Valmieras Ziņas

Aigars Andersons: Baloži pār Latvijas tautsaimniecību

Lasīšanas laiks: 5 min

Pēdējo pāris nedēļu laikā ir nācies pārsteidzoši bieži atcerēties divus sen dzirdētus pastāstus par baložiem. Pirmais, ka politiķi ir, akurāt, kā tādi baloži – pirms vēlēšanām visiem “ēd no rokas”, bet pēc vēlēšanām – visiem “taisa uz galvas”. Otrā ir tikpat slavenā pasaka par balodi, kurš tikai no skatīšanās vien uzzināja, kā pareizi ligzda vijama un ar lepnām “protu, protu” dziesmām visu salaida pilnīgā “dēlī”.

Latvijā šobrīd notiek kas līdzīgs – pirms vēlēšanām gandrīz visas partijas solīja izskatīt progresīvā nodokļa ieviešanu, visas partijas solīja ieviest samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai, šo pašu partiju pārstāvji dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām ar absolūtu balsu pārsvaru nobalsoja par “nolikto atslēgu” principa ieviešanu hipotekārajiem kredītiem un solīja daudzas citas pašsaprotamas, progresīvas un valsts kopējo tautsaimniecības attīstību veicinošas lietas, kuras jau ir ar labiem panākumiem aprobētas daudzās Eiropas attīstītākajās valstīs.

Bet uzreiz pēc vēlēšanām iestājusies tik totāla “partiju galvu” amnēzija, ka sāk rasties zināmas aizdomas, vai tikai Saeimā un Ministru Kabinetā nav nokritis kāds indīgs citplanētiešu meteorīts un visiem valdībā mītošajiem pilnībā izdzēsis operatīvo atmiņu.

Piemēram, samazinātās PVN likmes noteikšana pārtikai. Šī gada februārī, izskatot šo jautājumu Ministru Kabinetā, tāda ideja tika nocirsta jau saknē un noraidīta kā pilnīgi nejēdzīga un Latvijas valstij kaitnieciska, kura momentā iecirtīs gandrīz 200 miljonu eiro lielu robu valsts budžetā.

Tas lika nopietni aizdomāties. Paši ministri, noteikti nav tādi, kuriem būtu daudz brīva laika ekonomisko pētījumu rezultātu studēšanai un patiesi pierādītas informācijas meklēšanai, tātad to, kas ir pareizi un kas nē, viņiem pasaka priekšā kāds no viņu daudzskaitlīgajiem ekonomikas konsultantiem vai padomdevējiem. Pieņemot, ka šie konsultanti ir izcilākie no izcilākajiem Latvijas ekonomistiem un vispārākajiem “prāta gigantiem”, kuriem algas par šīm konsultācijām maksā turpat vai divas reizes lielākas nekā augstskolu profesoriem, rodas nepārvarama vēlēšanās noskaidrot, kas tad, reizēm, liek viņiem tik atklāti melot vai sniegt ļoti sagrozītu informāciju tiem, kuru rokās ir reālā lēmējvara.

Tātad, pirmais pret PVN likmes samazināšanu pārtikai izteiktais arguments – tad momentā radīsies 200 miljonu liels “caurums” valsts budžetā, kuru nevarēsim nekādi nosegt! Tieši otrādi, ieslēdzam elementāro loģiku – kas ir tie, kuri Latvijā par pārtiku maksā 21% PVN? Tieši tā, tie ir produkta gala patērētāji – lielākoties, tieši Latvijas iedzīvotāji! Tas nozīmē, ka šie 200 miljoni neiztvaikotu gaisā, bet paliktu “uz rokas” Latvijas iedzīvotājiem un šo naudu viņi iztērētu, pērkot un apmaksājot citas svarīgas lietas un nodokļus! Jo šeit nodokļi nekur nepazudīs, tikai tiks samaksāti citādā veidā!

Otrs ir demagoģiski izteiktais arguments, ka tad jau Latvijā arī konjaks, vīns, alus un liķieris arī kļūs lētāki – vai mēs šādi gribam nodzirdīt savu tautu? Sakarīgs ministra konsultants, ar vismaz apgūtu ekonomikas pamatkursu uzreiz ieskatītos http://www.csb.gov.lv/node/42036/list, kur melns uz balta ir dota visu esošo preču statistiskā klasifikācija pēc saimniecības nozarēm, kur var absolūti precīzi atlasīt tikai tās pozīcijas, par kurām prioritāri tika runāts pirmsvēlēšanu debatēs – svaiga gaļa, maize un piena produkti. Un tad lēmējiem skaidri pateiktu – produktiem ar tādiem klasifikācijas kodiem nodokli samazinām, bet ar citiem kodiem, kā alkoholam, vēl pat pieliekam PVN klāt. Kāpēc to tā nepasaka valdībai konsultanti un padomdevēji?

