Lasīšanas laiks: 3 min
Latviju visvairāk apdraud alkatība un naudaskāre, 4.maija svinīgajā parlamenta sēdē, kas šogad norisinās Nacionālajā teātrī, sacīja 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Spīkere pauda, ka šodien esam ceļā uz nākotnes Latviju, un šis ir neatkarības nostiprināšanas laiks. “Šodien vēl esam ceļā uz nākotnes Latviju, par kādu sapņojām pirms 25 gadiem. Uz to Latviju, kurā pastāv taisnīgums, vienotāks vērtību un ideju lauks,” sacīja Mūrniece.
Izvērtējot valsts attīstību aizvadītajos 25 gados, viņa pauda, ka veiksmīga bijusi Latvijas valsts institūciju atjaunošana, bet, runājot par pāreju uz tirgus ekonomiku, atzīmēja, ka
“šodien varam teikt, ka oligarhi lielā mērā, lai arī ne pilnīgi, ir izstumti no valsts politiskās pārvaldes. Tomēr ekonomikā tie turpina apdraudēt valsts stratēģiskās intereses, slēdzot Latvijas drošībai bīstamus darījumus”.
Viņa teica, ka Latviju visvairāk apdraud alkatība un naudas kāre.
“Valsts pastāvēšanu tautas interesēs apdraud arī naudas ietekme uz politiskajām partijām un varu. Nesen bijušais ilggadējs VDK izlūkdienesta virsnieks, mūsdienās Krievijas megakoncerna pārstāvis Latvijā – publiski izteicās, ka Saeimā jāievēl 100 miljonāri. Tad sekmīga valsts attīstība būšot garantēta.Latvija ir republika. Tas nozīmē, ka vara pieder tautai, nevis 100 miljonāriem. Un tas ir taisnīgi,” svētku uzrunā uzsvēra spīkere.
Mūrniece atzina, ka Latvijā vēl daudz darāmā, lai izskaustu kliedzošus taisnīguma principa izkropļojumus.
Savā uzrunā spīkere arī norādīja, ka “Latvijā VDK dokumentu izpēte diemžēl tika vilcināta un bremzēta, tā aizkavējot pagātnes izvērtēšanu un pārvarēšanu”. Tas mums ir jāizdara, un šis darbs nevar būt novēlots, viņa sacīja.
Viņasprāt, ir apkaunojoši, ka 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas latvietis pats savā valstī nevar pretendēt uz darbu, ja nerunā arī krievu valodā.
“Diemžēl turpinās arī skolu segregācija pēc tautības principa, tā veicinot Latvijas sabiedrības šķelšanos. Šim darbam sen vajadzēja būt padarītam. 90.gadu sākumā dzimušajiem jau bija jāuzaug vienotā vērtību un skolu sistēmā, nevis etniski un lingvistiski sadalītā pasaulē, kādu spēkā uztur pašreizējā Latvijas izglītības sistēma,” kritizēja Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa norādīja, ka īpaši svarīga ir Latgale, kur pēdējā gada laikā pieredzēti centieni veidot separātisma tendences.
Mūrniece teica, ka visgrūtākajos apstākļos mūsu tauta saglabā mūžīgas vērtības. “Par to liecina mūsu izraušanās no pusgadsimtu ilgās apspiestības un stagnācijas. Mēs spējām pieprasīt un atgūt brīvību. Nacionālu, demokrātisku, eiropeisku Latvijas valsti vēlējās atgūt latviešu valstsnācijas lielākā daļa un arī te dzīvojošās mazākumtautības,” uzsvēra spīkere.
Sēdē uzrunu sacīja arī Igaunijas, Lietuvas un Islandes parlamenta priekšsēdētāji, ASV Senāta priekšsēdētāja nolasīja apsveikumu latviešu valodā.
Aģentūra BNS novēroja, ka sēde Latvijas Nacionālajā teātrī pirmdien sākās ar Latvijas valsts himnas dziedāšanu. Uz Nacionālā teātra skatuves bija gan Latvijas, gan Eiropas Savienības karogs, kā arī Latvijas valsts ģerbonis. Saeimas prezidijs atradās uz skatuves.
Pēc svinīgās sēdes norisinājās svētku koncerts, kurā muzicēja Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā, kā arī Rīgas Doma kora skolas audzēkņi. Koncertā skanēja latviešu komponistu skaņdarbi.
Saeimas svinīgajā sēdē piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, bija aicināti visi atjaunotās Latvijas Valsts prezidenti, Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, valdības locekļi un vēl citi.
Tāpat sēdē bija ārvalstu diplomātiskais korpuss, Latvijas neatkarības kustības aktīvisti, tradicionālo konfesiju un garīdzniecības pārstāvji, kā arī Zolitūdes traģēdijas glābšanas darbos iesaistītie glābēji, 5.Jauniešu Saeimas deputāti.
Pirms 25 gadiem 1990.gada 4.maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, ar kuru atjaunoja 1922.gadā pieņemto Satversmi.
