tik pat sarkanas, kā Latvijas brīvības cīnītājiem. To nu es zinu noteikti.

Aktuālais jautājums

Vai Jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Pievienojies mūsu komandai! Valmieras pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis” (turpmāk – Iestāde) aicina darbā apkopēju (1 likme – 40 stundas nedēļā) uz nenoteiktu laiku. Darba vietas adrese: Rūpniecības iela 29, Valmiera, Valmieras novads. Ja Tev ir vēlme: • uzturēt un rūpēties par Iestādes koplietošanas telpu tīrību un kārtību, saskaņā ar higiēnas prasībām un telpu uzkopšanas plānu; • kopt telpaugus koplietošanas telpās; un ja Tev ir: • vismaz pamata izglītība; • valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām; • kompetences: pozitīva un atbildīga attieksme pret darbu; psiholoģiskā noturība un augsta saskarsmes kultūra; mēs piedāvājam: • atalgojumu 740,00 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas; • iespēju saņemt atvaļinājuma pabalstu par labu darba sniegumu; • darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika beigām, kā arī citas sociālās garantijas atbilstoši darba rezultātiem un normatīvajos aktos noteiktajam; • drošu, estētisku un sakārtotu darba vidi. Profesionālās darbības aprakstu (CV) lūdzam iesniegt elektroniski, nosūtot uz e-pastu: spriditis@valmiera.edu.lv ar norādi “Apkopēja vakance” līdz 2025.gada 26.septembrim plkst.17:00. Tālrunis papildu informācijai: 64231434. Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: APKOPĒJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Rūpniecības iela 29, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-09-26 Kontaktpersona: spriditis@valmiera.edu.lv 64231434

SIA “Valmieras Olimpiskais centrs” Jāņa Daliņa sporta komplekss aicina pievienoties savai komandai uz nenoteiktu laiku: uzkopšanas dienesta darbinieku/-ci Mēs sagaidām: Augstu atbildības izjūtu un precizitāti darbā; Spēju patstāvīgi plānot savu darba laiku; Labas latviešu valodas zināšanas; Pieredze līdzīgā amatā tiks uzskatīta par priekšrocību. Tavi pienākumi: Nodrošināt tīrību un kārtību viesnīcas numuros, manēžā un koplietošanas telpās; Veikt uzkopšanas darbus viesnīcas numuros pēc viesu aizbraukšanas; Veikt citus pienākumus saskaņā ar darba pienākumu aprakstu. Mēs piedāvājam: Darbu draudzīgā un profesionālā kolēģu komandā; Stabilu atalgojumu un sociālās garantijas; Atalgojums: stundas tarifa likme – 5.50 €/h (pārbaudes laikā 4,80 €/h), svētku dienās atalgojums atbilstoši Darba likumam; apmācības darbu uzsākot; Summēto darba laiku, darbu maiņās (5:30-14:00; 12:30-21:00); Dažāda veida “bonusus” pēc pārbaudes laika; Veselības apdrošināšanu pēc 6 nostrādātiem mēnešiem; Darba vieta: “Jāņa Daliņa sporta komplekss”, J.Daliņa iela 2, Valmiera, Valmieras novads. CV lūdzu sūtīt uz e-pastu – solvita.einberga@valmierasoc.lv , sīkāka informācija pa tālr.27079858 Informācija par Jāņa Daliņa sporta kompleksu: www.janadalinastadions.lv Pretendentu iesūtītie dokumenti un personas dati, uz vakances laiku un noteiktu laiku pēc norādītā termiņa beigām, pārziņa leģitīmo interešu ietvaros tiks uzglabāti pārziņa lietvedībā. Iesniedzot savu pieteikumu, Jūs piekrītat savu personas datu apstrādei norādītās vakances pretendentu izvērtēšanas un atlases procesā un saziņai ar Jums. Nosūtītajos dokumentos lūgums neiekļaut sensitīvus (īpašās kategorijas) personas datus. Savu piekrišanu datu apstrādei norādītajiem mērķiem varat atsaukt jebkurā laikā, sazinoties ar pārzini. Pārzinis garantē nenodot pretendenta personas datus trešajām personām, bez pretendenta rakstveida saskaņojuma. Pārzinis SIA “Valmieras Olimpiskais centrs”, reģistrācijas Nr. 54103025871, adrese: Čempionu iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV-4201. Profesija: VIESNĪCAS ISTABENIS Algas izmaksas veids: Stundas tarifa likme Darba vietas adrese: LATVIJA, Jāņa Daliņa iela 2, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Pakalpojumi Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-09-30 Darba sākšanas datums: 2025-09-16 Kontaktpersona: Megija Stalberga Izglītības līmenis: Vispārējā pamatizglītība

Mūsu partneri