Un te jau ir kārta arī trešajam pretargumentam – “Eiropa” rekomendē ne vairāk par divām samazinātajām PVN likmēm konkrētā valstī. Tas tiesa. Bet ja ieskatāmies http://www.vatlive.com/vat-rates/european-vat-rates/eu-vat-rates/, kur ir aktualizētas visu Eiropas Savienības valstu PVN likmes, tad, piemēram, Francijā ir 3 pazeminātās PVN likmes 10%, 5,5% (pārtikai) un 2,1% apjomā, Īrijā ir pat 4 pazeminātās PVN likmes 13,5%, 9%, 4,8% (pārtikai) un 0% apjomā, Luksemburgā arī ir 3 pazeminātās PVN likmes 14%, 8% un 3% (pārtikai) apjomā un Maltai arī 3 dažādas pazeminātās PVN likmes 7%, 5% un 0% (pārtikai) apjomā.

No visām ES valstīm tikai Latvijā, Rumānijā, Lietuvā, Igaunijā, Horvātijā, Bulgārijā un Dānijā pārtikai nav samazināto PVN likmju.

Izņemot Dāniju, kurai savukārt ir izteikti kompensējoši progresīvā ienākumu nodokļa mehānismi – kura no minētajām ir tā ekonomiski attīstītā valsts, uz kuru Latvijai tiekties kā uz neapstrīdamu Eiropas “ekonomisko paraugu” un “labklājības zvaigzni”? Kāpēc to nepasaka konsultanti un padomdevēji?

Un visbeidzot, pilnīgas objektivitātes labad, ir jāiejūtas arī otrās puses lomā, lai visus augstāk uzskaitītos faktus un konstatējumus uzreiz paslaucītu pagaldē pēc varai līdzi stāvošo īsti “latviskā garā” tradicionāli piekoptā “uzrūciena” – Tu tikai visus īstos pratējus un lietu darītājus lamāt vien proti, bet kādi tad ir Tevis, nejēgas, paša priekšlikumi? Ja tādu nav – muti ciet un sēdi pie ratiem, gudrinieks atradies! Nu ko, Latvija šajā ziņā nav vientuļa sala ar savām problēmām. Piemēram, visā pasaulē atzītā auditorfirma KPMG jau 2012.gadā saņēma identisku uzdevumu no Meksikas valdības – izpētīt, pamatojoties uz attīstītāko pasaules valstu praksi, optimālās samazinātās PVN likmes pārtikai un zālēm. Un viņu atbilde ir pavisam vienkārša, tikai jāieskatās šī 2013. gada pētījuma kopsavilkumā, lai konstatētu, ka pārtikai ieteicamā PVN likme ir 9%. Bet mūsu valdībai pat par 12% samazinātā likme atsevišķām pamata pārtikas grupām ir par daudz! Kāpēc viņi nespēj, negrib vai vienkārši baidās vienoties? Un atkal jautājums – kāpēc šo elementāro patiesību valdībai nepasaka viņu daudzskaitlīgie ekonomikas konsultanti un padomdevēji?

Negribas ticēt, ka amatos ir celti un godāti tikai tādi padomdevēji, kuri paši neko nezina ne par ekonomikas pamatprincipiem, ne spēj angļu valodā izlasīt jau nopublicētos pētījumus par apskatāmo tematu. Tad kāda ir viņu motivācija neteikt patiesību? Vai viņi tikai vadās pēc tautas atziņas “nekod rokā, kas Tevi baro” un piekrītoši klana galvas visam, ko pauž viņu maizes devēji? Bet varbūt ir vēl kāds cits, nevienam, izņemot valsts vadoņus, neizpausts “lielā ekonomikas eksperimenta” Baltijas valstīs ieviešanas plāns? Jo kā gan citādi izskaidrot brīnumainās pārvērtības, piemēram, ar Latvijas bankas vadītāju, kuram 2009.gadā lata iespējamā devalvācija bija “inde Latvijas ekonomikai”, bet līdzīga šī brīža eiro devalvācijas aktivitāte no Eiropas Centrālās bankas puses ir “nektārs ekonomikas sildīšanai”.

Jā, ar pierādījumiem un matemātisku loģiku Latvijā ir daudz par maz, lai saprastu, kāpēc un kā vārdā šeit tiek darīts tas, kas tiek darīts. Laikam baloži vainīgi…

