Valmieras Ziņas

Aigars Andersons: 2014.gada Latvijas ekonomikas pasakas un burvestības

Lasīšanas laiks: 6 min

2014.gads Latvijā ir bijis pietiekami trauksmains, jo, gan politiskie, gan no tiem izrietošie ekonomiskie procesi, ir būtiski mainījušies, pat ja vēl to īsti neapzināmies. Vai drīzāk, kā jau cilvēciskajām būtnēm tas ir pieņemts, cenšamies neticēt acīmredzamajam līdz pat tam brīdim, kad kaut ko izmainīt jau ir par vēlu.

To, ka Latvijas valsts tiek slikti pārvaldīta, šķiet, nu jau pamanījuši ir visi. Tieši šogad ir redzami konkrēti rezultāti daudzām valsts tieši administrētām aktivitātēm, kas nesušas Latvijas nodokļu maksātājiem jaunus gan tiešus, gan netiešus multimiljonu zaudējumus, sākot ar “Parex”/”Citadeli” un noslēdzot ar “Liepājas Metalurgu”, vilcienu iepirkumu un “AirBaltic” parādsaistībām.

Tā pie mums pieņemts – jāatmaksā sastrādātie parādi vienmēr ir tiem, kuri par to tieši nemaz nav atbildīgi, bet nevienu reāli procesā iesaistīto vainīgo vai atbildīgo nekad šajā valstī vēl nav izdevies atrast.

Reizēm galvā rodas ķecerīga doma – un, ja nu tas viss tiek darīts ar apdomu? Ja nu ir kaut kur mūsu valsts augstākajā neoficiālajā pārvaldes orgānā – “koalīcijas padomē” pieņemts un apstiprināts lielais, slepenais Latvijas “izdzīvošanas plāns”, kur paredzēts, ka vislabāk un visērtāk mēs dzīvosim, ja mūžīgi mūžos barosimies, galvenokārt, no Eiropas Savienības budžeta pabalstiem dotācijām, kuras tiek atmestas pa ES valstu lielo ratu pakaļgalu tiem, kuri mūžīgi kūļājas astesgalā? Nu, līdzīgi kā Latvijā, kur, godīgi cenšoties un strādājot par minimālo algu, tas finansiāli ir tikai nedaudz izdevīgāk nekā nestrādāt vispār, jo valsts nabagiem nodrošina dažādus izdzīvošanai noderīgus pabalstus? Vai kā dažās Āfrikas valstīs, kur vietējie vadoņi tīri labi dzīvo no nabagiem piešķirtās humānās palīdzības paku tālākpārdošanas? Ja tā, tad šajā “Latvijas attīstības” modelī ļoti labi iekļaujas gan zinātnes un augstākās izglītības degradēšanas centieni un nefinansēšana pat tajā minimālajā līmenī, ko pati Saeima ir jau iebalsojusi likumdošanā, bet kuru valdība nemaz netaisās pildīt, lauku skolu un lauku inteliģences (skolotāju) un kvalificēta darbaspēka iznīcināšana, uzņēmēju, (it īpaši legālo mikrouzņēmēju) apkraušana ar aizvien lielākiem nodokļiem, imitējot cīņu ar “ēnu ekonomiku”, darbspējīgo iedzīvotāju masveida emigrācijas veicināšana un vēl atlikušo pelnītspējīgo valsts uzņēmumu aktīvu izpārdošana… Tomēr ļoti, ļoti ceru, ka tas viss ir tikai nejaušība un kaut kādu fatālu apstākļu sakritība, nevis apzināta valsts pārvaldes aparāta rīcība, un jau, sākot ar aiznākamo, 2016.gadu viss strauji mainīsies uz labo pusi, jo diemžēl 2015.gada budžetā nekāds progress nav iebalsots.

Kāds tad Latvijai ir bijis un ko labu nesis pagājušais, 2014.gads? Varētu jau te savirknēt skaitļu kaudzes un pierādīt, ka viss bijis jauki un skaisti, bet šoreiz pacentīšos izdarīt citādi – likt cilvēkiem saprast un aizdomāties par to ciparu un rādītāju būtību un savstarpējo sakarību, kurus mēs ik dienas sastopam laikrakstos, žurnālos, portālos, radio un televīzijā. Turklāt pacentīšos to izdarīt “reālā cilvēku valodā”, neitrāli un bez savtīgas ieinteresētības un “pazušanas tulkojumos”. Regulāri sekojot 2014.gadā publicētajiem skaitļiem un rādītājiem tautsaimniecības raksturošanai Latvijā, visbiežāk nācās sastapties ar divām samērā regulāri pieminētajām tautsaimniecību, jeb cilvēku labklājību raksturojošajām vērtībām, kas apskatītas zemāk.

