Lasīšanas laiks: 2 min
Kopš Latvijas Republikas formālās neatkarības atjaunošanas pagājuši 25 gadi – ceturtdaļgadsimts. Uzaugusi paaudze, kura “padomju laikus” neatceras un par tiem var uzzināt tikai no vēstures grāmatām un varbūt vecāku stāstītā. Bet šoreiz par vēsturi pavisam maz, tikai ieskatam.
1990.gada 4.maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Deklarācija stājās spēkā pieņemšanas brīdī – tātad oficiāli tika atjaunota 1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika, noteikts pārejas periods.
Neatkarības atjaunošana bija iespējama, pateicoties tā laika PSRS vadības īstenotajai reformu politikai, kuras ietvaros tie cerēja saglabāt komunistiskās partijas varu, taču reformēt ekonomiku. “Atklātuma” ietvaros 1990.gada Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās bija iespējams balsot par vairāk nekā vienu kandidātu katrā vēlēšanu iecirknī. Uzvaru guva Tautas Frontes atbalstītie kandidāti. Par Latvijas neatkarības atjaunošanu nobalsoja 138 deputāti. Nepieciešamā divu trešdaļu robeža tika pārsniegta ar četru balsu pārsvaru. Neatkarības pretinieki balsojumā nepiedalījās.
Tas lai paliek īsam ieskatam vēsturē. Bieži vien esam neapmierināti ar deputātiem, valdību, valsti kopumā. Bet šajā svētku reizē vajadzētu atcerētie par to, ko esam sasnieguši. Droši vien, ka varējām vairāk, bet daudzviet, tepat Eiropā, mūsu ikdiena vēl joprojām ir sapnis, kur tiekties.
“Esam aizmirsuši rindas veikalos, situāciju, ka nauda makā ir, bet preču nav. Pat jaukais jēdziens “blats” nozīmē kaut ko citu. Esam aizmirsuši, ka varējām izvēlēties vienas šķirnes baltmaizi, dažus cigarešu “brendus”. Liepājā ražotā šķīstošā kafija jau bija ekskluzīva prece, līdzīgi kā saldējums vasarā. Par rūpniecības precēm negribas par pieminēt.”
Grūti iedomāties, ka veiksmes gadījumā varējām redzēt aptuveni trīs televīzijas kanālus, ka uz ārzemēs veidotajām mākslas filmām stāvējām rindās. Tajās bijām arī pie avīžu kioskiem, lai dabūtu Polijā, Čehoslovākijā vai Demokrātiskajā Vācijā izdotos žurnālus – par modi, sportu, mūziku. Bieži vien tikai bildīšu pēc.
“Sākam aizmirst, kā darba kolektīvos runājām krieviski, jo tā bija pieņemts. Tas nekas, ka lielākā daļa klausītāju bija latvieši.”
Apdzīvoto vietu, ielu un uzņēmumu nosaukumi divās valodās jau sen pieder vēsturei. Tāpat kā daudz citu lietu.
“Protams, katrai ģimenei, katram cilvēkam droši vien ir savs stāsts par iegūto un arī zaudēto. Par sasniegto, veiksmēm un neveiksmēm. Bet mūsu valsts svētku reizē mēģināsim padomāt par iegūto, sasniegto un novērtēsim to.”