Aktuālais jautājums

Vai Jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Vairāk par mums uzzināsi šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/personals VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS (reģ. Nr. 90000069281) izsludina konkursu uz Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Otrās juridisko personu parādu atgūšanas daļas galvenā nodokļu inspektora ierēdņa amatu (2 vakances uz nenoteiktu laiku un 1 vakance uz noteiktu laiku) Ar iespēju strādāt Valmierā, Madonā, Cēsīs, Balvos, Daugavpilī vai Rīgā. Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes kompetencē ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pamatdarbības un atbalsta funkcijas īstenošana labprātīgas nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto obligāto maksājumu un tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām noteikto maksājumu saistību izpildes, aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontroles, atbalsta un nodokļu parādu piedziņas jomā. Ja vēlies ieguldīt savas zināšanas un prasmes interesantā un dinamiskā vidē un ikdienā pildīt darba pienākumus, kas saistīti ar nodokļu maksātāju nesavlaicīgu norēķināšanu ar valsts budžetu, konkrētas situācijas analīzi un risinājumu piedāvāšanu, vienojoties ar parādnieku par parāda atmaksu, vai nodokļu parādu atgūšanas procesa uzsākšanu parādniekam, piesakies! Obligātās prasības: vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā (koledža) izglītība; zināšanas nodokļu normatīvajos aktos; atbilstība likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām*; nevainojama reputācija. Ja Tev piemīt kāda no šādām īpašībām, mēs Tevi gaidām Otrās juridisko personu parādu atgūšanas daļā: esi nosvērts; patīk meklēt risinājumus; spēj sekot līdzi informācijai; proti analizēt informāciju; atbildīgi risini izveidojušos situāciju; saskati likumsakarības; strādā ar datoru un programmām; komunicē ar jebkuru personu. Tev ikdienā būs šādi pienākumi: jākomunicē ar nodokļu maksātājiem attālināti vai rakstiski; jārīko un jāpiedalās attālinātajās tikšanās ar nodokļu maksātājiem; jāgatavo pieprasījumi un rīkojumi nodokļu maksātājiem, iestādēm un organizācijām; jāstrādā ar informācijas sistēmām un jāiegūst informācija par nodokļu maksātāju; jāanalizē nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība; jāvērtē finanšu dokumenti, jāapkopo informācija un jāgatavo argumentēti lēmumu projekti; jāsadarbojas ar kolēģiem. Mēs piedāvājam: Stabilu atalgojumu, mēnešalga no 1130 līdz 1388 EUR (bruto), pārbaudes laikā līdz 1200 EUR, atkarībā no Tavas profesionālās pieredzes ilguma attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā;. Tev būs sociālās garantijas. Apdrošināšanas polisi. Brīvas papildus dienas (papildatvaļinājuma dienas). Iespēju strādāt mūsdienīgā darba vidē. Labas izaugsmes iespējas. Ieguldīt savas zināšanas un prasmes. Tavs darbs būs novērtēts no kolēģu un vadības puses. Ātri apgūt darba pienākumus. Teicamu kolektīvu. Elastīgu un ērtu darba laiku. Priekšrocības pretendentam ar: ˗ pirmā līmeņa profesionālo augstāko (koledža) izglītību ekonomikā vai komerczinībās un administrēšanā vai tiesību zinātnē. Ierēdņa dienesta vieta: Beātes iela 49, Valmiera; Raiņa iela 3, Madona; Kr.Valdemāra iela 2, Cēsis; Brīvības iela 81, Balvi; Rīgas iela 4/6, Daugavpils; Talejas iela 1, Rīga Pieteikuma vēstuli, dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum Vitae (CV)), izglītību apliecinoša dokumenta kopiju 20 dienu laikā no šī sludinājuma publicēšanas Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā lūdzam nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam, Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978, vai uz e-pasta adresi VID.konkursi@vid.gov.lv ar norādi “Konkurss uz NNVP_2JPPAD_GNI_norādi pašvaldību_Vards_Uzvards”. Pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, lūdzam pievienot dokumentu par tās akadēmisko atzīšanu Latvijā. Piesakot savu kandidatūru vakantajam ierēdņa amatam, pretendents apliecina, ka atbilst likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.panta 1. un 2.punktu, informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu kvalitatīvu atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā. Personas datu apstrādes pārzinis ir VID Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978, tālr.+371 67122633; datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija: datuaizsardziba@vid.gov.lv, tālr. +371 67122658, +371 67122660. Papildu informāciju par personas datu apstrādi un par atlases procesa privātuma politiku VID ir pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļās: Personas datu apstrāde VID un Atlases procesa privātuma politika. Jautājumos par amata pienākumiem zvani uz tālruņa numuru +371 67123733. Ja Tev ir neskaidrības par konkursu, zvani uz tālruņa numuru +371 67122633 vai uzdod savu jautājumu, rakstot uz e-pasta adresi VID.konkursi@vid.gov.lv ar norādi “Jautājums par konkursu”. *Šā panta pirmās daļas 4. punkts neattiecas uz personu, kura pretendē uz ierēdņa amatu, kas ir vakants uz noteiktu laiku. Profesija: GALVENAIS NODOKĻU INSPEKTORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Beātes iela 49, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 3 Aktuāla līdz: 2025-07-28 Kontaktpersona: vid.konkursi@vid.gov.lv, 67122633

Mūsu partneri