Kā pirmās parasti ir tikušas piesauktas valsts IKP (iekšzemes kopprodukta) izmaiņas. Protams, ja vēlamies būt absolūti precīzi un izprast šī lieluma būtību, tad šis vienkāršais skaitlis ir saucams par “reālā IKP izmaiņas Latvijā, salīdzināmajās cenās, izteiktas procentos pret iepriekšējo gadu”. Sarežģīti, vai ne? Mūsu valstī, jo sarežģītāk, jo labāk! Tāpēc, ka tad, pieminot vienu lielumu, kurš sastāv no vismaz pieciem reālā laika mainīgajiem, ir iespējams pamatot praktiski visu – gan valdības pašaizliedzīgo darbu valsts labklājības nodrošināšanai, gan ieilgušo “veiksmes stāstu”, gan pašmāju neveiksmju un atklāti sastrādāto muļķību norakstīšanu uz “naidīgo ārpolitisko situāciju”. Bet galvenais secinājums ir vienkāršs –

Latvijas “veiksmes pasaka” aizvien straujāk sāk “iet uz leju” jau kopš 2011.gada, no vairāk nekā 5% pieauguma 2011.gadā līdz 2-2,5% prognozētajam pieaugumam 2014. gadā, ar stabilu lejupejošas līknes tendenci.

Tagad pāriesim no abstraktajiem procentiem uz daudz labāk saprotamiem reālo IKP raksturojušajiem skaitļiem, jo 2014.gada prognozes rāda, ka Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju būs nedaudz zem 12 tūkstošiem eiro gadā (2013. gadā bija 11,6 tūkstoši eiro), tai pašā laikā visu Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs 2013.gadā bija vairāk nekā 26 tūkstoši eiro gadā, bet, piemēram, Dānijā, Zviedrijā un Nīderlandē ikgadējais IKP apjoms, izteikts reālās vienībās uz vienu iedzīvotāju, ir pat vairāk nekā 3 reizes lielāks nekā Latvijā!

Tomēr otrs Latvijas tautsaimniecību raksturojošais rādītājs ir pat vēl interesantāks, jo lielākajā daļā 2014.gada “veiksmes stāsta” publikāciju, tiek apgalvots, ka mēs ar septiņjūdžu zābakiem tuvojamies Eiropas Savienības vidējam ienākumu līmenim, ko pavisam drīz sasniegsim, apsteigsim  uz kā brīvie un skaistie stepju zirgi aizauļosim visiem ES kleperiem pa priekšu! Kaut kur dzirdēta pasaka, vai ne? Vai tik ne nesen pieņemtajā un apstiprinātajā Latvijas “Nacionālajā attīstības plānā”, kurā vismaz pirmais aprakstītais solis “pretī saulainajai tālei” ir noteikti atrodams. Bet tagad reālie skaitļi – praktiski visās pēdējā laika oficiālajās publikācijās tiek minēts, ka Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēdējos gados ir aptuveni 2/3, jeb 67% no Eiropas Savienības valstu vidējā līmeņa, bet no ES līdervalstīm – Austrijas, Nīderlandes un Zviedrijas (neieskaitot Luksemburgu), mēs šajā ziņā atpaliekam vairs tikai nepilnas divas reizes! Vērīgs lasītājs tagad man noteikti pārmetīs – ko tas pārmācītais pamuļķis tur muld, vienā rindkopā par to pašu rādītāju – IKP uz vienu iedzīvotāju, raksta, ka atpaliekam 3 reizes, bet nākamajā ka nepilnas 2 reizes! Tas nav iespējams, jo vienkārši nav iespējams, ja ticēt savām acīm un loģiskajām prāta spējām! Lūk, tas arī ir lielākais ekonomisko rādītāju paradokss, jo otrajā gadījumā mēs runājam vairs nevis absolūtās vērtībās, bet gan par IKP uz vienu iedzīvotāju pēc noteiktā konkrētās valsts pirktspējas līmeņa! Tas nozīmē, pieliekot vienu jaunu mainīgo lielumu, ir iespējams, pēc būtības, vienu un to pašu ciparu palielināt vai samazināt vismaz 3 reizes. Un, ja godīgi – cik bieži, lasot rakstus, mēs iedziļināmies tajos publicēto skaitļu būtībā un cenšamies izprast visas to mainīgās sastāvdaļas?

Tāpēc mans novēlējums ikvienam lasītājam 2015.gadā ir pacensties pašam saprast atšķirību starp formālajiem statistisko atskaišu cipariem un realitāti.

