Lasīšanas laiks: 2 min
Vecāki, kuriem šajā dzīvē vajadzētu būt kā savu bērnu galvenajam balstam, ne vienmēr ir spējīgi uzņemties atbildību par saviem pēcnācējiem. Cilvēks kā intelektuāli attīstīta būtne bieži piekāpjas dzīvnieku instinktam aizsargāt savējos. Latvijā vientuļās māmiņas ir izplatīts vārdu savienojums, kas cilvēkiem, kuri nav sastapušies personīgi ar šo situāciju, ir svešs jēdziens. Tēviem, tāpat kā mātēm, ir jāuzņemas finansiāla atbildība par bērniem, taču pārāk bieži mātēm nākas vērsties tiesā, lai nodrošinātu bērnus kaut vai ar minimālajiem uzturlīdzekļiem vai tautā dēvētajiem alimentiem.
Pēc bērnu pilngadības sasniegšanas daudzi tēvi uzskata, ka var uzelpot un aizmirst par bērnu eksistēšanu, bet lielākā daļa bērnu pēc 18 gadu sasniegšanas vēl nav pabeiguši vidusskolu.
Pēc centrālās pārvaldes statistikas datiem Latvijā šogad par 1,6% pieauga audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs, savukārt uzņemto studentu skaits samazinājies par 6,6%.
Viens no statistikas izmaiņu galvenajiem cēloņiem ir finansiālās grūtības, kuras var izskaidrot ar bezatbildīgiem vecākiem. Mazi bērni, mazas bēdas, bet, atvasēm pieaugot, palielinās arī izdevumi.
Civillikumā likumdevējs nav noteicis precīzu laiku, ar kuru vecākiem beidzas uzturlīdzekļu došanas pienākums. Vecāku pienākums ir uzturēt bērnu līdz laikam, kad atvase pati sevi var nodrošināt.
Pastāv tikai divi veidi situācijas atrisināšanai – sarunu ceļā, vienojoties ar vecākiem, vai pazemojošs un pietiekoši laikietilpīgs ceļš caur tiesu ar visām, jauniešiem vēl nepierastām formalitātēm.
Lai arī Centrāla statistikas pārvalde no pagājušā gada vairs nerēķina iztikas minimumu, ir interesanti salīdzināt pēdējo 2013.gada iztikas minimumu – 252 eiro ar minimālo summu, kas, vadoties pēc likuma, jāmaksā vienam no vecākiem. Maksājamā summa bērniem no 7 līdz 18 gadiem veido 30% no minimālās mēneša algas jeb uz šo brīdi 96 eiro. Ja pēdējo aprēķināto iztikas minimumu vienlīdzīgi sadalītu starp vecākiem, katram būtu jāmaksā vismaz 126 eiro.
Tātad sanāk, ka pat noteiktais likuma minimums, kas būtu jāmaksā bērnam katru mēnesi, ir nepietiekošs, lai bērns varētu izdzīvot.
Vēršoties tiesā, tiek izskatīts vecāku finansiālais stāvoklis, un naudas summa var variēt atkarībā no tā. Pastāv gadījumi, kad kāds no vecākiem atsakās maksāt bērnam, pamatojot to ar bezdarbnieka vai maznodrošināta cilvēka statusu. Vai tāpēc bērnam būtu jādzīvo pusbadā? Mantiskā stāvokļa nevērtēšana varētu motivēt maznodrošinātus vai nestrādājošus vecākus, kuri atstāj novārtā savus bērnus, pārstāt parazitēšanu uz valsts ekonomikas rēķina.
Minimālās izmaksājamās summas mēnesī bērniem no 7 līdz 18 gadiem būtu rūpīgi jāpārvērtē. Jauniešiem pēc pilngadības sasniegšanas ir tiesības saņemt pietiekamus līdzekļus no vecākiem, turklāt
lai atbrīvotu tiesu sistēmu no lieka darba, būtu jāvienkāršo tiesību īstenošanu uz finansiālu atbalstu bez tiesas prāvām.
