Lasīšanas laiks: 4 min
Labākie rezultāti pēc “Latvijas e-indeksa” mērījumiem, kas raksturo pašvaldību un valsts iestāžu e-vides attīstības līmeni, starp valsts iestādēm ir Finanšu ministrijai (FM) un Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), aģentūra BNS uzzināja “Latvijas e-indeksa” prezentācijā.
Uzvarētāji izraudzīti, veicot aptaujas, kurās vērtēti tādi faktori kā e-vides infrastruktūra, pašvaldības interneta resursu popularitāte un cilvēku prasmes, e-pārvalde un drošība, efektīva iestādes iekšējo procesu organizācija, efektīva iestāžu sadarbība savā starpā, efektīva dokumentu aprite, pakalpojumu sniegšana un sabiedrības iesaistīšana.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols sacīja, ka FM visaugstāk novērtēta ir iekšējo dokumentu vadība, personāla vadība, komunikācija ar darbiniekiem, kā arī veiksmīgi īstenota pamatdarbība ar informācijas sistēmām. Arī CSDD ir augsti novērtēta efektīvi izmantotā iekšējo dokumentu vadība, pārdomātas pamatdarbības ar informācijas sistēmām, kā arī pakalpojumu sniegšana un kvalitāte.
Tostarp Ozols pastāstīja, ka gadā vidēji valsts pārvaldes apritē nonāk 5,7 miljoni dokumentu. Vislielākais dokumentu sūtītājs ir Valsts Ieņēmumu dienests (VID), kas sūta un saņem vairāk nekā 1,5 miljonus dokumentu.
Vienlaikus Ozols uzsvēra, ka valsts iestādēs un ministrijās elektroniski nosūtīti vai saņemti ir tikai 14% no visiem dokumentiem. Aktīvākie e-dokumentu sūtītāji ir Finanšu un kapitāla komisija (100%), Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs (96%) un Maksātnespējas administrācija (89%).
“Ir ievērojami atšķirīgs nosūtīto dokumentu un saņemto dokumentu īpatsvars. Iestādes nosūta vairāk elektronisko dokumentu nekā saņem,” sacīja Ozols, piebilstot, kas tas liecina par to, ka aktīvāk jāveicina arī iedzīvotāju līdzdalība e-pakalpojumu izmantošanā.
Pēc viņa teiktā, gandrīz visās valsts iestādēs un ministrijās vismaz puse no to sniegtajiem pakalpojumiem ir pieejami elektroniski. “Biežāk lietotie e-pakalpojumi ir informatīva rakstura, kur mēs varam uzzināt kādu informāciju- kur mēs varam saņemt tehniskās apskates datus, vadītāja apliecības datus. Otrajā vietā, ir tie dati, kurus iedzīvotājiem ir pienākums sniegt, piemēram, par iedzīvotāju ienākuma nodokli,” pauda Ozols.
Tostarp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards norādīja, ka valsts pārvalde ir apzinājusies digitālo tehnoloģiju potenciālu un iespējas. “Attīstot e-pakalpojumus, mēs veicinām efektīvu, atklātu, iekļaujošu un demokrātisku valsts pārvaldes, kā arī informācijas sabiedrības attīstību. Rītdiena piederēs valsts pārvaldei, kas spēs izmantot digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas gan iestādes iekšienē, organizējot darbu, gan arī saziņā ar iedzīvotājiem, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus digitālā vidē,” uzsvēra Gerhards.
Savukārt pašvaldību vidū augstākos rezultātus e-pakalpojumu sniegšanā republikas nozīmes pilsētu grupā uzrādīja Valmiera, lielo novadu grupā – Dobeles novads, bet mazo novadu grupā – Strenču novads.
Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja, ka tikai deviņas no 116 pašvaldībām, kas piedalījās pētījumā, saņēmušas pusi vai vairāk no maksimāli iegūstamajiem 100 punktiem.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pašvaldības iedzīvotāju skaits saistās ar iegūto punktu skaitu- jo lielāka pašvaldība jo lielāka varbūtība, ka e-indeksa rādītājs būs labāks.
“Ja skatāmies e-pārvaldes līmeni, tad lielākā indeksa vērtība – 12,5 punkti ir republikas pilsētu kategorijā, lielo novadu kategorijā tie ir 8,76 punkti, bet mazo novadu kategorijā 6,29 no maksimālajiem 25 punktiem,” skaidroja Kaktiņš.
Pēc viņa teiktā, līdzīga situācija vērojama, arī informācijas sistēmu un datu drošības kategorijā, kā arī interneta resursu popularitātē un cilvēku prasmju faktorā, kur labākus rezultātus uzrādīja republikas pilsētas. Savukārt e-vides infrastruktūras attīstības līmeņa faktorā augstāku indeksa vērtību uzrādīja mazie novadi.
Latvijas elektronisko sakaru sniedzēja “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis sacīja, ka pētījuma rezultāti parāda, ka digitālā potenciāla izmantošanas iespējas vēl ir ļoti plašas. “Esam gandarīti, ka jau pirmajā gadā Latvijas pašvaldību e-indeksā piedalījās 116 no 119 valsts pašvaldībām – redzam, ka digitālā vide un tās attīstība pašvaldībām ir būtiska. Indeksa rezultātus pašvaldības varēs izmatot, lai apzinātu savu situāciju, salīdzinātu jau sasniegto ar citām pašvaldībā, kā arī iedvesmotos no citu labākajiem piemēriem,” norādīja Gulbis.
Pētījumā izmantota informācija par 116 pašvaldībām un 102 valsts iestādēm.
“Latvijas e-indeksu” veido divi mērījumi – Latvijas pašvaldību e-indekss analizē pašvaldību īstenoto praksi e-pārvaldes un e-vides jomā, bet Latvijas valsts iestāžu e-indekss analizē iestāžu e-pārvaldes iespēju pielietošanu un efektivitāti iekšējā darba organizācijā un e-pakalpojumu nodrošināšanā.
