Lasīšanas laiks: 3 min
Tā portālam “Valmieras Ziņas” atzina Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas-attīstības centra (VVBIVS-AC) direktora vietniece audzināšanas darbā Ina Kursīte pēc ceturtdien, 30.aprīlī, skolā notikušā svinīgā pasākuma. Tajā atmiņstāstos dalījās Ivars Briedis, viens no pieciem Augstākās padomes Valmieras rajona deputātiem, kurš vēsturiskajā dienā nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, savukārt skolēni bija sagatavojuši dažādus priekšnesumus.
“Esmu 4.maija Deklarācijas kluba valdē. Tās viens no uzdevumiem ir kopā ar Latvijas Okupācijas muzeju nodot vēstījumu par šo dienu jaunajai paaudzei, kura tolaik pat nebija dzimusi. Atmiņstāsti palīdz veidot izpratni, jo dzīvais vārds, salīdzinot ar lasīto, ir pavisam kas cits. Esmu piedzīvojis, ka pēc uzstāšanās arī jaunieši ir emociju pilnu, tātad tas ir vajadzīgs un atstāj iespaidu,”
portālam “Valmieras Ziņas” atzina I.Briedis, kurš skolēniem pastāstīja, kā 4.maijā darba kārtībā tika iekļauts Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas jautājums, ko šī deklarācija nozīmē dzīvē: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kur suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tā atzīst par prettiesisku PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta vienošanos un no tās izrietošo PSRS militāro agresiju, valsts oficiālais nosaukums ir Latvijas Republika, saīsināti – Latvija, valsts vienīgā valoda ir latviešu, valsts karogs – sarkans ar baltu svītru, Latvijas pamatlikums ir Satversme.
I.Briedis pastāstīja arī par interfrontiešu mēģinājumu ieņemt Augstākās Padomes ēku 15.maijā, kā arī par 1991.gada barikādēm.
“13.janvārī plkst.4.30 no rīta man zvanīja Augtākās Padomes deputāts Ziedonis Ziediņš, ka steidzami jābrauc uz Rīgu, jo Viļņā PSRS karaspēks sadragā cilvēkus. Tauta atsaucās aicinājumam veidot barikādes. Latvijas neatkarības nosargāšana bija svarīgāka ar bailēm. Ir pagājis ilgs laiks, bet joprojām, atceroties notikušo, pārņem spēcīgas emocijas,”
klātesošos uzrunāja I.Briedis.
“Jauniešiem ir vajadzīgs, ka kāds cits, ne tikai skolotājs, pastāsta par notikušo, īpaši, ja viņš ir aculiecinieks. Pieaugušie stāstu klausījāmies kā zinātāji, bet jauniešiem nav personīgā pārdzīvojuma, jo viņi tad pat nebija dzimuši. Emocijas un papildinformācija, kas nav grāmatās aprakstīta, palīdz labāk izprast notikušo un nodot šo grūto ziņu jaunajai paaudzei,”
atzina Antra Rozenberga, VVBIVS-AC vēstures skolotāja.
I.Kursīte papildināja, ka liela nozīme ir arī ģimenei, ne tikai skola piedalās izpratnes veidošanā:
“Izpratnes veidošanai par šiem notikumiem vajadzīgs laiks, lai jaunieši 4.maiju apzinātos kā savu svētku dienu, novērtētu, ko tas ir devis, lai dzīvotu brīvā valstī. Liela ietekme ir ģimenei – skola dod akcentu, bet neatkarības atjaunošanas diena jāatzīmē arī ģimenē. Nepietiek tikai ar grāmatām, vajag emocijas, stāstus, tikšanās. Man, piemēram, tās ir atmiņas, ka dārzā klausījāmies radio pārraidi par balsu skaitīšanu 4.maijā. Bet jauniešiem izpratni veido citu stāstītā pieredze.”
VVBIVS-AC audzēkņi dziedāja un melodeklamēja Latvijas himnu, runāja dzeju, dejoja, kā arī pastāstīja, ko viņiem nozīmē Latvijas brīvība. Kāds 4.maiju bija uzzīmējis kā kāpuriņu, kurš pavasarī daudz skaistākā veidolā sāk jaunu dzīvi, cits – aizsargmūri, jo Latvijai ir jābūt stiprai un aizsargātai. Kādam Latvija ir mīlestība, citam sports – hokeja izlase, Māra Štromberga panākumi.