Un cīnīties par reālo dzīves apstākļu uzlabošanu, nevis, pašiem klusu ciešot, aplaudēt “veiksmes stāsta” apoloģētiem. Katram novēlu sameklēt savu patiesību mistiskajās statistisko tautsaimniecības rādītāju ailēs, kur pamatot un paslēpt var praktiski jebko, ja vien rodas tāda vajadzība. Un tiem, kuri vēlas saprast kaut nedaudz vairāk no reālekonomikas papildus klasiskajām teorijām, ieskatieties – www.othercanon.org, dzīvē var noderēt. Lai nav tā, ka ar katru jaunu gadu Latvijas valdības jauno attīstības programmu finansēšanas plāni no valsts budžeta vairāk atgādina vienaču vadītu aklu ekskursantu grupu virzīšanu pretī saules gaismai, pirms tam cenšoties “veiksmīgi” šķērsot bezdibeni.

Varbūt tiešām ir pienācis laiks, lai šo nākotnes “pseidooptimismu” Latvijā nomainītu pret reālu situācijas prognozēšanu un reālu attīstības scenāriju izstrādāšanu?

Aktuālais jautājums

Vai Jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

GALVENIE DARBA PIENĀKUMI: Kreditoru uzskaite - ienākošo rēķinu apstrāde, grāmatošana, kontrole; Ienākošo rēķinu nodokļu (PVN un UIN) uzskaite grāmatvedībā atbilstoši LR likumdošanai; Pamatlīdzekļu rēķinu apstrāde; Savstarpējo realizācijas rēķinu izrakstīšana; Avansa norēķinu un NĪN grāmatošana; Savstarpējo norēķinu salīdzināšana; Dalība ikmēneša un gada slēgšanas procesā; Dalība dažādos grāmatvedības procesos un projektos.  MĒS PIEDĀVAJAM: Profesionālas pilnveides iespējas; Veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika; Mūsdienīgu un ērtu darba vidi Beātes ielā 5, Valmierā, LV-4201; Pieredzei un kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu sākot no EUR 1400 pirms nodokļu nomaksas. GALVENĀS PRASĪBAS: Izglītība grāmatvedības, finanšu vai ekonomikas jomā; Darba pieredze līdzvērtīgā amatā; Izcilas iemaņas ar MS Office, pieredze darbā ar MS Navision; Vēlme nepārtraukti attīstīties, apgūt jaunas prasmes un rīkus; Prasme plānot savu laiku, noteikt prioritātes; Augsta atbildības sajūta, precizitāte; Labas saskarsmes prasmes; Teicamas latviešu valodas zināšanas. Pieteikumu sūtīt uz e-pasta adresi - ruta.lacberga@bonotimber.com Profesija: GRĀMATVEDIS (CETURTĀ LĪMEŅA KVALIFIKĀCIJA) Darba vietas adrese: LATVIJA, Beātes iela 5, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Bankas / Apdrošināšana / Finanses/Grāmatvedība Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2025-06-09 Kontaktpersona: Rūta Lacberga

Pieaugot pasūtījumiem, aicinām pievienoties saldējuma ražotājus “Rūjienas saldējums” komandai! Mēs Tev uzticēsim: Veikt darbu pie ražošanas līnijām saldējuma ražotnē; Veikt gatavās produkcijas, iepakojuma kvalitātes, marķējuma novērtēšanu; Veikt citus līdzīga rakstura uzdevumus pēc maiņas vadītāja norādēm. No Tevis sagaidām: Precizitāti, atbildības sajūtu, spēju produktīvi darboties intensīvos darba apstākļos; Spēju strādāt maiņu grafikā; Vēlmi mācīties un apgūt jaunas prasmes; Medicīnisko izziņu Nr. 027/u. Piedāvājam: Atalgojumu sākot no 1000 – 1300 EUR pirms nodokļu nomaksas; Darba attiecības līdz 2025.gada 30.septembrim; Sociālās garantijas; Apmācības darbu uzsākot, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai; Darbu maiņu grafikā – dienas un nakts maiņas; Dinamisku darba vidi; Darba apģērbu; Bezmaksas kafiju un saldējumu; Iespēju iegādāties saldējumu par darbiniekiem draudzīgām cenām; Draudzīgu kolektīvu. Darba vieta: Rūjienā, Upes ielā 5 Gaidīsim Tavu pieteikumu (CV) līdz 30.maijam uz e-pastu: personals@rujienassaldejums.lv Tālrunis informācijai: 29468727 (personāla vadītāja). Sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks aicināti uz pārrunām. Nosūtot savu CV, pretendents piekrīt, ka SIA “Rūjienas saldējums” reģ. nr. 44103057131, kā datu pārzinis, veiks personas datu apstrādi CV atlases procesā. Profesija: CEHA STRĀDNIEKS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Upes iela 5, Rūjiena, Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Darbības joma: Ražošana Pieteikto vietu skaits: 5 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-05-30 Kontaktpersona: Nora Kārkliņa

Mūsu partneri