Lasīšanas laiks: 2 min
Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk cilvēki nolēmuši pievērsties aktīvam dzīvesveidam un savu sportisko vasaru nereti iesāk ar kādu no maratona skriešanas distancēm. Diemžēl ne vienmēr vēlmi uzsākt aktīvi skriet un aizvadīt vasaru sportiskās nokrāsās izdodas realizēt, jo cilvēki nereti maratonos startē neiesildījušies, netrenējušies un bez pieredzes.
Kā uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Sporta ārstu rezidentūras vadītāja un Lattelecom Rīgas maratona brīvprātīgo medicīnas studentu mentore Sandra Rozenštoka, cilvēkam objektīvi jānovērtē sava veselība un sportot varēšana.
Jāatceras, ka, pamatojoties uz Latvijas Republikas Sporta likumu, piedaloties maratonā vai jebkurās citās sacensībās, cilvēki ir sportisti un tādēļ katrs pats ir atbildīgs par savu veselības stāvokli.
Tāpat ikviens šo sacensību laikā ir atbildīgs par viņam veiktajām vai neveiktajām veselības pārbaudēm, bet par bērniem atbildīgi ir viņu vecāki. Tieši tādēļ jāņem vērā, ka, ja maratona laikā cilvēks pārpūlas un viņam paliek slikti, atbildību par to nes tikai pats sportists.
Kā uzsver pieredzējusī sporta ārste Sandra Rozenštoka, tieši bērnu sportošana mēdz būt īpaši sāpīgs temats – vecāki, iesaistot sportošanā bērnus, bieži vien nenovērtē savu bērnu varēšanu un cenšas visu laiku veicināt, lai bērns skrien ātrāk.
“Tā vietā, lai bērns pielāgotos vecāku skriešanas tempam vai tiktu kūdīts skriet ātrāk, vecākiem ir jāuzticas bērnam un viņa dabīgajam skriešanas ritmam un jāseko savai atvasei, nevis otrādi. Bērns zina un jūt vairāk, nekā vecākiem šķiet,”
bilst daktere.
Galvenā problēma, ko sporta ārste savā prakses laikā pieredzējusi, ir, ka cilvēki maratonos un dažādās sacensībās cenšas “gāzt” un pārspēt kaut kādus iedomātus rekordus, skrienot ātri, nepārdomāti un ar nepareizu elpošanu, kā arī pārspējot savus limitus. Tieši tādi cilvēki parasti iedzīvojas traumās – ne tikai atūdeņošanās dēļ, kas var skart jebkuru skrējēju, bet arī krampju, sirds un elpošanas traucējumu dēļ, kas rodas skrienot neatbilstoša garuma distanci vai skrienot pārāk ātrā tempā. Der atcerēties, ka konkrētās sporta sacensības nebūs pēdējās – skrienot var pāriet soļos vai vienkārši samazināt tempu, nevis apzināti sev kaitēt.
Sandra Rozenštoka ir atbildīga arī par brīvprātīgo medicīnas studentu apmācīšanu Lattelecom Rīgas maratonā, tādēļ viņa iesaka uzticēties šo brīvprātīgo padomiem, sekot viņu norādēm, noteikti neaizmirst par iesildīšanos un atsildīšanos un pareizu ēšanu pirms maratona.
Noteikti jāseko līdzi savai varēšanai – saprotot, ka izvēlēto skriešanas distanci skriešus veikt vairs nav iespējams, pāriet soļos un veikt atlikušo distanci ejot. Sportošanai jābūt notikumam, ko atminēties ar patīkamām atmiņām!
