Lasīšanas laiks: 2 min
Pirmdien, 4.maijā, plkst. 15 Veselavas muižā atklās Jāņa Bahmaņa izstādi “Ar sauli karogā”, kas veltīta nacionālā karoga idejas autora Jāņa Lapiņa 130.jubilejai. Izstādes noslēgums 4.jūlijā.
Kā izdevumā “Valmierā domā un rada” raksta Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa, Veselavā dzimušais pedagogs un žurnālists Jānis Lapiņš (1885–1941), bija viens no visdedzīgākajiem Latvijas neatkarības idejas popularizētajiem. Kopš 1915. gada viņš strādāja Valmieras tirdzniecības skolā un vēlāk citās mācību iestādēs.
J.Lapiņš daudzus aizrāva ar latviešu sarkanbaltsarkanā karoga ideju. Viņš arī bija pirmais, kuram šo karogu 1916. gada otrajā pusē izgatavoja viņa skolniece, Valmieras bēgļu bērnu patversmes skolotāja Marianna Straumane (1896–1985), kura vēlāk kļuva par J. Lapiņa dzīvesbiedri.
Pirmā pasaules kara laikā Jānis Lapiņš darbojās bēgļu apgādes organizācijā “Ziemeļpalīdzība”, bet 1917. gadā Valmierā noorganizēja pirmo Tautas universitāti, aktīvi piedalījās daudzos nozīmīgākajos tā laika sabiedriskajos notikumos: pie J. Lapiņa Valmierā, Aleksandra ielā ilgāku vai īsāku brīdi gan dzīvoja, gan viesojās latviešu kultūras darbinieki – Jānis Akuraters, Kārlis un Lizete Skalbes, Pauls Dāle, Ernests Blanks, Linards Laicens. Viņa dzīvoklī Latvijas neatkarības propagandētāji, Latviešu Nacionāldemokrātu partija 1917.gadā atvēra biroju. Šeit darbojās arī laikraksta “Brīvā Latvija” redakcija.
Valmierā karogs pirmo reizi pacelts 1917.gada martā virs vietējās latviešu biedrības nama Vidzemes Zemes sapulces laikā. Leģendārs ir šī karoga turpmākais liktenis. 1917.gada bērnu patversmi no Valmieras evakuē uz Kazaņu, turp dodas arī karoga šuvēja ar savu darinājumu, drīz pēc tam arī Jānis Lapiņš. 20. gadsimta 20. un 30. gados karogs glabājās J. Lapiņu ģimenē, pēc tam padomju laikā tas tika rūpīgi slēpts. Vācu okupācijas gados Marianna un meita līdz ar rūpnīcu, kurā viņas strādāja, evakuējās uz Vāciju, viņām līdzi, protams, karogs.
Pēc kara abas atgriezās Latvijā, arī karogs, bet vēl ilgus gadus to vajadzēja slēpt. 1997.gadā Mariannas un Jāņa Lapiņu meita Lija Poga šo karogu, kuram jau tolaik bija vairāk nekā 80 gadu, dāvināja Cēsu muzejam. Zīmīgi, ka pirmais karogs, ko piemin hronika, 1279. gadā tapis Cēsīs kā Latvijas karoga idejiskais prototips, bet pirmais nacionālais karogs šūts un izgatavots Valmierā 1916.gadā.
