Lasīšanas laiks: 3 min
Otrdien, 19.maijā, Valmieras Kultūras centrā norisinās Augstākās izglītības forums, kurā diskutē par jauno tehnoloģiju ietekmi uz izglītības procesu.
Jau notikusi foruma “Nākotnes tehnoloģiskie izaicinājumi izglītībā” viedokļu līderu plenārsēde, savukārt no plkst. 12.30 ir iespēja klātienē vai tiešraidē sekot līdzi diskusijai.
“Vai forma, kādā mēs šobrīd piedāvājam izglītību, atbilst tai realitātei, kādā dzīvo mūsdienu tehnoloģiskais jaunietis? Vai jaunieši esošo izglītības sistēmu neuzlūko kā dinozauru, kas nav laicīgi aizgājis uz labākiem medību laukiem?” – pirms foruma jautāja tā rīkotājs, Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors Gatis Krūmiņš.
Redzējumā par jauno tehnoloģiju ietekmi uz izglītības procesu, atbildot uz rektora jautājumu, dalījās Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers, informējot par pēdējā Boloņas procesa Ministru līmeņa konferencē apskatītajiem jautājumiem. Viens no tiem bija par novērtēšanas standartiem, ja students mācījies dažādu valstu augstskolās, kā arī, ja cilvēks ieguvis kompetences dažādās nozarēs. Runājot par tehnoloģiju ietekmi izglītības procesā, A.Rauhvargers norādīja, ka mūsdienu sabiedrība tiecas uz to, ka dažādas kompetences students iegūst pats, bet mācībspēki ir kā konsultanti, kas prasa lielāku darbu, strādājot ar katru individuāli, lai iegūtās prasmes palīdz cilvēkam uzturēt sevi mainīgajā darba tirgū.
ViA rektors Gatis Krūmiņš norādīja, ka tehnoloģijas ir izaicinājums visai sabiedrībai.
“Agrāk noteicošais bija zināšanu apjoms, bet tagad tā ir prasme atrast informāciju, būt gatavam pārmaiņām un prast izmantot tehnoloģijas. Izglītības sistēma virzās uz spēju meklēt informāciju, sarežģītāku prognozējamību, kādas prasmes būs pieprasītas darba tirgū, tāpēc aktualitāti atkal atgūst senais latviešu tautas sakāmvārds “mūžu dzīvo, mūžu mācies”, indivīdam pašam veidojot savu izglītības grozu.”
Tam piekrita arī komunikācijas eksperts Zigurds Zaķis, norādot:
“Nākotnes tehnoloģiskie izaicinājumi izglītībā nav tehnoloģiski.”
Agrāk informācija bija deficīts, savukārt šobrīd uzdevums ir atrast galveno, prast uz to fokusēties, meklēt kvalitatīvu informāciju.
“Tehnoloģijas palīdz nodrošināt, ka kolektīvās mācības pārņem individuālo mācību modeli, tomēr ļoti svarīgi attīstīt personīgās iemaņas, lai grupas dalībnieki katrs atsevišķi dotu pienesumu. Mazāk ir jādomā par tehnoloģijām, vairāk par cilvēciskām lietām, jo tehnoloģijas izglītībā nodrošina sadarbības iespējas, palielina sociālo lomu nozīmību.”
Arī LMT prezidents Juris Binde uzsvēra, ka svarīgāka kļūst informācijas apmaiņa sociālajās grupās un pasniedzēja spēja pielāgoties studenta individuālajām prasībām.
“Mobilajai izglītībai ir gan plusi, gan mīnusi. Tomēr tehnoloģijas neko nerada, to dara cilvēks, kurš attīsta dažādas tehnoloģijas. Tāpēc ir vajadzīgi izglītoti speciālisti, kuru mācīšanās modelis atbilst viņu dzīves modelim. Rokrakstu joprojām ir svarīgi trenēt, jo pirkstu motorika attīsta smadzeņu darbību, t.i., cilvēks, kurš slikti raksta, nespēs skaidri domāt. Tas pats ir ar daiļliteratūru. Tās lasīšana ne tikai paplašina vārdu krājumu, bet arī trenē uztveri.”
Diskusijā piedalās Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētājs Egīls Stalidzāns, LMT prezidents Juris Binde un ViA rektors Gatis Krūminš. Diskusiju moderē jauno tehnoloģiju žurnālists Juris Kaža.
Savukārt no plkst. 14.00 tiks apbalvoti jaunieši, kas iesūtījuši zinātniski pētnieciskos darbus ViA un LJZA rīkotajam konkursam “Tehnoloģijas nākotnes izglītībā”. Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītajam konkursam projekta “Zinātnes popularizēšana jauniešiem 2015″ ietvaros iesniegti 28 darbi no visas Latvijas.
Konference notiek ar Valmieras pilsētas pašvaldības, Swedbank un LMT atbalstu.
